Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs turpina pavasarī uzsākto izglītojošo nodarbību ciklu “Etnogrāfiskās zināšanas un prasmes mūsdienu sabiedrībai”. Šoruden visi interesenti tiek aicināti apmeklēt trīs nodarbības muzeja Priedes krogā – 2023. gada 9. septembrī, 7. oktobrī un 4. novembrī, plkst. 11.00., lai nozares labāko ekspertu lekcijās gūtu zināšanas par izglītību, veselību, veļu laika tradīcijām un novembrī – mūsu īpašajā patriotisma mēnesī - par karavīru dzīvi kara laikā un pēc tā.
Katru nodarbību veido divas daļas – pirmajā ir tikšanās ar Latvijā zināmiem pētniekiem, kuru pētniecisko interešu lokā ir latviešu zemnieks un tā dzīvesveids. Pirmā daļa tiks tiešsaistē translēta muzeja facebook kontā. Otrajā daļā ekskursija pa muzeja ekspozīciju vai tikšanās ar latviskās dzīves ziņas praktiķiem, šī sadaļa būs pieejama tikai klātienes formā.
9. septembra Dr. hist. Gvido Straubes lekcijā “Latviešu zemnieku ceļš uz gara gaismu un atmodu” būs iespēja uzzināt par latviešu bērnu izglītības iespējām lauku vidē 17. un 18. gs., Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa lomu skolu izveidē Vidzemes zemnieku bērniem, apgaismības un brāļu draudžu darbības ietekmi uz pirmās latviešu inteliģentu kārtas veidošanos, kas kļūst par izšķirošu faktoru t.s. veclatviešu kustības un jaunlatviešu kustības izveidē, nodrošinot nacionālo atmodu 19. gadsimtā. Nodarbības otrajā daļā Dr. hist. Mārtiņš Kuplais un Miķelis Rikveilis vadīs ekskursiju “Ar izglītību saistītās 18. gadsimta zemnieku celtnes Brīvdabas muzejā”, kuras laikā apmeklēsim divas muzeja eksponātēkas: dzīvojamo riju – skolu, kas pārvesta no Valmieras “Brežu” mājām, un brāļu draudzes namu no “Jaunmežuļiem” Plāņos. Iepazīsimies ar dzīves veidu dzīvojamā rijā 18. gs. un gūsim ieskatu hernhūtiešu mācībā. Kopīgi spriedīsim, kādēļ latvieši pievērsās brāļu draudžu kustībai, ar ko tā bija īpaša un kādas neizdzēšamas pēdas tā atstājusi latviešu kultūrā un mentalitātē.
7. oktobrī Dr. hist. Gunitas Zariņas lekcijā “Liecības par zemnieka dzīvi un veselību Latvijā 14. –18. gs.” būs stāsts par to, ka Latvijā arheoloģiskajos izrakumos pēdējo 60 gadu laikā iegūts antropoloģiskais materiāls no vairāk nekā 5000 14.-18. gs. apbedījumiem pilsētās un lauku teritorijās. Tas ļauj veidot priekšstatu par Latvijas šī perioda zemnieku un pilsētnieku etnisko sastāvu, demogrāfiju, bērnu veselību, fizisko attīstību, izvērtēt paleopatoloģijas, zobu sistēmas veselību un iekļaut iegūtos datus Eiropas šī perioda iedzīvotāju kopainā. Nodarbībā uzzināsim par dzīves kvalitāti un paradumiem, kas “ierakstās” kaulu un zobu sistēmās un ļauj izvērtēt zemnieka dzīvi.
Nodarbības otrajā daļā Dr. biol., Mg. phil. Aīda Rancāne “Veļu laika tradīcijas” stāstīs, kad svētījamas garu dienas, tēvu laiks, zemlikas jeb dievaine. Izzināsim simbolus, kas tautas mutvārdu tradīcijā – dziesmās, rotaļās, pasakās un nostāstos atklāj mūsu senču priekšstatus par nomiršanu un Viņsauli. Atbildēsim uz jautājumiem, kā un kāpēc latvieša sētā tiek aicināti mirušo radinieku gari, un tiem tiek gatavots īpašs mielasts? Visbeidzot, vai veļu mielošanai ir vieta mūsdienu latvieša ikdienas un svētku ritējumā? Šī būs reize, kad līdzās sarunām skanēs tautas dziesmas, kas ir daļa no garīgā mantojuma, ko esam saņēmuši no saviem senčiem.
4. novembrī Dr. hist. Ērika Jēkabsona lekcijā “Latviešu zemnieki Krievijas impērijas armijā 19. gs. – 20. gs. sākumā” būs iespēja iepazīt aizmirstu latviešu sabiedrības daļu, kas bija saistīta ar militāro dienestu Krievijas impērijas armijā - gan obligātajā, gan profesionālajā dienestā. Gūsim ieskatu tiesiskajā regulējumā, karadienesta apstākļos un vietu sabiedrībā pēc atgriešanās civilajā dzīvē. Nodarbības otrajā daļā Andra Balcera stāsts ”Karavīra dzīve pēc kara” un Dr. hist. Rūdolfa Brūža vadīta ekskursija muzeja ekspozīcijā.
Vīru kopas “Vilki” dalībnieks Andris Balcers stāstīs par pieredzēto, dokumentējot latviešu karavīru – divu Pasaules karu un Latvijas Neatkarības kara dalībnieku liecības. Analizēsim, kādas raksturīpašības ļāva saglabāt augstu cīņas motivāciju un ticību Latvijai visa mūža garumā.
Noslēgumā Brīvdabas muzeja vēsturnieks Dr. hist. Rūdolfs Brūzis vadīs ekskursiju atvaļinātā kareivja sētā “Āboli”, kas uz muzeju pārvesta no Basiem.
Nodarbības pieejamas ikvienam interesentam, iegādājoties muzeja biļetei atbilstoši cenrādim. Pasākumā tiks fotografēts un filmēts. Iegūtie fotoattēli un video var tikt izmantoti muzeja darba atspoguļošanai un popularizēšanai.
Nodarbību cikls tiek īstenots ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Latviešu Fonda atbalstu.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir viens no senākajiem un plašākajiem brīvdabas muzejiem Eiropā. Tā platība ir 87 hektāri un tajā izvietotas 114 senceltnes no visiem Latvijas novadiem. Muzejā notiek krājumu komplektēšanas un glabāšanas, izglītojošais, pētnieciskais un restaurācijas darbs. 2024. gadā muzejs svinēs savu simtgadi. Muzejam ir arī divas lauku ekspozīcijas to dabiskajā atrašanās vietā – muzejs “Vēveri” Vecpiebalgas pagastā un zvejnieku sēta “Vītolnieki” jūras krastā Rucavas pagastā.
Tuvāka informācija:
Līga Rimšēviča
Komunikācijas projektu vadītāja,
+371 29422779