Baltijas jūras dokumentālo filmu forums šogad norisināsies no 5. līdz 11. septembrim, un tā filmas būs skatāmas kinoteātrī “K. Suns” Rīgā, Talsos, Rēzeknē, Jēkabpilī un Smiltenē.
Baltijas jūras dokumentālo filmu forums dibināts 1997. gadā, un kopš 2006. gada tā norises vieta ir Rīga, kur to rīko Nacionālais Kino centrs. Ik gadu forums pulcē kino profesionāļus no Baltijas jūras reģiona, Austrumeiropas un Kaukāza valstīm uz filmu projektu tirgu, savukārt skatītājiem piedāvā tematiski daudzveidīgu, godalgotu dokumentālo filmu programmu.
Foruma filmu programmu kinoteātrī “K. Suns” atklās 5. septembrī ar Ihora Ivanko filmu “Trauslā atmiņa” (2022), kas tapusi kā Ukrainas un Slovākijas kopražojums par slaveno kinooperatoru Leonīdu Burlaku (“Tikšanās vietu mainīt nedrīkst”, 1979), veidota viņa mazdēla, arī operatora acīm. Izgaismojot laikmetu, kura slavas apmirdzētākais posms pagāja Odesas kino studijā, Ivanko atklāj arī ģimenes traģēdiju - vectēvs arvien dziļāk slīgst Alcheimera slimībā, pakāpeniski zaudējot atmiņu. 5. septembrī demonstrēs arī Niasas Ni Hianainas un Deklana Makgrata kopīgi veidoto filmu “Jaunais Platons” (2021), kas tapusi, sadarbojoties Ziemeļīrijas, Īrijas, Francijas un Beļģijas kinematogrāfistiem. Nomaļā Belfāstas rajonā, kas gadu desmitiem cietis no nemiernieku uzbrukumiem un kopienu segregācijas, kādas pamatskolas direktors nolemj, ka mācību procesā jāiekļauj klasiskā filozofija, un tas nozīmē ne tikai izzināt, par ko diskutēja domas dižgari Senajā Grieķijā un Senajā Romā, bet viņu idejas pārnest arī uz ikdienišķu ķīviņu risināšanu skolēnu vidū. “Jaunais Platons” ir viena no divām filmām, ko izrādīs arī ārpus Rīgas, otra ir “Hamleta sindroms”.
Foruma programmā iekļauts arī teju trilleris “Krimas dārgumi” (2021, Nīderlande). Režisore Ūke Hogandeika dokumentējusi, kā īsi pirms okupācijas 2014. gadā Amsterdamā tiek atklāta Krimas arheoloģisko dārgumu izstāde. Kad Krievijas Federācija pasludina par Krimas iekļaušanu savā sastāvā, Nīderlandes muzeju profesionāļi pieņem lēmumu skitu zelta ekspozīciju neatdot Krimas muzejiem, no kuru kolekcijas eksponāti uz laiku tika izņemti. Nav ilgi jāgaida, kad sākas tiesu darbi, kuros iesaistīta Nīderlande, Ukraina un Krievija. Kara atblāzma atstājusi ietekmi arī uz Stefana Pavloviča filmas “Kur palikuši zirgi” (2021) galveno varoni Zdravko. Bosnijas kara veterāns ir Nīderlandes, Bosnijas un Hercogovinas, un Francijas kopražojuma filmas galvenais varonis, kurš jau gadiem dod priekšroku savrupībai brīvā dabā, ne cilvēku sabiedrībai, tomēr Zdravko attiecības ar režisoru Stefanu izvēršas aizkustinošā draudzībā. Citādas attiecības valda starp filmas “Ārpusē” (2022, Ukraina, Nīderlande, Dānija) režisori Oļu Žurbu un viņas varoni Romu, kas izvērtušās septiņu gadu garumā. 13 gadu vecumā, kad viņa mātei atņēma vecāku tiesības, puisis mierinājumu atrada Ukrainas revolūcijā un kļuva par aktīvu Maidana dalībnieku. 2014. gadā gūto pieredzi izdzīvo arī filmas “Hamleta sindroms” (2022, Vācija) varoņi, kas pēc ukraiņu teātra režisores Rozas Sarkisjanas aicinājuma piekrīt to atklāt, vārdiski izmantojot Šekspīra varoņu sacīto. Elviras Ņeveras un Pjotra Rosolovska filma ar piecu varoņu likteņiem portretē mūsdienu Ukrainas sabiedrību.
