Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrība aicina muzeju speciālistus un vadītājus pieteikties 18. Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolā (BMS-2022), kas notiks no š.g. 12. jūnija līdz 18. jūnijam Telšos, Lietuvā. Vasaras skolas tēma šogad – "Sarežģītais mantojums muzejos."
Tēma
Britu antropoloģe un muzeoloģe Šerona Makdonalda (Sharon Macdonald) sarežģītā mantojuma jēdzienu raksturoja 2007. gada Starptautiskās Muzeju padomes (ICOM) Starptautiskās arheoloģijas un vēstures muzeju un kolekciju komitejas (ICMAH) ikgadējā konferencē: “Sarežģītais mantojums ir saistīts ar pagātnes notikumiem, kas nav viegli savienojami ar to sabiedrības grupu pašidentitātēm, kurām šis mantojums pieder. Tā vietā, lai stiprinātu pozitīvo paštēlu, tas potenciāli sagrauj to vai draud ar sociālām domstarpībām un konfliktiem. Sarežģītais mantojums ir saistīts ar satraucošiem, nevis varonīgiem vai progresīviem pagātnes notikumiem, kuriem muzeji un kultūras mantojuma objekti tradicionāli pievērsuši savu uzmanību.”
Sarežģītā mantojuma tēma ir ļoti aktuāla visu veidu muzejiem, neraugoties uz to statusu vai krājuma saturu. Ņemot vērā mūsdienu pasaulē notiekošos politiskos, ekonomiskos, sociālos un kultūras procesus (vēstures pārrakstīšanas centieni, nacionālās vēstures atkārtota izvērtēšana, lēmumu pieņemšana attiecībā uz pieminekļiem un to mērķiem u.c.), svarīgi ir izvērtēt muzeja lomu, iespējas un ierobežojumus, rādot un stāstot par sarežģīto mantojumu.
Muzeju profesionāļiem, strādājot ar sarežģīto mantojumu, ir jāmeklē atbildes uz daudziem šādiem un līdzīgiem jautājumiem: Kādas tendences ir vērojamas pasaulē saistībā ar sarežģītu (vai strīdīgu) mantojumu? Kā muzeju profesionāļi var strādāt ar sarežģīto mantojumu, nelūkojoties uz pagātni tendenciozi vai no pārāk šauras perspektīvas? Vai muzejiem jāvāc, jāeksponē un jāapspriež tikai “jauki” un “pareizi” priekšmeti, kas reprezentē mūsu pagātni? Ja nē, tad kā tiem būtu jāatspoguļo sabiedrībā pretrunīgi vērtētas tēmas vai fakti (piemēram, padomju un nacistu okupācija, pretošanās, holokausts, nacionālās minoritātes, bēgļi utt.)? Vai muzeji ir pietiekami neatkarīgi, lai iepazīstinātu ar jebkura veida sarežģīto mantojumu? Par kādām idejām, pieredzi vai bažām mēs varam pastāstīt citiem? Kādas ir sociālās, politiskās, kultūras vai vēstures tēmas, kurās muzeji var dot savu ieguldījumu, rosinot diskusijas vai dialogu ar sabiedrību?
Nevar solīt, ka Baltijas Muzeoloģijas skolā tiks rastas atbildes uz visiem šiem jautājumiem, taču skolas dalībnieki būs laipni aicināti diskutēt, mācīties un dalīties pieredzē par sarežģīto mantojumu ar kolēģiem.
Lektores
2022. gada Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas nedēļu garo studiju programmu veidos un vadīs lektores no Slovēnijas un Vācijas/Norvēģijas.
