10. oktobra valdības sēdē izskatīts Kultūras ministrijas (KM) sagatavotais informatīvais ziņojums un atbalstīti tajā norādītie priekšlikumi par īpaši atzīmējamo svētku un atceres dienu - ar valstiskuma atjaunošanu saistīto gadadienu - pasākumu īstenošanu valstī.
Turpmāk valsts un pašvaldību institūcijas saskaņā ar gadadienu kalendāro grafiku, atbilstoši savai kompetencei sistemātiski izvērtēs to pārraudzībā esošo organizāciju, kā arī sadarbības partneru priekšlikumus par iecerētajiem īpaši atzīmējamo svētku un atceres dienu pasākumiem un nodrošinās tādu pasākumu īstenošanu, kāds ir samērojams ar institūciju rīcībā esošo valsts budžeta apjomu, vienlaikus gādājot, lai pasākumu kopums būtu daudzveidīgs, pamanāms, ar ieguldījumu sabiedriskās domas attīstībā un valsts nākotnē.
Tāpat informatīvais ziņojums „Par sistemātisku ilgtermiņa risinājumu īpaši atzīmējamo svētku un atceres pasākumu nodrošināšanai un finansēšanai” paredz, ka, sadarbojoties ar Valsts prezidenta kanceleju un Saeimas Administrāciju, institūcijas savas kompetences un pieejamā budžeta ietvaros nodrošinās šādu pasākumu kopumu: visas nozaru ministrijas un /vai to pārraudzībā esošās institūcijas, kā arī Valsts kanceleja – pasākumu publicitāti gan nacionāla mēroga, gan starptautiski; Izglītības un zinātnes ministrija un/vai tās pārraudzībā esošās institūcijas – konferenču, semināru, skolēnu konkursu u.c. ar pētniecību un izglītību saistītus pasākumus; Aizsardzības ministrija – Nacionālo bruņoto spēku iesaisti svinīgajās ceremonijās; KM un/vai tās pārraudzībā esošās institūcijas – izstāžu, kino seansu, koncertu u.c. kultūras pasākumu norisi.
Ik gadu Latvijā tiek atzīmēti valsts svētki, atceres un atzīmējamās dienas, kas noteiktas likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Pasākumus tajās parasti plāno un īsteno gan valsts, gan pašvaldību institūcijas ikgadējā budžeta ietvaros, sadarbojoties arī ar nevalstiskajām organizācijām, muzejiem, izstāžu zālēm, koncertzālēm, kultūras namiem, izglītības iestādēm, biedrībām. Tādejādi līdz šim katra atsevišķa pasākuma rīkošanai atbildīgā institūcija ir tikusi noteikta ar Ministru prezidenta vai Ministru kabineta rīkojumu un valstī kopumā nav bijusi noteikta atbildība par īpaši atzīmējamo svētku un atceres pasākumu – ar valstiskuma atjaunošanu saistīto gadadienu rīkošanu. Ilgtermiņā nodrošinātas sistemātiskas un vienotas pieejas īpaši atzīmējamo svētku un atceres dienu pasākumu īstenošanai valstī izveide ir būtiska, lai to pasākumu īstenošanā nodrošinātu daudzu dažāda līmeņa institūciju iesaisti un garantētu, ka pasākumi tiktu vērsti uz visplašāko auditoriju neatkarīgi no vecuma, nacionalitātes vai politiskās pārliecības.
KM ir identificējusi svētkus un atceres dienas, kuru gadadienas ik pa pieciem gadiem ir atzīmējamas ar īpašiem liela mēroga pasākumiem ar mērķi iesaistīt svētku norisēs pēc iespējas lielāku Latvijas iedzīvotāju skaitu, tādā veidā stiprinot sabiedrības vienotības izjūtu, vēsturisko atmiņu un patriotismu: Baltijas ceļa gadadienas (staļinisma un nacisma upuru atceres diena); Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienas; 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres gadadienas; Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas gadadienas (Konstitucionālā likuma „Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas diena).
Informāciju sagatavoja:
Iveta Bērziņa-Bebriša,
Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste,
67330254, 26304460
Iveta.Berzina-Bebrisa@km.gov.lv