Valdība pēc Kultūras ministrijas (KM) iniciatīvas šodien, 26. aprīlī, lēma aktualizēt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padomes sastāvu. Atgādinām, ka padome izveidota un strādā, lai veicinātu institūciju sadarbību un lēmumu pieņemšanu attiecībā uz abu Latvijas tautas svētvietu saglabāšanu, aizsardzību un izmantošanu.
Darbam padomē Ministru kabinets apstiprināja:
- A. Ancāni – Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras un mākslas daļas vadītāju;
- D. Bērziņu – biedrības "Brāļu kapu komiteja" valdes locekli;
- V. Brūzi – Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras un pilsētvides dizaina pārvaldes Kultūras mantojuma aizsardzības nodaļas vadītāju;
- J. Dambi – Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītāju;
- A. Kalniņu – Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta ekspertu;
- J. Langi – Rīgas pilsētas izpilddirektoru;
- M. Stirnu – nodibinājuma "Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fonds" valdes priekšsēdētāju;
- J. Šumeiko – Kultūras ministrijas Investīciju un projektu nodaļas vadītāju;
- J. Trahimoviču – Ārlietu ministrijas Valsts protokola otro sekretāri;
- V. Zatleru – nodibinājuma "Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonds" valdes locekli;
- Ž. Zvaigzni – Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta Budžeta metodoloģijas nodaļas vadītāja vietnieci.
Atbilstoši Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likumā noteiktajam, padome veic:
- Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanas izvērtēšanas, uzturēšanas, izpētes un atjaunošanas programmu,
- sniegs priekšlikumu KM par nepieciešamo valsts finansējumu kārtējam gadam,
- izvērtēs pārskatus par Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekošanas programmas norisi un par valsts budžeta, pašvaldību budžetu un ziedoto līdzekļu izlietojumu,
- sniegs atzinumu par Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanu, aizsardzību un izmantošanu reglamentējošo normatīvo aktu projektiem, tostarp priekšlikumus valsts un Rīgas domes atbildīgajām institūcijām par Brīvības pieminekļa aizsardzības zonā un Rīgas Brāļu kapu teritorijā un aizsardzības zonā noteiktajiem ierobežojumiem vai ierobežojumu atcelšanu,
- sniegs priekšlikumus Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekotājam par šo kultūras pieminekļu saglabāšanai, uzturēšanai un atjaunošanai veikto ziedojumu izmantošanu, atzinumu par Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu simbolikas izmantošanu,
- ierosinās citu ar Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanu, aizsardzību, izmantošanu vai attīstību saistīto jautājumu izskatīšanu attiecīgajās institūcijās,
- kā arī piedalīsies šo jautājumu izskatīšanā un sniegs atzinumus par tiem.
Padomes darba organizēšanu nodrošina Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde kā atbildīgā institūcija kultūras mantojuma aizsardzības jomā.
Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapi ir Latvijas nacionālās neatkarības izcīnīšanas, valstiskās identitātes un nacionālās pašapziņas simbols un Latvijas tautas svētvieta, kuru aizsardzību un saglabāšanu nodrošina Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums.