83% sabiedrības ir pārliecināti, ka mediji un to saturs ievērojami ietekmē sabiedrības uzskatus. Puse Latvijas iedzīvotāju uzticas informācijai, ja tā izskanējusi kādā no medijiem, taču tikai 40% aptaujāto apgalvo, ka spēj atpazīt uzticamu informāciju no tendenciozas un safabricētas*. Lai rosinātu Latvijas sabiedrību, īpaši jauniešus un gados vecākus cilvēkus, kritiski izvērtēt saturu internetā, uzsākta medijpratībai veltīta kampaņa “Medijs ≠ Komēdijs”.
Kultūras ministrijas veiktā aptauja liecina, ka piektā daļa Latvijas iedzīvotāju mēdz dalīties ar informāciju internetā, to nepārbaudot. Sevišķi augsts šī paraduma īpatsvars ir jauniešu vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem: tā mēdz rīkoties gandrīz 40%. Attiecībā uz mediju satura izvērtēšanu kritiskā domāšana ir jāstiprina arī senioru vidū. Iedzīvotāji, kuri sasnieguši 65 un vairāk gadu vecumu, vismazāk apzinās, ka informācija atšķirīgos medijos, piemēram, TV programmās, var tikt atspoguļota atšķirīgi. Senioru, kuri sasnieguši 55 vai vairāk gadu vecumu, vidū ir arī visaugstākais īpatsvars (vidēji 55%) respondentu, kuri uzskata, – ja kāda informācija ir rakstīta avīzē vai izskanējusi radio vai televīzijā, tad tai var uzticēties.
Kampaņas mērķis ir asprātīgā veidā uzsvērt atšķirību starp medijiem un komēdiju jeb viltus medijiem, kas piesaista uzmanību ar skandalozām un šokējošām, taču nepatiesām ziņām. Lai nepiedalītos komēdijā un nevairotu viltus ziņu izplatību, jāievēro piecas pamatlietas:
-
Jāpārbauda ziņas virsraksts. Emocionāli, “skaļi” un pārspīlēti virsraksti parasti ir melīgi.
-
Jāpārliecinās par ziņas avotu. Viltus ziņu portāli bieži lieto vadošajiem medijiem līdzīgus nosaukumus. Jāpārbauda, vai ziņā ir atsauce uz pirmavotu.
-
Rūpīgi jāizanalizē ziņas saturs. Vai tas sakrīt ar citos medijos publicēto? Vai ziņā izmantotas atsauces uz fotogrāfijām un citiem materiāliem? Vai ar gramatiku viss kārtībā?
-
Jāizveido uzticamo avotu saraksts, kurā ik reizi būs iespēja pārliecināties par aizdomīgo ziņu patiesumu.
-
Jāziņo par dezinformāciju platformās, kur tā ievērota. Ja pamanīts, ka citi dalās ar nepatiesu informāciju, nevajadzētu kautrēties aizrādīt.
“Ikvienā portālā ir iespēja nospiest pogu “Dalīties” jeb “Share” (angliski) un, protams, ka dalīties ar skandalozu informāciju ir aizraujoši – būt pirmajam, kas atklājis kaaut ko šokējošu, būt pirmajam, kas tiek pamanīts, iegūt vairāk skatījumus. Bet vai par jebkuru cenu? Tieši to mēs vēlamies uzsvērt savā kampaņā “Medijs ≠ Komēdijs”, kur aicinām ikvienu apdomāt, kritiski izvērtēt visas skandalozās un šokējošās ziņas, ko redzam lielākoties sociālajos tīklos. Aicināsim ikvienu nepiedalīties komēdijā, nekļūt pašam par apsmieklu, daloties ar viltus ziņām. Kā arī taurēt, redzot kaut ko nepatiesu savā sociālo tīklu lentē, atturēt no dalīšanās arī savus draugus un paziņas, un pārcirst nepatiesību ķēdi,” uzsver Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
„Iedzīvotāju medijpratības līmenis ir ļoti atšķirīgs dažādās vecuma grupās. Pētījumi rāda, ka īpaši domāt par informācijas patiesumu ir jāmudina jaunieši un seniori, tādēļ kampaņa „Medijs ≠ Komēdijs” atraktīvā veidā uzrunā tieši šīs grupas. Taču kritiskās domāšanas līmenis ir jāceļ ikvienam Latvijas iedzīvotājam un ir ļoti svarīgi, ka medijpratības veicināšanā iesaistās gan valsts pārvalde, gan izglītības iestādes, arī mediji un nevalstiskais sektors,” novērtējot partneru ieguldījumu, akcentēja kultūras ministre Dace Melbārde.
