Pilnveidots radošo profesionāļu tiesiskais un sociālais nodrošinājums, lai jau no 2018. gada 1. janvāra varētu sniegt finansiālu atbalstu profesionālām radošajām personām radošās dīkstāves posmos, tostarp pārejošas darba nespējas laikā, un pensijas vecumā - ārstniecības un komunālo maksājumu daļējai segšanai. Tāpat sperti soļi, lai nodrošinātu autoratlīdzību saņēmēju sociālo nodrošinājumu.
Saeimas akceptu guvis Kultūras ministrijas (KM) izstrādātais radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums, kā arī Labklājības ministrijas (LM) virzītās izmaiņas Valsts sociālās apdrošināšanas likumā, kas attiecas uz visiem autoratlīdzību saņēmējiem un izmaksātājiem. Par regulējumā ietverto šodien, 27. novembrī, mediju pasākumā KM informēja kultūras ministrijas valsts sektretārs Sandis Voldiņš un LM valsts sekretārs Ingus Alliks.
Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā noteikts radošo personu, profesionālo radošo organizāciju statuss un paredzēta radošo personu atbalsta pasākumu programmas, ko administrēs Valsts Kultūrkapitāla fonds, izveide un darbība.
Par radošo personu paredzēts noteikt autoru vai izpildītāju Autortiesību likuma izpratnē, ja persona ir profesionālas radošas organizācijas biedrs, kā arī rada vai ar savu izpildījumu interpretē mākslas darbus arhitektūrā, dizainā, teātrī, mūzikā, vizuālajā mākslā, dejā, literatūrā un kinematogrāfijā, un zinātniskajā jaunradē attiecīgajās radošajās jomās. Tāpat, lai pretendētu uz radošās personas statusu, autora darbiem vai izpildījumiem būs jābūt publiskotiem vismaz 3 gadu laikā pirms statusa iegūšanas, kā arī personai ar savu radošo vai zinātnisko darbību būs jāsniedz ieguldījums profesionālās mākslas un kultūras attīstībā.
Likums neattieksies uz jaunradi kā amatierkustības izpausmi, amatniecību un ar radošajām jomām nesaistītu zinātnisko jaunradi.
Jaunais likums paredz finansiālu atbalstu radošām personām – autoriem vai izpildītājiem: atbalsta maksājumus laika posmā, kad šīs personas negūst ieņēmumus, tostarp pārejošas darba nespējas laikā. Finansiāls atbalsts paredzēts arī radošām personām pensijas vecumā, t.sk. ārstniecības un komunālo maksājumu daļējai segšanai.
Pēc KM aprēķiniem atbalstu nākamgad varētu saņemt 175 - 200 personas; viena persona varēs saņemt minimālās algas apmēra atbalstu sešus mēnešus gadā.
Likums nosaka, ka profesionālā radošā organizācija varēs būt biedrība, kurā brīvprātīgi apvienojušās vismaz 50 fiziskas personas. Kā organizācijas mērķi paredzēts noteikt - veicināt konkrēto radošo jomu attīstību, sniegt atbalstu Latvijas garīgās un materiālās kultūras nostiprināšanai, kā arī sekmēt sabiedrības kultūras vajadzību apmierināšanu un šajā jomā nodarbināto personu radošo darbību un mākslas darbu izplatīšanu.
Šādas organizācijas varēs iegūt profesionālās radošās organizācijas statusu. To administrēs Kultūras ministrija. Tā profesionālajai radošajai organizācijai varēs deleģēt likumā noteiktus ar valsts kultūrpolitiku saistītus uzdevumus. Organizācijas varēs veidot naudas fondus un izmaksāt saviem biedriem noteiktus pabalstus un stipendijas.
Grozījumi Valsts sociālās apdrošināšanas likumā paredz izmaiņas Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmē un izmaiņas autoratlīdzību izmaksātājiem un saņēmējiem: turpmāk VSAOI būs jāveic arī darba pasūtītājam. Iemaksas apjomam, ko no saviem līdzekļiem veic autordarba pasūtītājs un kas paredzēts autoratlīdzības saņēmēja valsts pensiju apdrošināšanai, vajadzēs sastādīt 5% no autoratlīdzības līguma summas.
