Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2018. gada 1. janvāra līdz 31. martam, neatkarīgo ekspertu darba grupa nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2019. gada aprīlī, ir nominējusi divus autorus:
ROMĀNU KOROVINU par personālizstādi “Meistara Vu un Meistara Lī satori” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles ARSENĀLS Radošajā darbnīcā (23.03.–13.05.2018.).
Nominācijas pamatojums: “Atbruņojoši fascinējoša ir Romāna Korovina maģiskā reālisma garā izstāstītā sāga par meistara Vu un meistara Lī ceļu uz satori sasniegšanu. Aiz šķietami ironiskā viegluma un rotaļības vairoga slēpjas daudzas dziļas patiesības: par Rietumu un Austrumu kultūru tikšanos vai nesatikšanos, par cilvēka mūžseno tieksmi sasniegt transcendenci un garīgumu par spīti prozaiskai ikdienas rutīnai, par iespējamo vai neiespējamo meditāciju utt.,” ekspertu izvēli skaidro LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska.
“Asprātība pelēko ikdienu pārvērš par absurda teātri. Te vienmulībai tiek iepūsta dvēsele, un “nekas” pārveidots par antropomorfiem piedzīvojumiem, kuros, kā runā, var izsekot arī garīgās atklāsmes ceļu. Intriģējošie, humora piesātināti pavērsieni vērojami ne vien darbu saturā, bet arī izstādes iekārtojumā,” papildina Mūkusalas Mākslas salona vadītāja, mākslas zinātniece Sniedze Kāle.
KRISTAPU ANCĀNU par personālizstādi “Lielās atmiņas (izmēra ziņā)” Mākslas stacijā “Dubulti” (23.03.–05.05.2018.).
Nominācijas pamatojums: “Šī ir pirmā autora personālizstāde Latvijā. Ancāns Dubultos rāda darbu kopumu, kur var redzēt gan objektus, gan instalācijas, ready-made fragmentus, autortehnikā radītas lietas. Atšķirībā no citiem autoriem, kuriem ne sevišķi patīk dot nosaukumus saviem veikumiem, Ancāns ir daiļrunīgs, tā pievēršot uzmanību kādām pavisam paradoksālām un negaidītām mākslas darba komunikācijas iespējām (“Pīle atrod divas bumbas, kuras ar laiku ieaugušas zālē”). Tomēr ne literārie aspekti, ne atsauces uz katolicisma praksi (latīņu krusta formā saliktās kastes, kurās atrodas plastilīna bumbas, ko var nolasīt kā pasaules, kā individuālus visumus, kas nesatiekas) nav tas, kas mani valdzina visvairāk šī autora izstādē. Valdzinājums nāk no absolūtās brīvības sajūtas, ar kādu Ancāns savieno materiālus un konceptus. Šiem savienojumiem piemīt bērnišķīga, tīra neparedzamība, kas nedomā par estētisku piekāpšanos. Tie atgādina formu, kā bērni uzdod jautājumus, bieži negaidot atbildi, bet tādā veidā paši cenšoties definēt sev svarīgas lietas,” stāsta mākslas zinātniece Astrīda Rogule.
“20. gadsimta 90. gadu kolektīvo atmiņu (autoram tā ir ļoti agra bērnība) ironiski nostalģiska transformācija šķietami bezjēdzīgos kinētiskos objektos un instalācijās. Savus darbus pats autors salīdzina ar “spēli, kura attīstās kā mākslīgais intelekts”. Darbu nosaukumiem nav pievienoti filozofiski pārgudri apraksti, tie tiek uzburti no kāda tēla, pielietotā materiāla vai tehnikas aprakstiem: “Begemots vēro mehānismu, kurš grābsta”, “Ir pašsaprotami pieņemt, ka lielākā daļa aktivitāšu žirafei ir neērtas”. Jauns vārds Latvijas mākslas kopainā. Cita paaudze, cita pieredze, bet tas pats veselīgais “Korovina” piegājiens,” piebilst mākslas zinātniece, kuratore Inese Baranovska.
Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja 10 vizuālās mākslas notikumus, to skaitā:
Zanes Zelmenes izstādi “Simulacrum” RIXC galerijā (23.02.–14.04.2018.);
Andra Indāna un Lauras Prikules audiovizuālo izstādi “Pasauļu Vērotājs” topošajā Tallinas ielas radošajā kvartālā “Melnais Caurums” (Tallinas ielā 6; 25.01.–15.02.2018.);
Martas Kalniņas un Ievas Filatovas izstādi “Varbūt varētu” galerijā “LOW” (01.03.–09.03.2018.);
Ernesta Kļaviņa darbu “Izklaides algoritms” izstādē “Nākotnes valsts” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē ARSENĀLS (23.02.–20.05.2018.);
Kriša Salmaņa instalāciju “Aust” izstādē “Nākotnes valsts” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē ARSENĀLS (23.02.–20.05.2018.);
Leonarda Laganovska darbus izstādē “Nākotnes valsts” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē ARSENĀLS (23.02.–20.05.2018.);
Andra Eglīša darbus izstādē “Nākotnes valsts” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē ARSENĀLS (23.02.–20.05.2018.);
Artūra Virtmaņa instalāciju “Nākotnes iespringums” izstādē “Nākotnes valsts” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē ARSENĀLS (23.02.–20.05.2018.);EKSPERTI 2017.–2018. GADĀ
Laika posmā no 2016. gada 8. decembra līdz 2019. gada 10. janvārim Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupā darbojas: LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja, mākslas zinātniece Astrīda Rogule, LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja, mākslas zinātniece un kuratore Inese Baranovska, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, ABLV Charitable Foundation mākslas programmu vadītājs, kurators Kaspars Vanags, mākslas zinātniece, kuratore, Mūkusalas Mākslas salona vadītāja Sniedze Kāle, mākslas zinātniece Inese Riņķe un mākslas zinātniece, kritiķe Santa Mičule-Hirša.
Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī.
Saskaņā ar grozījumiem Purvīša balvas nolikumā kopš 2017. gada 1. aprīļa eksperti vērtē izstādes tikai Latvijas ietvaros.
PURVĪŠA BALVA
Purvīša balva ir lielākā un prestižākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā. Tā dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un izvērtēt izcilāko sniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti un analīzi, sekmēt jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.
Balva tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu “Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi “Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gadā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi “Zemes darbi”. Ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika piešķirta Miķelim Fišeram par personālizstādi “Netaisnība”. Purvīša balvu 2017 pasniedza mākslinieku kolektīvam – Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam – par izstādi “Dziesma”.
Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA “Alfor”. Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas biedrība “Mākslas platforma”, SIA “Kultūras projektu aģentūra “INDIE”“ un aģentūra “P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”.
Projektu atbalsta SIA “Alfor”.
INTERNETA RESURSI:
www.lnmm.lv
www.purvisabalva.lv
FACEBOOK: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs; Purvīša balva
TWITTER: LNMM_muzejs
INSTAGRAM: @latviannationalmuseumofart
#lnmm
#PurvisaBalva
Preses materiālu sagatavoja:
Nataļja Sujunšalijeva
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja
Preses centra vadītāja
T: (+371) 67 357527
F: (+371) 67 357520
E: pr.service@lnmm.lv
I: www.lnmm.lv
Twitter
Papildu informācija:
Arita Sila
“P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”
GSM: (+371) 28 337073
E: arita.sila@prae.lv