Ministru kabineta sēdē 18. maijā izskatīts Kultūras ministrijas (KM) izstrādātais likumprojekts par grozījumiem Bibliotēku likumā, lai nodrošinātu normatīvā regulējuma atbilstību Eiropas Padomes konvencijai par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kultūras vērtībām.
Likumprojekts ir saistīts ar 2021. gada 7. janvāra grozījumiem Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par nelikumīgām darbībām ar kultūras priekšmetiem, tostarp īpaši aizsargājama bibliotēku krājuma dokumentiem. Likumprojektā arī noteikts, kādi dokumenti ietilpst īpaši aizsargājamā bibliotēkas krājumā, kā arī rīcības pamatprincipi ar šiem dokumentiem.
Likumprojektā noteikti rīcības aizliegumi ar īpaši aizsargājamo bibliotēkas krājumu un tā dokumentiem – aizliegums glabāt, pārvietot, pārsūtīt, atsavināt, izvest ārpus Latvijas Republikas vai ievest tajā nelikumīgi iegūtus īpaši aizsargājamā bibliotēkas krājuma dokumentus, īpaši aizsargājamā bibliotēkas krājumā neiekļaut iespējami nelikumīgi iegūtus dokumentus, kā arī aizliegums iznīcināt un bojāt īpaši aizsargājamā bibliotēkas krājuma dokumentus.
Tāpat likumprojekts paredz administratīvo atbildību par prettiesiskām darbībām ar īpaši aizsargājamā bibliotēkas krājuma dokumentiem – nacionālā bibliotēku krājuma veidošanas, papildināšanas, uzskaites, uzturēšanas un saglabāšanas kārtības pārkāpšanu, kā arī konservācijas un restaurācijas noteikumu pārkāpšanu.
Ņemot vērā, ka Bibliotēku likuma spēkā esošā redakcija šobrīd nedefinē, kas ir īpaši aizsargājama bibliotēku krājuma dokumenti, definīcija tiek noteikta ar šo likumprojektu. Pēc likuma grozījumu pieņemšanas par īpaši aizsargājamu tiks uzskatīta nacionālā bibliotēku krājuma daļa, kurā var ietilpt šādi dokumenti: seniespiedumi, kas izdoti latviešu valodā līdz 1855. gadam un citās valodās līdz 1850. gadam, bibliotēku speciālo krājumu daļas līdz 1950. gadam (ieskaitot arī trimdas izdevumus), vienīgie eksemplāri (tostarp gan analogi, gan digitāli radītie rokraksti, fotogrāfijas, audiovizuālie materiāli, zīmējumi, skices, rasējumi, foto negatīvi, grafikas, nošizdevumi, kartogrāfiskie materiāli u.c.), arhīva eksemplāri, tai skaitā digitālie, eksemplāri ar unikāliem autogrāfiem un citiem manuāliem ierakstiem, unikāliem iesējumiem, ekslibriem un spiedogiem.
Grozījumi Bibliotēku likumā stāsies spēkā vispārējā kārtībā, kad tie tiks pieņemti Saeimā un tos izsludinās Valsts prezidents.
Informāciju sagatavoja: