4. maijā Latvijas filmu maratonā pirmizrādi piedzīvos Dzintras Gekas jaunākā dokumentālā filma “Dzimuši Sibīrijā. Mārtiņš Vilsons”. Tā atklāj izsūtīto bērnu un viņu pēcteču likteņus – stāstus par piedzimšanu izsūtījumā, atgriešanos Latvijā un cīņu par identitāti svešā, nereti atsvešinātā vidē. Caur personīgām intervijām un atklātām atmiņām atklājas ne tikai vēstures rētas, bet arī mantojums, kas dzīvo nākamajās paaudzēs. Tas ir stāsts par bērnību, kas sākās svešumā, par atgriešanos, kas neatnesa mieru, un par cilvēka spēku būt, neskatoties uz vēstures uzlikto nastu. Vienas dzimtas un visas tautas stāsts.
1941. un 1949. gads kļuva par liktenīgu pavērsienu tūkstošiem latviešu, kurus bez brīdinājuma aizveda nezināmā virzienā. Svešumā un skarbos apstākļos viņi centās saglabāt cilvēcību, radīt jaunu dzīvi un audzināt bērnus. Šie bērni uzauga tālu prom no dzimtenes, svešā vidē, kurā viņi jutās nepiederīgi. Viņi apguva svešu valodu, dzīvoja starp svešiniekiem un uzdeva jautājumus, uz kuriem pat pieaugušie baidījās atbildēt.
Viens no šiem bērniem ir aktieris Mārtiņš Vilsons, kurš dzimis izsūtījumā Magadanas apgabalā Krievijā Zentas Vilsones un Rolanda Čehoviča ģimenē. Dokumentālajā filmā režisore Dzintra Geka portretē viņa dzīvesstāstu kā personīgu liecību par izsūtīto latviešu likteni, identitātes meklējumiem un atgriešanos pretrunīgajā realitātē.
Mārtiņš Vilsons ir aktieris, režisors, producents un dramaturgs ar vairāk nekā četrdesmit gadu radošo darbību Latvijas un starptautiskajā kultūras telpā. Viņš bijis redzams gan uz lielākajām teātru skatuvēm, gan tādās filmās kā “Dvēseļu putenis”, “Vectēvs, kurš bīstamāks par datoru” un leģendārajā “Mirāžā”. Mārtiņš Vilsons ir spilgts un daudzpusīgs mākslinieks, kurš ne tikai atveido lomas, bet arī veido kultūrtelpu, domājot, iedvesmojot un ierosinot skatītāju domāt līdzi.
Mārtiņš Vilsons par filmu stāsta: “Tā ir atzinība manai personai, kaut gan, kā jau visi, es nejūtos ne labāks, ne sliktāks par citiem. Dzīvoju savu dzīvi un uztraucos, ka daudz kas nav izdarīts. Mēs dzīvojam ļoti īsu brīdi, to es visiem saku. Jo vairāk mēs apzināmies, jo vairāk mēs varam izdarīt. Reizēm ir žēl, ka tavas vēlēšanās, tavas domas ir bijušas augstākā līmenī, nekā dzīve pagājusi. Vēl jau nav pagājusi, vēl turpinās. Dievs dod nepiekrāpt nevienu, jo reizēm tu pats neapzinoties izdari kādu mazu cūcību un pēc tam uztraucies – kā es tā. Vai tā varēja, vai tā vajadzēja? Svarīgākais dzīvē ir būt noderīgam šajā pasaulē un arī ielikt tai plauktā, kas nākotnē paredzēts. Varbūt izdosies! Tā nekas īpašs. Dzīvojam, strādājam, mīlējam.”
Filmas režisore Dzintra Geka-Vaska stāsta: “Kad es sāku intervēt cilvēkus, kuri tika izsūtīti kā bērni, un tos, kuri piedzima Sibīrijā, – tas vienmēr šķita kā stāsts no tālas pagātnes. Laiks, kuru šķir paaudze, kas šodien jau vaicā: kāpēc viņi ēda zāli? Kāpēc viņus veda lopu vagonā, nevis ātrvilcienā? Taču Krievijas iebrukums Ukrainā šo tēmu padarīja atkal aktuālu – parādīja, ka tas viss vēl ir tepat, nav beidzies, tikai mainījis formu.”
Dokumentālā filma atklāj izsūtīto bērnu un viņu pēcteču likteņus – stāstus par dzimšanu izsūtījumā, atgriešanos Latvijā un cīņu par identitāti svešā, nereti atsvešinātā vidē. Aktieris Mārtiņš Vilsons ir filmas varonis ar savu stāstu par vecāku šķiršanos, personīgajiem zaudējumiem un dziļu iekšēju nepieciešamību piepildīt nepiepildīto. Caur personīgām intervijām un atmiņām atklājas ne tikai vēstures rētas, bet arī mantojums, kas dzīvo nākamajās paaudzēs.
