Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2018. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim, neatkarīgo ekspertu darba grupa nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2019. gada 12. aprīlī, ir nominējusi četrus autorus:
* AMANDU ZIEMELI par izstādi “Zivs ar kājām” Rīgas cirka telpās (15.12.2018.–19.01.2019.).
Nominācijas pamatojums: “Amandas Ziemeles pagaidām retie pieteikumi ir reizē mulsinoši un intriģējoši manevri visai paredzamajā Latvijas glezniecības kordebaletā. Viņas gleznas ir kā rēcīgi laba, bet rupja anekdote – ar precīzu joka konstrukciju, ar brutāli noreducētu vārdu izvēli no šaura krājuma un atskabargainu sintaksi. Zivs ar kājām jeb ventastega curonica cirka ēkas ziloņu stallī spēj skatītājā radīt līdzīgu trauksmes, bezpalīdzības un smieklu kompleksu, kādu vairāk nekā pirms trīsdesmit gadiem ar līdzīgu drosmi, lakonismu un droši vilktu līniju uz monohroma fona raisīja jaunā gleznotāja Aija Zariņa,” skaidro mākslas kurators Kaspars Vanags.
“Izstādes darbi pārkāpj tradicionālās glezniecības robežas, jo aktīvi mijiedarbojas ar telpu un audeklu formātu, tuvojoties site specific attēlu mākslai,” papildina mākslas zinātniece, kritiķe Santa Mičule-Hirša.
* ELĪNU BRASLIŅU par izstādi “Ko es daru, kad neilustrēju grāmatas” galerijā “Micēlijs” (08.–23.11.2018.).
Nominācijas pamatojums: “Māksliniece ļoti asprātīgos veidos aktualizē to pieredzi, kas saistīta ar sava ķermeņa un seksualitātes apjēgšanu jebkuros dzīves posmos. Sašūtas un atārdītas lelles, miniatūra apakšveļas atvilktnīte, ar ekspresīvām miniatūrgrafikām apdarinātas sērkociņu kastītes un citas filigrānās mizanscēnas pauž ļoti iejūtīgu un smalku pasaules izjūtu, kuras tiešums piesaka jaunus, spilgtus vaibstus līdzšinējos Latvijas feministiskās mākslas viļņojumos – sociāli svarīgu ideju paušanai Brasliņa radījusi mākslinieciski izteiksmīgu, savā daudznozīmībā intriģējošu mentālo telpu,” stāsta mākslas zinātniece un kritiķe Santa Mičule-Hirša.
* SARMĪTI MĀLIŅU par izstādi “Asaras” galerijā “Alma” (23.11.2018.–23.01.2019.).
Nominācijas pamatojums: “Joprojām nepārspēta konceptuāli maigu metaforu meistare, kas rod arvien jaunus cilvēciskā trausluma un stikla materialitātes saspēles veidus, neiegrimstot lētā sentimentalitātē un neproducējot vispārzināmas klišejas (biežākie klupšanas akmeņi laikmetīgajā “vētru&dziņu” mākslā),” uzskata kritiķe Santa Mičule-Hirša.
* GINTU GABRĀNU par publisko projektu “Transrealitātes Zirgu ielā” un tā turpinājumu “SAN ofisu debesskrāpji” (16.–19.11.2018. / 07.12.2018.).
Nominācijas pamatojums: “Ginta Gabrāna atpazīstamības zīme ir ilgstoša un konsekventa interese par mākslas, zinātnes un jaunāko tehnoloģiju mijiedarbībām. Vērienīgie SAN projekti ar papildinātās realitātes opcijām piedāvā aizraujošu iespēju mainīt apkārtējo pasauli virtuāli, atceļot visas robežas. Projektu pievilcības spēks – perfekta vizualizācija ar fantastiskiem 3D objektiem – skulptūrām un levitējošām arhitektoniskām struktūrām. Autors neaizmirst arī ironiskus konceptuālus tekstus ar sapņus ierobežojošiem pieejama finansējuma cipariem reālajā pasaulē,” ekspertu izvēli pamato mākslas zinātniece Inese Riņķe.
