Ģerboņi kā dzimtas identitātes simbols Rietumeiropā un Latvijas teritorijā tika izmantoti jau 12. gadsimtā; šīs, viduslaikos iedibinātās heraldikas tradīcijas un ģerboņu lietošanas prakse ir attīstījusies gadsimtiem ilgi.
Dzimtu heraldika mūsdienu Latvijā ir salīdzinoši daudz mazāk attīstīta, tomēr, kopš 2005. gada, kad Latvijas Republikas Saeima pieņēma Ģerboņu likumu, nosakot, ka līdzās komunālajiem jeb pašvaldību ģerboņiem var tikt apstiprināti arī fizisku personu ģerboņi, interese par savu dzimtu ģerboņu veidošanu ir būtiski palielinājusies.
Unikālās grāmatas izdošanas idejas autors ir Baltic International Bank padomes priekšsēdētājs, akcionārs un ievērojamākais literatūras mecenāts Valērijs Belokoņs, kurš savas dzimtas ģerboni reģistrējis 2011.gadā.
„Latvijā visos laikos ir bijuši spēcīgi cilvēki un stipras dzimtas, kas spējušas skatīties pāri laikiem un saskatīt nākotni un jaunas iespējas gan Latvijas uzplaukuma periodos, gan mūsu valsts vēstures sarežģītākajos līkločos. Esmu pārliecināts, ka šādas dzimtas, kuras spēj raudzīties pāri laiku lokiem un no paaudzes paaudzē nodot savu identitāti, ģimenes vērtības un mīlestību pret savu valsti un tautu, ir katras brīvas un neatkarīgas valsts pamatā, un šīs grāmatas izdošana būs izcila dāvana Latvijai, uzsākot nākamo simtgadi!” uzskata Valērijs Belokoņs.
„Sabiedrībā aizvien pieaug interese izzināt dzimtu ciltskokus, savus senčus iespējami senākās paaudzēs – aizvien vairāk cilvēku Latvijas valsts simtgades laikā pievēršas savas ģimenes vēstures, t.sk. ar to saistītās simbolikas izpētei. Dzimtas ģerboņa izveide liecina par interesi izcelt savas dzimtas saknes un nostiprināt nākamo paaudžu piederību savai ģimenei. Dzimtas ģerboņa izstrādes process ir interesants, turklāt palīdz godāt un sargāt ģimeni kā vērtību – stiprina saites starp dažādām paaudzēm un sekmē dzimtas ilglaicību nākamajās simtgadēs,” akcentē kultūras ministre Dace Melbārde.
Projekts “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā” iecerēts kā divdaļīgs izdevums. Pirmo daļu “Dzimtu ģerboņi” ievadīs Imanta Lancmaņa ieskats dzimtu ģerboņu vēsturē Latvijas teritorijā no senākiem laikiem līdz mūsdienām. Šīs grāmatas centrālajā daļā ir ietverti Valsts heraldikas komisijas apstiprināto dzimtas ģerboņu heraldiskie apraksti, turklāt šī ir pirmā reize, kad heraldiskie apraksti tiks tulkoti arī angļu valodā (Dr.hist. Armanda Vijupa tulkojums). Šajā grāmatas daļā tiks ietverti arī ģerboņu attēli heraldiskās krāsās, kā arī īsa heraldisko terminu vārdnīca, kas sniegs dzimtu ģerboņos biežāk lietoto vizuālo sastāvdaļu skaidrojumus.
Izdevuma otro daļu “Dzimta un ģerbonis” ievadīs Dr. Phil. Dainas Teters teksts par dzimtu ģerboņu skatījumu no zīmju, simbolu jeb semiotikas konteksta. Centrālā daļa tiks atvēlēta pašu dzimtu ģerboņu īpašnieku fotoportretiem un stāstījumiem par ģerboņa tapšanas motīviem un kodolīgu vēstījumu par savu dzimtu/ģimeni.
Grāmatu “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā” plānots izdot līdz 2019. gada beigām. Lai veicinātu grāmatas pieejamību plašai sabiedrībai, tā tiks dāvināta bibliotēkām Latvijā un ārvalstīs, kā arī ierobežotā skaitā būs pieejama grāmatnīcās.
Sīkāka informācija:
Jekaterina Kuzņecova
Baltic International Bank Stratēģiskās plānošanas vadītāja
Tel: +371 67 000 444
E:pasts: e.kuznecova@bib.eu