Dzintra atklāj: “Viņa dzīve ir bijusi vētraina, un filmā viņš bija ārkārtīgi atklāts. Filmējot viņu viņa mājās, bija sajūta, ka viņš ir ļoti patiess pret skatītāju. Mārtiņam bija karsta sirds, varbūt tāpēc arī viņa dzīves ceļš nav bijis vienkāršs. Viņš pats atzīst, ka jūt dziļu tuvību ar tēvu, kurš savas sāpes pēc izsūtīšanas nekad nevienam nestāstīja – tikai slīcināja tās alkoholā. Mārtiņš kļuva par aktieri, lai piepildītu sava tēva nepiepildītos sapņus. Lai izķepurotos, izdzīvotu, piepildītu to, ko tēvs nevarēja. Uzfilmētos materiālus Latvijā papildina kadri no mūsu brauciena uz Magadanas apgabala ciematu Transportnij, kur Mārtiņš piedzima, un vietām, kur vecāki satikās un strādāja vergu nometnēs.”
Filma kinoteātros un kino izrādīšanas vietās visā Latvijā no 4. maija.
Filmā piedalījās Mārtiņš Vilsons, Zenta Vilsone, Ēriks Vilsons un Zane Vilsone. Režisore un scenārija autore Dzintra Geka, operators Viktors Grībermans, Aivars Lubānietis, Armands Zvirbulis, montāžas režisors Armands Zvirbulis, mūzikas autors Pēteris Vasks, režisora asistenti Katrīna Šteinberga un Mārtiņš Grāvītis. Studija “Sibīrijas Bērni”.
Filma veidota ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.
Mārtiņš Vilsons ir aktieris, režisors, producents un dramaturgs ar vairāk nekā četrdesmit gadu radošo darbību Latvijas un starptautiskajā kultūras vidē. Dzimis 1954. gadā, absolvējis Liepājas teātra 3. aktieru studiju, kur apguvis aktiermeistarību Oļģerta Krodera vadībā.
Vilsons savu aktiera karjeru sāka Liepājas teātrī, kur nostrādāja divdesmit gadu. Strādājis arī Dailes teātrī, Latvijas Nacionālajā teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, kā arī neatkarīgajos projektos. Viņa teātra lomu sarakstā ir vairāk nekā 60 izrādes – no Šekspīra Hamleta līdz Aleksandra Čaka tēliem. Vilsons ir ne tikai aktieris, bet arī režisors, kas sevi apliecinājis ar izrādēm “Mūžības skartie”, “Ziemeļnieks”, “Ezītis miglā” un “Čaks. Vilsons. Iedomu spoguļi”.
Nozīmīga Mārtiņa Vilsona radošās darbības daļa ir saistīta ar dramatizējumiem. Viņš veidojis teātra darbus, balstītus uz Aleksandra Čaka un Jāņa Ziemeļnieka daiļradi, tuvinot šo literāro mantojumu laikmetīgajam skatītājam. Viņa ieguldījums novērtēts arī ar iekļaušanu grāmatā “100 izcili Latvijas aktieri”.
Mārtiņš Vilsons ir arī plaši atpazīstams kino un televīzijas skatītājiem. Viņš piedalījies tādās filmās kā “Dvēseļu putenis”, “Homo novus”, “Vectēvs, kurš bīstamāks par datoru”, kā arī leģendārajā Rīgas kinostudijas filmā “Mirāža” (1983, rež. A. Brenčs), kas kļuvusi par daļu no Latvijas kino vēstures. Viņa darbs ir redzams arī daudzos televīzijas seriālos, tostarp “Bezvēsts pazudušās” un citos. Viņa ekrāna tēli izceļas ar dziļumu, jutekliskumu un psiholoģisko precizitāti. Papildus daudzajiem projektiem Mārtiņš vada televīzijas raidījumu raidījumu “Trīs kvadratā”.
Liepājā 1997. gadā Mārtiņš Vilsons nodibināja privātu neatkarīgu teātri “MŪRIS”, kas darbojās līdz 2003. gadam. 2019. gadā viņš nodibināja savu radošo platformu “Vilsons Production”, kur darbojas kā režisors, aktieris un producents. Tā ir telpa neatkarīgām izrādēm un kultūras projektiem.
Informāciju sagatavojusi:
Inga Zālīte,
filmas “Dzimuši Sibīrijā. Mārtiņš Vilsons” mediju pārstāve,
mob. tel.: +371 28687743
e-pasts: izalite@gmail.com