Zviedrijā tapušās filmas “Dzīvot no sirds” (2022) režisori Gustavs Ogerstrands, Osa Ekmana, Oskars Hedins Hetebergs un Andešs Teigens ieskatās kāda Stokholmas pievārtes pansināta ikdienā. Tur darbu sāk aprūpētāja Monika, un pansionāta iemītnieku dzīve iegūst pavisam citu ritējumu, kas ar spraunu ziemeļnieku humoru atspoguļots arī “Feisbukā”. Krietni grandiozāks mērogs ir Artavazda Pelešjana filmai “Daba” (2020, Armēnija, Vācija, Francija). Iepriekšējo filmu uzņēmis pirms 25 gadiem, armēņu klasiķis atgriežas ar eposu, kas samontēts no lielākoties internetā atrastiem amatieru filmētiem materiāliem, kas dokumentē dažādas dabas stihijas: vulkānu izvirdumus, zemestrīces, plūdus, viesuļvētras.
Filmu programmu papidlinās vairākas aktivitātes - 6. septembrī pēc filmas “Krimas dārgumi” notiks kino režisores un rakstnieces Kristīnes Želves vadīta diskusija par kultūras mantojuma nozari krīzes apstākļos. Tajā piedalīsies Latvijas mueju, arhīvu un Kultūras ministrijas pārstāvji. Forumā piedalīsies arī filmu “Trauslā atmiņa”, “Kur palikuši zirgi” un “Hamleta sindroms” režisori, ar kuriem notiks sarunas pēc filmu seansiem.
Foruma filmu programma demonstrē industrijas pasākumu, kas lielākoties noris bez plašas publikas līdzdakības, un filmu programmas saistību. Vairākas no programmā iekļautajām filmām iepriekš projektu stadijā prezentētas Rīgā - “Trauslā atmiņa” un “Ārpus” 2019. gadā, toties “Dzīvot no sirds” 2020. gadā. 7. septembrī notiks arī Creative Europe Media Latvijas biroja rīkota saruna par mentālo veselību dokumentālā kino veidošanā, kurā piedalīsies starptautiski jomas profesionāļi un praktiķi.
Biļetes uz seansiem kinoteātrī “K. Suns” varēs iegādāties no 23. augusta kinoteātra kasē vai www.bezrindas.lv, un to cena būs 4,50 eiro. Iepriekš izņemot brīvbiļetes, skolēniem, studentiem, pensionāriem, kā arī Latvijas kino profesionāļiem ieeja foruma seansos “K. Sunī” ir bez maksas. Foruma seansu apmeklējums skolēniem, studentiem, pensionāriem un Latvijas kino profesionāļiem arī Talsos, Rēzeknē, Jēkabpilī un Smiltenē būs bez maksas.
Plašāka informācija par filmu programmu pieejama Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma mājaslapā dokforums.gov.lv.
Forumu rīko Nacionālais Kino centrs un atbalsta LR Kultūras ministrija un Rīgas dome, kā arī Valsts Kultūrkapitāla fonds mērķprogrammā “KultūrElpa”, ļaujot tam turpināt būt par vadošo starptautisko dokumentālā kino industrijas pasākumu reģionā.
Informāciju sagatavoja:
Zane Dzene
Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma pārstāve
Mob. t.: +371 29244310
E-pasts: zane.dzene@nkc.gov.lv