12. martā tiešsaistē norisinājās Latvijas kultūras kanona konkursa “Kultūras kanons: mērs vai impulss izaugsmei” fināls, kurā 15 skolu komandas no visas Latvijas prezentēja 15 videostāstus, kas veltīti augšanas ideju daudzveidīgajām izpausmēm Kultūras kanonā iekļautajos mākslas darbos un kultūras vērtībās. Žūrijas komisija izcēla visu komandu pārsteidzošās digitālās prasmes un spēju sadarboties, pielāgojoties konkursa jaunajiem norises apstākļiem, kas visas aktivitātes pārcēla uz digitālo vidi.
Konkursu atklāja Latvijas Republikas kultūras ministrs Nauris Puntulis, uzsverot, ka Kultūras kanons nav sastindzis tautas kultūratmiņas granīta piemineklis, tieši pretēji, – tajā ir iekļautas vērtības, kas cauri laikiem saglabā dīgtspēju. Tās ir kā sēklas, kas, atrodot piemērotu augsni, spēj augt, ziedēt un nest augļus katrā no mums. “Tikai patiesi dzīvas kultūras vērtības mijiedarbojas ar laiku un, laikiem mainoties, spēj iegūt jaunas, laikmetīgas nozīmes. Taču, lai tās ieraudzītu un atklātu, ir jāspēj paraudzīties uz mantojumu ar šodienas acīm, izmantojot šodienas cilvēka pieredzi, arī jauna cilvēka pieredzi. Tieši tāds ir bijis šī gada konkursa uzdevums, un šodien mēs redzēsim, kuras Kultūras kanona vērtības esat izraudzījušies jūs. Kuras no tām ir izrādījušās ar lielāku dīgtspēju tieši jūsu sagatavotajā radošajā augsnē un kuras no tām ir uzziedējušas viskrāšņāk!” uzsvēra N.Puntulis.
Latvijas Kultūras kanona konkursa autore – kuratore un LKA prorektore zinātniskajā darbā Anda Laķe novērtēja, ka katrā videostāstā varēja nolasīt vairākus nospiedumus, parādījās konkursa elpa un konkursa uzdevums, kas ietekmēja izteiksmes rāmi, kādā darbs tapa. “Videostāstos parādījās jūsu personības, jūsu izjūta un vēlme atklāt kaut ko no sevis, parādījās vieta, no kuras jūs nākat, un skola, ko pārstāvat. Videostāstos parādījās mūsdienu tehnoloģiskās iespējas un plašumi. Šie bija 15 daudzveidīgi un radoši darbi, ko raksturo atšķirīgas idejas, vērtības un izteiksmes līdzekļi. Un daudzveidība ir kultūras bagātība,” novērtēja A.Laķe.
Konkursa organizatori no sirds pateicas visiem, kas iesaistījās šajā piedzīvojumā vairāku mēnešu garumā un padarīja to tik īpašu! Sveicam šī gada uzvarētājus – 1. vietas ieguvējus – Ludzas pilsētas ģimnāzijas komandu – dalībniekus Albīni Hlopņicku, Dairi Brili, Ilvitu Marnauzu un skolotāju Ievu Eriņu. 2. vietas ieguvējus – Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijas komandu – Helēnu Apeli, Gintu Bilinsku, Ilvu Lontoni un skolotāju Ināru Juškāni. Kā arī 3. vietas ieguvējus – Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas komandu – Alisi Anspaku, Klāvu Kalniņu, Kārli Bergu un skolotāju Vintru Brašu.
