Lai saglabātu un padarītu pieejamu Latvijas reģionālo mediju un arī neatkarīgo producentu veidoto vērtīgo saturu, uzlabotu pakalpojumus sabiedrisko mediju satura veidošanai un ieviestu jaunas audio un audiovizuālā satura izmantošanas iespējas sabiedrībai Latvijas Digitālajā bibliotēkā - Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) sadarbībā ar Kultūras informācijas sistēmu centru (KISC) līdz 2025. gada noslēgumam īstenos Atveseļošanas fonda un Latvijas valsts budžeta finansētu projektu, ieguldot 1 360 000 eiro Eiropas Savienības un 257 040 eiro Latvijas valsts līdzekļu.
“Pateicoties digitālajām tehnoloģijām mums ir iespēja radīt jaunas pieejamības formas reģionālo mediju radītajam saturam, atstājot liecību nākamajām paaudzēm. Esmu patiesi gandarīts, ka mēs nodrošinām mūsdienu prasībām atbilstošas iespējas satura izplatīšanai sabiedrībai un mūsu valsts kultūras mantojuma saglabāšanai,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.
“Nav noslēpums, ka cilvēks mūsdienās izvēlas viegli un ērti pieejamu saturu, tādēļ būtisks ir informācijas pareizums un tās pieejamība. Tas ir pamats izglītotai sabiedrībai un viedokļu plurālismam. Medijiem, īpaši nelieliem un reģionāliem, tas rada nepieciešamību nemitīgi pielāgoties, lai spētu noturēt lasītāja, klausītāja vai skatītāja uzmanību. Redzam, ka nereti pietrūkst resursu, lai saturu digitalizētu, un tas sasniegtu plašāku sabiedrību. Lai atbalstītu digitālo pāreju dažādās nozarēs, Atveseļošanās un noturības plāns paredz ne tikai pilnveidot digitālās prasmes, bet arī nodrošināt praktiskus tehnoloģiskos risinājumus mediju nozarē. Viens no šādiem pasākumiem ir digitālās platformas izveidošana, kurā tiks uzglabāts Latvijas mediju veidotais saturs, sniedzot pienesumu gan pašiem satura veidotājiem, gan plašākai sabiedrībai informācijas piekļuvē. Vienlaikus tas atvieglojos arī izziņas un pētniecības iespējas, kā arī veicinās mediju lasītprasmi un kritisko domāšanu,” norāda EK Pārstāvniecības vadītāja Zane Petre.
Reģionālajiem medijiem, īpaši mazajiem, kā arī neatkarīgajiem producentiem ir nepietiekami resursi to veidotā satura digitalizēšanai, digitālo arhīvu saglabāšanai un satura izplatīšanai, kā arī trūkst vides savu resursu digitālai pārvaldīšanai. Savukārt Latvijas sabiedriskajiem medijiem, kas izmanto runas atpazīšanas un valodas sintēzes risinājumus jauna satura sagatavošanai, satura efektīvai veidošanai ir nepieciešams mediju specializēts valodas korpuss. Tāpēc, lai paplašinātu sabiedrības piekļuvi vērtīgam mediju saturam - gan aktuālam, gan arhīviem - un tā izmantošanas iespējām, lemts atbilstoši attīstīt LNB un KISC resursus.
Projekta ietvaros Digitālā kultūras mantojuma platformā gan sabiedrībai, gan satura veidotājiem tiks nodrošinātas jaunas iespējas un risinājumi, aktualizējot lietotāju saskarni, izveidojot satura vadības vidi, attīstot satura straumēšanas risinājumus un satura meklētāju, ieviešot satura apstrādes un izmantošanas risinājumus un attīstot audiokolekciju. Platformas attīstīšana balstīsies uz esošajiem tās koplietošanas tehnoloģiskajiem risinājumiem, neveidojot jaunas sistēmas. Tiks izmantota vienotā digitālā kultūras mantojuma izplatīšanas sistēma – Latvijas Digitālā bibliotēka www.digitalabiblioteka.lv, kā arī digitālo objektu pārvaldības sistēma DOM, autortiesību pārvaldības un licencēšanas sistēma APLIS un atsauces datu sistēma ATS.
Projekta laikā tiks veikta mediju satura digitalizācija un valodas korpusa izveide. Mediju valodas korpusa izveidei tiks izmantoti Digitālā kultūras mantojuma platformā jau saglabātie un projektā digitalizētie materiāli; izveidotais korpuss tiks izmantots esošo runas atpazīšanas modeļu pielāgošanai, balstoties uz Latvijas valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platformas Hugo.lv runas atpazīšanas risinājumu.
Aplēsts, ka projekta sociālekonomisko ieguvumu apmērs veido 4 002 950 eiro. Veiktie indikatīvie ieguvumu un izdevumu analīzes aprēķini visā investīcijas projekta dzīves cikla garumā – 10 gadu periodā – liecina, ka tiks panākts:
- mediju darba efektivitātes uzlabojums, ieviešot mediju valodas korpusu un Platformas risinājumus;
- reģionālo mediju ietaupījums, saglabājot mediju saturu centralizēti;
- reģionālo mediju ietaupījums, izplatot mediju saturu centralizēti;
- sabiedrības laika un monetārais ietaupījums audio un audiovizuālā mediju satura izguves efektivitātes pieauguma rezultātā.