Lai Bernātu dabas parku padarītu vēl interesantāku un baudāmāku, kā arī nodrošinātu tā ilgtermiņa aizsardzību, parka teritorijā tiek veidotas un labiekārtotas tematiskas pastaigu takas, uz kurām izvietoti īpaši - mākslinieku radīti vides objekti.
Bernātu dabas parkā tiek veidotas septiņas tematiskās izziņas takas, kas veltītas mitoloģijas dieviem, tostarp Pērkonam, Saulei un Laimai. Pati pirmā un galvenā taka ir Laimas taka, kas sākas pie pašreizējās autostāvvietas pie kafejnīcas “Dzintariņš” un ved uz parka pretējo pusi līdz tā sauktajam “tālajam stāvlaukumam”. Lielformāta Laimas skujiņa iezīmē katras takas sākumu. Katrā no takām tiek izvietotas informatīvas norādes, labiekārtojuma elementi un vides objekti, kā, piemēram, tilti, kāpnes, lapenes, šūpoles, koka un granīta skulptūras, lai padarītu katru no tām unikālu un aizraujošu. Dabas parkā plānots izveidot arī skatu torni. Daļa no vides objektiem jau ir izvietoti, bet labiekārtošanas darbi vēl turpinās. Tos plānots pabeigt šī gada rudenī.
Akmens skulptūru un masīvkoku vārtu autori ir tēlnieki Ģirts Burvis un Gaits Burvis. Kopumā vairāk nekā desmit hektāru lielajā platībā paredzēts izvietot ap 150 vides objektu.
Bernātu dabas parks ir viens no Baltijas jūras piekrastes Dienvidkurzemes reģiona unikāliem dabas un kultūras mantojumiem, kuru Nīcas novada dome pastāvīgi attīstīta un pilnveido, lai izveidotu attīstībai nepieciešamo infrastruktūru un nākotnē radītu jaunus pakalpojumus. Bernātu dabas parku ik gadu apmeklē aizvien lielāks cilvēku skaits, kuru kustība tur ir neorganizēta un haotiska. Lai samazinātu antropogēno slodzi uz kāpu un mežu biotopiem un aizsargātu tur esošo bioloģisko daudzveidību, vienlaikus nodrošinot arī teritorijas funkcionalitāti un tās rekreatīvā resursa saudzīgu izmantošanu. Uzlabotā infrastruktūra nodrošinās parka pieejamību ikvienam apmeklētājam, kā arī radīs priekšnosacījumus ar tūrismu saistītas uzņēmējdarbības attīstībai un stimulēs jaunu komercpakalpojumu veidošanos novadā.
Bernātu dabas parks atrodas Baltijas jūras piekrastē starp Bernātiem un Jūrmalciemu. Teritorijas vērtība slēpjas šeit atrodamajās smilšu kāpās, Baltijas jūras piekrastes ainavās un mazajos zvejniekciemos. Kāpās atrodamas arī vairākas aizsargājamo augu sugas, piemēram, jūrmalas dedestiņa, Gmelina alise, Lēzeļa vīrcele, u.c. Bernātu dabas parks atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā “Natura 2000”.
Pastaigu laipa un skatu platforma tapusi ar Latvijas Vides aizsardzības fonds finansiālu atbalstu.
Apmeklējot dabas parku, aicinām būt atbildīgiem! Dabas parks ir brīvi pieejams visiem interesentiem bez maksas.
Bernātu dabas parks atzīts arī par novada tūrisma magnētu.
Dabas parks Bernāti ir viens no septiņiem objektiem, kas iegūst jaunu elpu Lejaskurzemes kultūrvēsturisko vērtību atjaunošanas un saglabāšanas projektā “Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem”. Objekta kopējās izmaksas ir vairāk nekā 230 tūkst. eiro, no kurām ES fondu ieguldījums ir vairāk nekā 180 tūkst. eiro. Projektā kopā tiks ieguldīti 6,7 milj. eiro, no kuriem ES fondi atbalsts ir 4.5 milj. eiro. Projekta “Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem” īstenotājs ir Liepājas pilsētas pašvaldības administrācija sadarbībā ar Nīcas novada dome, Grobiņas novads, Pāvilostas novada pašvaldību un Liepājas Svētās Trīsvienības evaņģēliski luterisko draudzi.
Projekta “Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem” objekti:
1. Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa - Madam Hoijeres viesnīcas restaurācija un pārbūve, un "Kungu kvartāla" pagalma teritorijas labiekārtojuma atjaunošana;
2. Koncertdārza “Pūt, vējiņi!” pārbūve un pieguļošās teritorijas labiekārtošana;
3. Baznīcas/ kultūras pieminekļa - Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles fasādes un torņa restaurācija;
4. Nozīmīgas piekrastes pilsētas daļas - Pāvilostas pilsētas pretplūdu promenādes pie Pāvilostas novadpētniecības muzeja izbūve;
5. Kultūrvēsturiskās ainavas - Vērgales muižas kompleksa atjaunošana un teritorijas labiekārtošana;
6. Dabas parka “Bernāti” teritorijas labiekārtošana, taku izveide un vides objektu uzstādīšana;
7. Ālandes upes atpūtas kompleksa izveide, iekļaujot kultūras pieminekli - Grobiņas arheoloģisko ansambli, ietverot Grobiņas viduslaiku pili ar bastioniem, Skabāržkalnu un senpilsētu, Priediena senkapus.
Kopumā līdz 2022. gadam ar ES fondu līdzfinansējumu vairāku projektu ietvaros visā Latvijā paredzēts saglabāt, aizsargāt un attīstīt vairāk nekā 60 kultūras un dabas mantojuma objektus.
Informācija:
www.cfla.gov.lv