Aizvadīta Mākslu un kultūras universitāšu sadarbības padomes sēde

23. aprīlī, Kultūras ministrijā uz sēdi sanāca Mākslu un kultūras universitāšu sadarbības padomes locekļi, lai pārrunātu līdzšinējo mākslu un kultūras universitāšu padomju darbību, kā arī iespējamās pārmaiņas to darbības efektivizēšanā un sastāvā.

Mākslu un kultūras universitāšu sadarbības padome bija vienisprātis, ka, lai uzlabotu mākslu un kultūras universitāšu darbu, ir atbalstāms KM priekšlikums samazināt padomes locekļu  skaitu no 5 uz 3, kā arī jābūt skaidrām padomes, rektorāta un senāta pilnvarām, koncentrējoties uz augstskolas stratēģijas izstrādi un īstenošanu. Padome bija arī vienisprātis, ka ir skaidri jādefinē studējošo pašpārvaldes aktīva  iesaiste.

Augstākās izglītības likums nosaka, ka  valsts dibinātajās augstskolās darbojas iekšējās pārvaldības institūcija - augstskolas padome. Tā ir koleģiāla augstākā lēmējinstitūcija, kas izveidota un darbojas gan LKA, gan LMA, gan JVLMA, un ir atbildīga par augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību; tāpat nodrošina arī valsts augstskolas darbību atbilstoši dibinātāja noteiktajai stratēģiskajai specializācijai.

Mākslu un kultūras universitāšu sadarbības padomes sastāvu veido pārstāvji, kurus izvirzījis konkrētās augstskolas senāts, kā arī tā dēvētie ārējie pārstāvji – sabiedrības vai industriju pārstāvji, kuru darbība ļauj augstskolām elastīgāk reaģēt uz ārējām izmaiņām un paplašina stratēģisko redzējumu. Sabiedrības pārstāvjus saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību, iesaistot atlases procesā sabiedrību, izraugās ministrija, kuras pārraudzībā ir augstskola, un izvirza Ministru kabinets.