Jelgavas pilsētas pašvaldība sadarbībā ar Dobeles un Bauskas novadu pašvaldībām, Jelgavas Svēto Simeana un Annas pareizticīgo draudzi un Jelgavas Romas katoļu draudzi īsteno Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētu projektu, atjaunojot sešus valsts nozīmes kultūras pieminekļus un veidojot tajos jaunus tūrisma pakalpojumus.
No iznīcības izglābj vēsturisku 18. gs. sākuma koka ēkuPagājušā gada nogalē noslēgušies Zemgales restaurācijas centra būvdarbi, pārbūvējot un restaurējot ēkas Vecpilsētas ielā 14 un Krišjāņa Barona ielā 50, Jelgavā, kā arī labiekārtojot apkārtējo teritoriju. Divstāvu mūra ēka atjaunota un pārbūvēta restaurācijas darbnīcu vajadzībām, un ar piebūvi funkcionāli savienota ar otru ēku.
Trīsstāvu koka ēka Vecpilsētas ielā 14 (valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.5185) ir viena no senākajām un vērtīgākajām koka mājām Jelgavā, kura saglabājusies līdz mūsdienām, datēta ar 18.gs. sākumu. Uzsākot būvdarbus 2018.gadā, ēka bija avārijas stāvoklī, tā nebalstījās uz monolītiem pamatiem, bet turējās uz laukakmeņiem un ķieģeļu mūra fragmentiem, tāpēc saskaņā ar būvprojektā paredzēto risinājumu tā tika pacelta par aputveni 30 centimetriem, izbūvējot jaunus pamatus, atsēdinot ēku atpakaļ un restaurējot vēsturiskās ēkas būvapjoma oriģinālās koka konstrukcijas, kas bija sarežģīts un unikāls process Latvijas mērogā.
Koka ēka pirms atjaunošanas
Lai ēka būtu pēc iespējas autentiskāka, būvniecības procesā ievērotas vēsturei pietuvinātas tehnoloģijas un izmantoti senie būvmateriāli – gan griestos, gan sienās, gan grīdās maksimāli saglabāti senie kokmateriāli, grīdu atjaunošanā izmantoti senie ķieģeļi, eksponēts būvdarbu laikā atraktais senais ēkas pagrabs un unikālie bēniņi. Arī pagalma bruģis ir veidots no vēsturiskajiem bruģakmeņiem, kas inženierkomunikāciju izbūves laikā tika atrakti ēkas pagalmā. Atjaunošanas rezultātā objektā ir saglabāts ieskats par daudzveidīgajām telpu apdarēm, kas liecina par vēsturisko stilu tendenču attīstību interjerā un ēkas vēsturisko iemītnieku dzīves veidu, gaumi un materiālajām iespējām.
Līdz 2021. gadam turpināsies jaunveidojamā Zemgales restaurācijas centra jaunu pakalpojumu izveide, iegādājoties objekta funkcionēšanai nepieciešamo aprīkojumu un iekārtas. Koka ēka tiks veidota kā publisks tūrisma objekts ar izzinošu, izglītojošu piedāvājumu par Jelgavas koka arhitektūru, Vecpilsētas ielas kvartālu, šīs ēkas unikalitāti, kā arī restaurācijas vēsturi un procesiem, t.sk. izmantojot inovatīvus un interaktīvus risinājumus vēsturiskās ekspozīcijas izveidē, bet ēkas 1.stāvā plānotas telpas suvenīru veikalam.
Mūra ēkā tiks iegādātas iekārtas un aprīkojums trīs restaurācijas darbnīcām – tekstīliju restaurācijai, metāla priekšmetu (arheoloģiskās senlietas, metāls un metālu sakausējumi, monētas un medaļas, darbarīki utt.) restaurācijai, keramikas (māls, porcelāns, fajanss, stikls) restaurācijai. Pašvaldībai sakārtojot kultūrvēsturiskā mantojuma objektus un izveidojot mūsdienu prasībām atbilstošu un objektu funkcionēšanai nepieciešamo infrastruktūru Jelgavas vecpilsētā, tiks radīta iespēja attīstīt konkurētspējīgu uzņēmējdarbību, tūrisma un kultūras aktivitātes.
Turpinās darbi Dobeles pilsdrupās
Dobeles novada pašvaldība turpina Dobeles Livonijas ordeņa pils kapelas konservācijas un izbūves darbus. Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupas (valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.4903) ir viena no senākajām un nozīmīgākajām viduslaiku kultūras vēstures liecībām reģionā, celta laikā no 1335. līdz 1359.gadam. Pateicoties kvalitatīvajiem konservācijas darbiem, pils fasāde jau ir apskatāma un priecē ikvienu pils teritorijas apmeklētāju, dodot iespēju vizualizēt senās pils aprises. Ir izbūvēts pagraba pārsegums, inženierkomunikācijas, pirmā stāva koka pārsegums un tiek būvēta jumta konstrukcija. Būvdarbus plānots pabeigt šī gada vasarā, līdz gada nogalei iecerēts telpas aprīkot uz izveidot vēsturiskās ekspozīcijas.
Vizuālizācija iekštelpām
Bauskas pilsdrupu konservācija un pilskalna nostiprināšanaBauskas novada pašvaldība turpina valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa - Bauskas pilsdrupu - 3. kārtas būvdarbus, veicot konservāciju centrālajam tornim, mazajam vārtu tornim un pieguļošajai sienai.
Līdz šim veikta mazā vārtu torņa atjaunošana un nosvinēti Bauskas pils centrālā torņa spāru svētki. Turpinās centrālā torņa apjumšana, tādējādi izslēdzot nokrišņu ūdeņu iekļūšanu torņa sienās un pagrabos, vienlaikus atjaunojot pils vēsturisko siluetu. Šaujamlūkas un logus noslēgs slēģi, durvju ailās tiks ievietotas vērtnes. Tornis nebūs apkurināms, bet to varēs apmeklēt arī ziemā. Pilsdrupu, kā arī Mūsas, Mēmeles un Lielupes ainavas apskate būs iespējama pa rekonstruētajām šaujamlūkām torņa augšdaļā un rietumu sienas balkoniem un galerijām. Tiek pārbūvētas kāpnes, lai augšupejošā un lejupejošā apmeklētāju plūsma nekrustotos. Muzeja apmeklētājiem Bauskas pils būvvēstures digitālā ekspozīcijā būs pieejama informācija par pils kompleksa hronoloģisku attīstību, telpu sākotnējo funkciju, fasāžu un interjeru veidošanas mākslinieciskajiem principiem.
Bauskas pilskalna ziemeļu nogāzei veikta pagaidu nostiprināšana, pilskalna ģeoloģiskā izpēte, nostiprināta nogāzes pamatne - dolomīta klints. Gar nogāzes pamatni tiek būvēta gabionu atbalsta siena, kas nosegta ar augsnes-zāļu maisījumu, bioloģiski noārdāmu paklāju un metāla sietu. Gar pils ziemeļu sienu Mēmeles upes ielejas un pilsdrupu apskatei tiks izbūvēta apgaismota tūristu taka.
Atjauno sienu un griestu gleznojumus katedrālē
Jelgavas Svēto Sīmeana un Annas pareizticīgo draudze īstenojusi plānotos darbus Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrālē (valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.5110), kas ir viena no četrām Latvijas pareizticīgo katedrālēm un pirmā pareizticīgo baznīca Zemgalē.
2019. gadā seši restauratori – ikonogrāfi ir pabeiguši katedrāles sienu un griestu gleznojumu atjaunošanu. Gleznojumi atjaunoti, izmantojot 1983. gada fotogrāfijas, kā arī paraugus no līdzīgiem sienu gleznojumiem citās pareizticīgo baznīcās. Atjaunotie sienu un griestu gleznojumi dod iespēju tūristiem gūt informāciju par pareizticīgo baznīcu interjera simboliku un arī arhitektu Nikolaju Čaginu, kurš ir viens no izcilākajiem pareizticīgo baznīcu ēku projektētājiem Latvijā.
Katedrāle pirms un pēc gleznojumu atjaunošanas darbiem
Jelgavas Romas katoļu katedrālē restaurētas krusta puķesJelgavas Romas katoļu draudze 2019. gada nogalē pabeigusi Jelgavas Romas katoļu Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrāles (valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.5150) četru krusta puķu lējumu atjaunošanu, uzstādot jaunos krusta puķu lējumus katedrāles tornī. Viens krusta puķes lējums ir restaurēts un novietots katedrāles dārzā. Šogad plānots pabeigt katedrāles torņa jumta atjaunošanas 1. kārtas darbus.
Projektu „Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā” paredzēts pabeigt līdz 2021. gada septembrim, Zemgales kultūras pieminekļos ieguldot vairāk nekā 2,3 miljonus eiro no ERAF.
Informācija: www.cfla.gov.lv