Kultūras ministrijas (KM), Latvijas Nacionālā kultūras centra, UNESCO Latvijas nacionālās komisijas, Kuldīgas un Ventspils novadu pašvaldību pārstāvji 7. oktobrī tiešsaistē tikās ar suitu kopienas pārstāvjiem – biedrību “Etniskās kultūras centrs “Suiti””, “Suitu kultūras mantojums” un “Suitu parlaments” pārstāvjiem - lai apspriestu sadarbību suitu kultūrtelpas saglabāšanas jautājumos un jauna nodomu protokola virzību par suitu kultūrtelpas saglabāšanu un attīstību.
Nodomu protokolu un to papildinošo rīcības plānu paredzēts izstrādāt un parakstīt līdz šī gada nogalei, vienlaikus aicinot tam pievienoties arī citas valsts institūcijas un nevalstiskās organizācijas. Sanāksmē tika uzsvērts, ka rīcības plānā iezīmējami praktiski un sasniedzami uzdevumi, kas izriet no valsts un pašvaldību plānošanas dokumentiem un kurus nodomu protokola parakstītāji ir paredzējuši īstenot nākamo trīs gadu laikā, lai veicinātu suitu kultūrtelpas saglabāšanu un attīstību. Vienlaikus KM aicināja suitu kopienas pārstāvjus aktīvi līdzdarboties Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna izstrādē, uzsverot, ka šis plāns var kalpot kā efektīvs instruments nodomu protokolā izvirzīto mērķu sasniegšanai.
“Suitu kopiena un suitu kultūrtelpa ir neatņemama Latvijas nacionālās identitātes sastāvdaļa; suitu kultūrtelpa vēsturiski attīstījusies kā sarežģīts kultūras fenomens ar lielu daudzveidību gan satura, gan izpausmju ziņā. Tādēļ jo īpaši saudzējama un attīstāma. Nodomu protokols, pie kura šobrīd ciešā sadarbībā ar suitu kopienu strādājam, un Latviešu vēsturisko zemju likumā piedāvātie instrumenti mums ļaus šo uzdevumu nodrošināt,” norāda KM valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš.
Tiešsaistes sanāksme rīkota pēc KM iniciatīvas, saņemot biedrības “Etniskās kultūras centrs “Suiti”” aicinājumu sagatavot jaunu nodomu protokolu par sadarbību suitu kultūrtelpas saglabāšanā un attīstībā.
Jau ziņots, ka 2009. gadā suitu kultūrtelpa tika iekļauta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstā. Tajā tiek iekļauti nemateriālā mantojuma elementi, kam pēc attiecīgās dalībvalsts, starptautiskās sabiedrības un UNESCO ieskatiem un kritērijiem ir nepieciešama tūlītēja rīcība to saglabāšanai un pārmantošanai nākamajām paaudzēm. Iekļaušana šajā sarakstā notiek ar mērķi veicināt nemateriālā kultūras mantojuma vērtību saglabāšanu un sistēmas sakārtošanu un tādējādi nodrošina atbalstu saglabāšanas pasākumiem gan caur nacionālā atbalsta veicināšanu, gan starptautiskas sadarbības un konsultāciju ceļā.
Tāpat uz Nemateriālā kultūras mantojuma likuma pamata Dziesmu un deju svētku tradīcija un simbolisms Latvijā, kā arī Suitu kultūrtelpa iekļauta Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.