Skolēnu darbus vērtēja žūrijas komisija: Latvijas Kultūras kanona konkursa autore – kuratore un LKA prorektore zinātniskajā darbā Anda Laķe, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” vadītāja Aija Tūna, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Komunikāciju un informācijas sektora vadītāja Beāte Lielmane, Latvijas Nacionālais Kultūras centra mārketinga vadītāja Astra Spalvēna, Latvijas Nacionālās bibliotēkas ekspozīcijas “Grāmata Latvijā” un projekta “Latvijas Kultūras kanons” vadītāja Maija Treile, režisore, teātra pedagoģe, projekta “Skola 2030” vecākā eksperte un mācību jomas “Kultūras izpratne un pašizpausme mākslā” vadītāja Inga Krišāne, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta eksperte Lolita Rūsiņa, filmu režisors, scenārists, montāžas režisors Armands Začs, operatore, LKA maģistra studiju programmas “Audiovizuālā un skatuves māksla” studente Elīna Matvejeva un režisors, LKA bakalaura studiju programmas “Audiovizuālā māksla” students Reinis Ūbelis.
Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” vadītāja Aija Tūna devīto Kultūras kanona konkursu novērtēja, kā īpašāko no visiem: “Ja citkārt mēs saņemam no skolēniem lieliskus atstāstījumus, tad šoreiz mēs saņēmām izcilus jaundarbus. Jūs gājāt soli tālāk, izmantojot Kultūras kanonā iekļautās vērtības, lai izteiktu savas domas.” Latvijas Valsts simtgades birojs un projekts “Latvijas skolas soma” izcēla trīs komandu – Ludzas pilsētas ģimnāzijas, Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas un Rīgas 64. vidusskolas – veikumu.
UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Komunikāciju un informācijas sektora vadītāja Beāte Lielmane īpaši izcēla Brocēnu vidusskolas komandu, kas izvēlējās savu vēstījumu ietērpt animācijā, kā arī Rēzeknes Valsts 1. ģimnāziju stāstu, kas raisīja tik spilgtas emocijas.
Režisore, teātra pedagoģe, projekta “Skola 2030” vecākā eksperte un mācību jomas “Kultūras izpratne un pašizpausme mākslā” vadītāja Inga Krišāne novērtēja interesantās fināla sarunas ar skolēniem un radošo un izpētes procesu, kas rezultējās 15 lieliskos stāstos. I.Krišāne sevišķi izcēla Āgenskalna Valsts ģimnāzijas komandu – par spēju atdzīvināt savu stāstu ārpus ekrāniem, radot patiesas un dziļas emocijas.
Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta eksperte Lolita Rūsiņa izcēla Ludzas pilsētas ģimnāzijas komandas māksliniecisko pieeju, Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas spēcīgo vēstījumu, Jelgavas Mūzikas vidusskolas pastaigu ar Ojāru Vācieti, Valmieras Valsts ģimnāzijas komandas žurnālistisko pieeju un vērienīgo pētījumus par Olģertu Kroderu, kā arī Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas centienus vizualizēt dzeju un cilvēka iekšējās būtības meklējumus. Īpašo specbalvu no Kultūras ministrijas saņēma Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija.
Operatore, LKA maģistra studiju programmas “Audiovizuālā un skatuves māksla” studente Elīna Matvejeva izcēla Jelgavas Spīdolas valsts ģimnāzijas otro komandu par skaisti izdzīvoto Jura Podnieka stāstu un Ludzas pilsētas ģimnāziju par atklāto un ļoti vizuālo stāstījumu. Savukārt režisors, LKA bakalaura studiju programmas “Audiovizuālā māksla” students Reinis Ūbelis neslēpj savu pārsteigumu par videostāstu augsto kvalitāti, kā arī novērtēja komandu spēles ar krāsām un formām, žanru sapludināšanu, novērojot atsauces ne tikai no Latvijas, bet ārvalstu kino.
Konkursa tiešraidi iespējams atkārtoti noskatīties Latvijas Kultūras kanona Facebook kontā.
Papildu informācija:
Aija Lūse,
Sabiedrisko attiecību vadītāja
Latvijas Kultūras akadēmija
67114807, 29107218
www.lka.edu.lv
instagram
facebook