Dr. Katrīna Pabsta (Kathrin Pabst) ir vācu etnoloģe, pētniece, zinātnisko rakstu autore un lektore, kuras dzīve un profesionālā darbība cieši saistīta ar Norvēģijas muzejiem, īpaši ar Vestagderas muzeju Kristiansandā. Šobrīd viņa vada septiņu Eiropas valstu sadarbības projektu “Identity on the Line” par migrācijas ilgtermiņa sekām starppaaudžu perspektīvā, kā arī pētniecības projektu “Unspoken History” - par neizstāstītā un neizrunātā pārnesi ģimenēs un sabiedrības grupās. Katrīnai Pabstai ir plaša pieredze gan praktiskajā, gan teorētiskajā darbā ar izaicinošiem, jutīgiem vai ar dažādiem tabu saistītiem tematiem. Viņa ir Starptautiskās Muzeju padomes (ICOM) Starptautiskās Ētisko dilemmu komitejas priekšsēdētāja.
Dr. Kaja Široka (Kaja Širok) ir Starptautiskās Muzeju padomes (ICOM) Slovēnijas Nacionālās komitejas prezidente, ICOM pastāvīgās ētikas komitejas (ETHCOM) un ICOM Starptautiskās Publisko noziegumu upuru piemiņas muzeju komitejas valdes locekle. Līdz 2021. gadam Kaja Široka vadīja Slovēnijas Nacionālo Mūsdienu vēstures muzeju, šobrīd viņa ir Ļubļanas Universitātes Filoloģijas fakultātes Socioloģijas katedras zinātniskā līdzstrādniece, viņas pētniecisko interešu fokusā ir muzeji un atmiņu pētījumi, īpašu uzmanību pievēršot nacionālo vēstures naratīvu radīšanai saistībā ar identitātes veidošanos, strīdīgām atmiņām, revizionismu un vēstures (re)interpretācijām.
Plānotā programma
Programmā paredzētas lekcijas, semināri, piemēru analīze un mācību ekskursijas uz Telšu un apkārtnes muzejiem un ar sarežģīto mantojumu saistītām piemiņas vietām, kā arī konference, kurā Baltijas valstu muzeju speciālisti dalīsies savā pieredzē par darbu ar sarežģīto vēsturi, t.sk. pārrunās Baltijas muzeju reakcijas un profesionālās iesaistes iespējas attiecībā uz Krievijas karu Ukrainā.
Pieteikšanās termiņš un dalības maksa
Lai pieteiktos dalībai Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolā, līdz 22. aprīlim plkst. 23:59 jāaizpilda un jāiesniedz pieteikuma veidlapa: https://bit.ly/BaMuSc_2022. Vasaras skolas darba valoda – angļu, tādēļ arī pieteikuma veidlapu lūdzam aizpildīt angliski. Pēc pieteikumu izvērtēšanas dalībai vasaras skolā no Latvijas tiks izvēlēti desmit interesenti. Ja pieteikumu skaits pārsniegs noteiktās iespējas, tad, kā parasti, tiks izvērtēta pretendenta līdzšinējā darba pieredze un ieguldījums muzeju nozarē, personīgā motivācija, angļu valodas zināšanas un līdzšinējā dalība BMS projektā.
Dalības maksa Latvijas muzeju pārstāvjiem – 350 euro. Tajā iekļauts transports no Rīgas uz Telšiem un atpakaļ, dalība skolas mācību programmā, nakšņošana divvietīgos vai trīsvietīgos ekonomiskās klases numuros viesnīcā Telšos, brokastis, pusdienas un kafijas pauzes.
Organizatori
Baltijas Muzeoloģijas skolas 2022. gada mācību sesiju organizē Lietuvas Kultūras ministrija sadarbībā ar Žemaišu muzeju “Alka” un Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrību. Kā katru gadu, būtisku atbalstu Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolai sniedz Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds, Igaunijas Kultūras ministrija un Igaunijas Nacionālā mantojuma pārvalde.
Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas mājaslapa (tiek aktualizēta)
Informācija Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības mājaslapā
Informāciju sagatavoja:
Una Sedleniece
Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības
valdes priekšsēdētāja
t. +371 28612888
e-pasts: muzeologi@gmail.com