11. novembrī plkst. 11.00 Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Facebook lapā tiks translēta tiešrāde no muzeja krātuves “Vienpadsmitajā vienpadsmitos. Lāčplēša Kara ordeņa stāsts”. Tādējādi arī pandēmijas apstākļos muzejs uzturēs spēkā 1988. gadā aizsākto tradīciju ik gadu šajā datumā no krājuma apskatei izcelt Latvijā vienīgo zināmo pilno Lāčplēša Kara ordeņa komplektu, tikai šoreiz tas notiks virtuāli.
Ļaujot ielūkoties LNVM krājuma telpās – Lāčplēša Kara ordeņu un citu ar tiem saistītu priekšmetu uzglabāšanas vietās – muzeja Numismātikas nodaļas pētnieki tiešrādē stāstīs par ordeņa idejas rašanos, dažādajām Lāčplēša dienas tradīcijām, to mainīgumu laika gaitā. Varēs uzzināt, kā no skiču konkursa cauri diskusijām nonāca līdz valsts augstākā militārā apbalvojuma izskatam, kuri mākslinieki piedalījās tā izstrādē, kur un kā tika kalts ordenis, ražotas tā lentas, iespiesti diplomi. Pētnieki stāstīs arī par Lāčplēša Kara ordeņa piešķiršanas noteikumiem un procedūru, nēsāšanas kārtību, kavalieru privilēģijām un pienākumiem, kā arī Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biedrības darbību.
Sākoties valsts svētku nedēļai, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs aicina godāt un svinēt Latvijas valstiskumu, tā tapšanai un veidošanai izsekojot muzeja sagatavotajos digitālajos materiālos resursu vietnē eMuzejs un Facebook lapā.
Savā Facebook lapā muzejs publicēs Neatkarības kara notikumu fotohroniku, kas radīta no muzeja krājumā esošajiem kara dalībnieka, fotogrāfa Andreja Liepiņa uzņemtajiem attēliem. No pirmās dienesta vietas Madonā, tālāk uz Vecgulbeni un Valmieru, vēlāk uz Rīgu, tad Karostu Liepājā un visbeidzot Daugavpils cietoksni – tāds ir Latvijas armijas karavīra un fotogrāfa Andreja Liepiņa karagaitu maršruts no 1919. gada 19. jūnija līdz 1921. gadam, kura laikā viņš, būdams ievērojamā fotomeistara Jāņa Rieksta skolnieks, uzņēma desmitiem unikālu fotouzņēmumu uz stikla platēm, iemūžinot sevi un dienesta biedrus ierakumos, brīvbrīžos un sadzīvē.
Atcerēties Neatkarības kara varoņus, sekot karalaika notikumu atspoguļojumam iespējams LNVM resursu vietnē eMuzejs. Digitālajā muzejā būs izcelti Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru dzīvesstāsti un brīvpieejas videolekcijā “11 lietas, kas jāzina par Lāčplēša Kara ordeni, tā kavalieriem un Lāčplēša dienu” ikviens varēs uzzināt daudz interesanta par ordeņa un Lāčplēša dienas tapšanu un tradīcijām.
Arī laikā līdz valsts dzimšanas 103. gadadienai Latvijas Nacionālais vēstures muzejs savos komunikācijas kanālos atgādinās par iespēju virtuāli vai klātienē apskatīt savulaik Bermontiādes laikā postītās vietas Rīgā (muzejs izstrādājis īpašus maršrutus ar vēsturiskajām fotogrāfijām), aicinās pārlapot virtuālā Gadsimta albuma lappuses eMuzejā. Plašais fotogrāfiju kopums tapis ar Latvijas sabiedrības līdzdalību, un tajā pievienotas daudzas privātos albumos un arhīvos rodamas fotogrāfijas, ieskaitot attēlus no Latvijas dibināšanas laika. Vietni Gadsimta albums ikviens joprojām var papildināt ar jaunām vēsturiskām fotogrāfijām.
Bērnus muzejs aicina iepazīt valsts apbalvojumus, lejuplādējot vai izdrukājot eMuzejā esošās darba lapas ar aizraujošiem uzdevumiem.
17. novembrī muzejs savā Facebook lapā vedinās aizceļot laikā uz 1918. gada 18. novembra priekšvakaru, rādot teatralizētā uzveduma “Latviju dibināsim rīt!” ierakstu.
Svētku nedēļas kulminācijā 18. novembrī turpat būs redzama Brīvības pieminekļa fotodienasgrāmata, kas pieskaņota valstiskuma simbola izgaismošanas sākumam. Tā saturiski izvedīs cauri 90 gadu ilgajam laikaposmam no pieminekļa pamatakmens likšanas līdz mūsdienām.
Kontaktpersona:
Astrīda Burbicka,
LNVM Izglītības un komunikācijas departamenta vadītāja,
tel. 67221357, 26341556,
e-pasts: astrida.burbicka@lnvm.lv
www.lnvm.lv
https://emuzejs.lnvm.lv/
_________________________
LATVIJAS NACIONĀLAIS VĒSTURES MUZEJS (LNVM)
ir trešais vecākais muzejs Latvijā un vienīgais Latvijas vēstures muzejs pasaulē. LNVM ir kļuvis par lielāko latviešu tautas muzejisko vērtību krātuvi – tā kolekcijās ir vairāk nekā miljons priekšmetu: arheoloģiskajos izrakumos iegūtas senlietas, rotu un monētu depozīti, tautastērpi, tradicionālie darbarīki, tautas lietišķās mākslas darinājumi, sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti, kartes, gravīras, gleznas un citas Latvijas vēstures liecības.
Muzeja misija ir Latvijas valsts un tautas interesēs vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kam ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures vai mākslas vēstures nozīme.
Muzeja kolekciju pirmsākumi datējami ar 1869. gadā nodibināto Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisiju un tās sākto etnogrāfisko vērtību vākšanu, kas rezultējās Latviešu muzejā. 1920. gada februārī to pārņēma jaunā Latvijas valsts, lai turpinātu attīstīt kā nacionāla mēroga kultūras un atmiņas institūciju ar nosaukumu Latvijas Etnogrāfiskais muzejs, ko 1924. gadā pārdēvēja par Valsts Vēsturisko muzeju. Kopš 1920. gada muzejs atradās Rīgas pilī.
Pēc 2013. gada jūnija ugunsnelaimes Rīgas pilī LNVM ekspozīcijas un izstāžu zāles atrodas pagaidu telpās Brīvības bulvārī 32. Savā vēsturiskajā mājvietā – rekonstruētajā Rīgas pilī – muzejs plāno atgriezties 2025. gadā, bet tā krājums, administrācija un speciālisti izvietoti jaunajā Muzeju krātuvē Pulka ielā 8.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir nozīmīgs pētnieciskais centrs un aktīvs Latvijas vēstures un kultūras popularizētājs. Muzeju raksturo liela krājuma, pētniecības tēmu, izstāžu un izglītības programmu daudzveidība – tas veic pētniecisko darbu, organizē konferences un seminārus, veido ceļojošās izstādes, sadarbojas ar Latvijas skolām, iestādēm, izdod rakstu krājumus un citas publikācijas.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļas ir Dauderu nodaļa un Tautas frontes muzejs.