“It kā nākotnes tehnoloģijām vajadzētu piedāvāt labāku dzīvi rītdienā, bet tā vietā varam pārvaldīt vēl vienu rīku, kas palīdz aizbēgt virtuālajā izplatījumā. Šodien mēs skatāmies telefonā, lai ieraudzītu (nofotografētu / iemūžinātu) to, kur atrodamies, bet rīt ekrāns būs nepieciešams, lai, pārvietojoties kādā nepatīkamā zonā, neredzētu cilvēku graujošo ietekmi,” piebilst Mūkusalas Mākslas salona vadītāja Sniedze Kāle.
Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja 12 vizuālās mākslas notikumus, to skaitā:
Georga Avetisjana izstāde “Dzimtene” Latvijas Fotogrāfijas muzejā (01.11.2018.–13.01.2019.);
Arņa Balčus “Izstāde pēc izstādes” Latvijas Fotogrāfijas muzejā (27.09.–28.10.2018.);
Andra Brežes izstāde “Īsie stāsti” galerijā “Alma” (24.09.–16.11.2018.);
Elīnas Vītolas izstāde “Common issues in painting and everyday life: content” galerijā “Careva Contemporary” (21.12.2018.–12.01.2019.);
Miķeļa Fišera izstāde “Vainavas un noplicinājumi” Mākslas stacijā “Dubulti” (16.11.2018.–10.02.2019.);
Ivara Grāvleja izstāde “Outlet” Mūkusalas Mākslas salonā (22.11.2018.–19.01.2019.);
Lienes Mackus izstāde “Pārmaiņu ainavas” Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē (21.–22.10.2018.);
Artūra Analta interaktīvā instalācija “Matter to Matter” LNMM / Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (17.–28.10.2018.).EKSPERTI 2017.–2018. GADĀ
Laika posmā no 2016. gada 8. decembra līdz 2019. gada 14. janvārim Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupā darbojas: LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja, mākslas zinātniece Astrīda Rogule, LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja, mākslas zinātniece un kuratore Inese Baranovska, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, mākslas kurators Kaspars Vanags, mākslas zinātniece, kuratore, Mūkusalas Mākslas salona vadītāja Sniedze Kāle, mākslas zinātniece Inese Riņķe un mākslas zinātniece, kritiķe Santa Mičule-Hirša.
Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī.
Saskaņā ar grozījumiem Purvīša balvas nolikumā kopš 2017. gada 1. aprīļa eksperti vērtē izstādes tikai Latvijas ietvaros.
PURVĪŠA BALVA
Purvīša balva ir lielākā un prestižākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā. Tā dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un izvērtēt izcilāko sniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti un analīzi, sekmēt jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.
Balva tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu “Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi “Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gadā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi “Zemes darbi”. Ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika piešķirta Miķelim Fišeram par personālizstādi “Netaisnība”. Purvīša balvu 2017 pasniedza mākslinieku kolektīvam – Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam – par izstādi “Dziesma”.
Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA “Alfor” un SIA “Kultūras projektu aģentūra INDIE”. Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas aģentūra “P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības” un biedrība “Mākslas platforma”.
Projektu atbalsta SIA “Alfor”.
INTERNETA RESURSI:
www.lnmm.lv
www.purvisabalva.lv
FACEBOOK: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs; Purvīša balva
TWITTER: LNMM_muzejs
INSTAGRAM: @latviannationalmuseumofart
#lnmm
#PurvisaBalva
Preses materiālu sagatavoja:
Nataļja Sujunšalijeva
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja
Preses centra vadītāja
T: (+371) 67 357527
E: pr.service@lnmm.lv
I: www.lnmm.lv
Twitter
Papildu informācija:
Dagne Dāboliņa
“P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”
GSM: (+371) 26663683
E: dagne.dabolina@prae.lv