23. augustā, apritēs trīsdesmit gadi, kopš aptuveni divi miljoni Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju sadevās rokās, veidojot cilvēku ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas – Tallinu, Rīgu un Viļņu.
Vienojoties Baltijas ceļā, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji visai pasaulei atgādināja, ka 1939. gadā Maskavā parakstītais Molotova-Ribentropa pakts ar tā slepenajiem protokoliem ir sadalījis Eiropu, lemjot trīs neatkarīgas Baltijas valstis Padomju Savienības okupācijai. Šogad Baltijas ceļa trīsdesmitgade ir Latvijas valsts simtgades programmas notikumu stūrakmens, uzsverot un atgādinot šīs unikālās akcijas nozīmi Latvijas valstiskuma atjaunošanā.
Visā Latvijā norisināsies plaša kultūras, vēsturisko notikumu atceres, izklaides un sporta pasākumu programma ar vairāk nekā 60 pasākumiem, kuru kulminācija gaidāma no 22. līdz 24. augustam – Baltijas ceļš tiks izbraukts īpašā velobraucienā un ar senajiem spēkratiem, daudzviet skanēs Atmodas laika un mūsdienu latviešu, arī igauņu un lietuviešu mūzika, varēs skatīties Baltijas valstīs tapušas filmas, izstādes un iesaistīties akcijās.
Baltijas ceļa gadadiena tiks atzīmēta arī daudzviet pasaulē, piemēram, ar cilvēku ķēdes veidošanu pie Kapitolija Vašingtonā (ASV), konferencēm Parīzē (Francijā), Dublinā (Īrijā), Londonā (Apvienotajā Karalistē) un Otavā (Kanādā), filmu seansiem un izstādēm Polijā, Vācijā, Grieķijā, Moldovā un citviet. Baltijas ceļa trīsdesmitgades programma veidota, lai atgādinātu un skaidrotu Baltijas ceļa nozīmi vietējā un starptautiskā mērogā, turpinātu fiksēt Baltijas ceļa organizatoru un dalībnieku atmiņas, kā arī daudzveidīgās norisēs iesaistītu plašu sabiedrību.
„Šis gads valsts simtgades norišu ciklā ir Varonības gads. Tas ir laiks, kurā aicinām apzināties mūsu tautas gara spēku – to spēku, kas 1919. gadā spēja stāties pretī, lai uzvarētu kara spēku. Tieši mūsu kopība un gara spēks ir tas, kas pārsteidza visu pasauli, kad kopā ar kaimiņvalstīm mēs radījām unikālo Baltijas ceļa akciju. Patiešām lepojos, ka piederu tautai, kura ko tādu ir spējusi paveikt. Vienlaikus ir būtiski ne tikai pašiem to apzināties, bet arī atzīmēt šādus vēstures pagrieziena punktus, jo mums jāprot lepoties ar savas tautas uzvarām un panākumiem. Jo svarīgāk – mums jāprot par tiem stāstīt arī jaunākajai paaudzei, kuri nav bijuši daļa no Baltijas ceļa,” norāda kultūras ministrs Nauris Puntulis.
Baltijas ceļa jubilejas priekšvakarā, 22. augustā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks starptautiska konference „Baltijas ceļš. Turpinājums.”. Kā skaidro konferences organizētāja Sarmīte Ēlerte, tā būs platforma, kur Baltijas valstu eksperti kopā ar pārstāvjiem no Čehijas, Polijas, Zviedrijas un Vācijas analizēs pagājušā gadsimta demokrātiskās revolūcijas Centrālajā un Austrumeiropā un Baltijas ceļa vietu un lomu tajās, kā arī demokrātijas izaicinājumus 21. gadsimtā.
