No 2019. gada darbu ir uzsācis Baltijas Kultūras fonds, kas paredzēts kopīgiem kultūras projektiem starp Latviju, Lietuvu un Igauniju.
2018. gada 8. jūlijā triju Baltijas valstu kultūras ministri parakstīja līgumu par Baltijas Kultūras fonda dibināšanu. “Būtiski, ka iecere īstenota gadā, kad katra no mūsu valstīm atzīmēja sava valstiskuma simtgadi, tajā esam ar spožiem starptautiskiem projektiem apliecinājuši mūsu kultūras sadarbības spēku un nenovērtējamo nozīmi diplomātijā. Esam sekmīgi aizvadījuši Baltijas valstīm veltīto Londonas grāmatu tirgu, guvuši plašu starptautiskās publikas ievērību Baltijas valstu simbolisma mākslas izstādē Orsē muzejā,” atzīmē kultūras ministre Dace Melbārde.
Baltijas Kultūras fonda mērķis ir veicināt Baltijas valstu kultūras sadarbību un stiprināt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kultūras starptautisko atpazīstamību, īstenojot kopīgus kultūras projektus un pasākumus, lai panāktu lielāku starptautisko ietekmi. Turpmāk ik gadu tiks izsludināts kultūras projektu konkurss, šogad pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2019. gada 20. maijs.
Baltijas Kultūras fonds atbalstīs profesionālus pasākumus un projektus arhitektūrā, vizuālajā mākslā, dizainā, literatūrā, mūzikā, skatuves mākslā, bibliotēku, muzeju un arhīvu nozarēs, kā arī finansēs starpdisciplinārus projektus.
Fonda prioritāte ir atbalstīt jaunus, vienreizējus kultūras pasākumus ārpus Baltijas valstīm, piemēram, koncertus, izstādes, festivālus, izrādes, starptautiskus pasākumus, kuros galvenā uzmanība pievērsta Baltijas reģionam, kā arī pasākumus, kas veicina kultūras internacionalizāciju.
Finansējums vienam projektam noteikts 25 000 – 100 000 eiro apmērā, un finansējuma saņēmējam būs jānodrošina vismaz 20% pašfinansējums. Uz atbalstu varēs pretendēt tikai Igaunijas, Latvijas vai Lietuvas juridiskās personas. Katra projekta vadošajam partnerim ir jāpiesaista partneri no visām trim Baltijas valstīm.
Projektu pieteikumus vērtēs sešu pārstāvju ekspertu komisija, pārstāvot dažādas kultūras jomas. Ekspertu komisija tiek iecelta uz trīs gadiem. Katru valsti komisijā pārstāv divi komisijas locekļi.
Fonds tiek pārvaldīts ar triju Baltijas valstu kultūrkapitāla fondu starpniecību, pamatojoties uz trīs gadu rotāciju. Igaunijas Kultūras fonds ir pirmais, kas uzsāk fonda darbības nodrošināšanu.
Igaunijas Kultūras fonda priekšsēdētāja Kertu Saks uzsver, ka Baltijas Kultūras fonds būs pirmā plašā starptautiskā programma, ko pārvaldīs Igaunijas Kultūras fonds. “Iepriekš mēs esam finansējuši starptautiskus projektus tulkošanas programmā, kurā atbalstījām ārzemju izdevējus un tulkotājus, popularizējot labāko no igauņu literatūras pasaulē. Baltijas Kultūras fondā, strādājot ar starptautisku ekspertu komisiju, mūsu darbība iegūs jaunu kvalitāti.”
Katra Baltijas valsts ik gadu fondā ieguldīs 100 000 eiro. Fonds plāno pieņemt arī ziedojumus. Kā pirmais mērķziedojums, ko saņems Baltijas Kultūras fonds, minams Ziemeļvalstu Ministru padomes ziedojums 100 000 eiro apmērā. Ziedojums paredzēts kopīgu kultūras veicināšanas un apmaiņas pasākumu īstenošanai Ziemeļvalstīs.
Baltijas Kultūras fonda statūti, pieteikšanās procedūras apraksts un logo ir pieejami programmas mājaslapā. Fonda darba valoda ir angļu valoda.
Kontaktpersonas:
Igaunija
Igaunijas Kultūras fonds
Suur-Karja 23, 10148 Tallinn
Fonda vadības periods: 2019. gada 1. janvāris – 2021. gada 31. decembris
Latvija
Valsts Kultūrkapitāla fonds
K.Valdemāra 20, Rīga LV-1010
Fonda vadības periods: 2022. gada 1. janvāris – 2024. gada 31. decembris
Lietuva
Lietuvas Kultūras padome
Naugarduko g. 10, 01309 Vilnius
Fonda vadības periods: 2025. gada 1. janvāris – 2027. gada 31. decembris