“Nav noslēpums, ka jaunu, mūsdienīgām prasībām atbilstošu ēku trūkums kultūras nozarē nereti ir izaicinājums. Domājot par Latvijas Nacionālā arhīva darbību Vidzemē, esam nonākuši pie veiksmīga pašvaldības un valsts sadarbības modeļa, kura rezultātā esam iecerējuši veidot jaunu, ne vien arhīva, bet arī muzeju glabātuves funkcijām atbilstošu ēku,” norāda kultūras ministre Agnese Lāce.
“Šis projekts ir unikāls un nozīmīgs vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas apvieno Latvijas Nacionālo arhīvu, Valsts Zemes dienesta arhīvu un Cēsu muzeja krātuvi vienotā infrastruktūrā, kas ir būtiska šo institūciju funkciju pilnvērtīgai nodrošināšanai. Otrkārt, esmu gandarīts, ka pašvaldība un valsts institūcijas spēja vienoties kopīgam projektam, kas, manuprāt, ir gan racionāls, gan saimnieciski izdevīgs risinājums. Un, visbeidzot, īstenojot šo projektu, pēc ilgiem gadiem mēs risinām arī Cēsu muzejam svarīgo jautājumu, veidojot muzeja krājuma glabātuvi, kas būtiski papildinās tā funkciju īstenošanai vitāli nepieciešamo infrastruktūru. Vērienīgā projekta īstenošana stiprinās Cēsu kā Vidzemes reģiona centra lomu, jo Cēsīs tiks veidotas divas valsts nozīmes institūcijas. Ļoti ceru, ka sadarbība starp visām iesaistītajām pusēm būs veiksmīga, un jau tuvāko pāris gadu laikā mēs varēsim lepoties ar šī projekta realizāciju. Lai top!” novēl Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.
“Nacionālā arhīva Vidzemes reģiona - Valmieras, Cēsu, Alūksnes un Madonas - glabātavās jau sasniegts maksimālais dokumentācijas aizpildījums, vienlaikus mūsu infrastruktūrā līdz šim nav veikti ieguldījumi. Lai mēs varētu turpināt nodrošināt savas funkcijas un pieņemt glabāšanā dokumentus, jaunās arhīva Vidzemes reģiona centra ēkas uzcelšanu gaidām jau gadu desmitus - ar lielu nepacietību,” uzsver LNA direktore Māra Sprūdža.
“Arhīva krātuves būvniecība Cēsīs ir nozīmīgs solis visai Vidzemei, jo tajā glabāsies VZD krātuvēs glabātās zemes un būvju arhīva lietas. VZD dalība šajā projektā ir nozīmīgs solis uz arhīvu modernu pārvaldību, lai nodrošinātu mūsdienu prasībām atbilstošas datu glabāšanas un aizsardzības prasības. Tādējādi nodrošinot datu aizsardzību par šī reģiona nekustamajiem īpašumiem un katra īpašnieka tiesības uz vēsturisko faktu aizsardzību ilgtermiņā. Jaunā krātuve pavērs arī iespēju iestādēm nākotnē veidot jaunus un efektīvus pakalpojumus iedzīvotājiem. Ir arī vērtīgi apzināties, ka šī ēka top vairāku institūciju sadarbībā, par kuras lietderību varam būt pārliecināti, un gadiem ilgi ar lepnumu varēsim teikt, ka šo unikālo projektu īstenojām visi kopā,” svinīgā līguma parakstīšanā norādīja VZD ģenerāldirektore Vita Narnicka.
VZD uz jauno krātuvi pārvietos dokumentus no Valmieras, Cēsu, Gulbenes un Madonas arhīva glabātavām.
Nacionālā dokumentārā mantojuma un nacionālā muzeju krājuma saglabāšanas ēka Cēsīs tiks būvēta, izmantojot Kultūras ministrijas piesaistīto Eiropas Savienības fondu finansējumu* un Cēsu pašvaldības aizņēmumu kopumā vairāk nekā 18 miljonu eiro vērtībā. Jaunās ēkas būvniecību plānots pabeigt līdz 2027. gada 31. decembrim.
*-Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.7. pasākums "Reģionālās kultūras infrastruktūras attīstība kultūras pakalpojumu piekļūstamības uzlabošanai."
