Kā ik gadu 1. maijā muzejā sākas vasaras sezona un šajā dienā apmeklētājiem apskatei tiek atvērtas eksponātēkas, un tiks rīkoti īpaši svētki “Viena diena mūsmājās. Muzejs atdzīvojas”. Lai radītu īpašo muzejā atspoguļotā laikmeta noskaņu, muzeja darbinieki, kas ikdienā muzejā pilda visdažādākos amatus, šajā dienā no plkst. 11.00 līdz plkst. 15.00 būs eksponātēkās un sagaidīs apmeklētājus tērpos, darot situācijai un videi atbilstošus darbus.
Tiks stīpoti koka trauki, pīts zedeņu žogs un zvejas murds, kaltas naglas, taisīti un izgreznoti māla podi, virpoti koka priekšmeti, adīti cimdi, austas celaines, darināti smalki baltie rokdarbi, lāpītas zeķes, austi lupatu deķi, Jaunsaimniecībā no jauna tiks iemēģināta skaidu plēšamā mašīna un darīti daudzi citi lauku ikdienas darbi. Bērniem būs iespēja darināt priedes mizas laiviņas un piedalīties citās radošās aktivitātēs. Muzeja sētas no jauna dzīvos savu dzīvi un ikvienam būs iespēja sajust pagātnes elpu, iepazīstot interjera ekspozīcijas senajās koka celtnēs.
Svētkus ar dziesmām un dančiem kuplinās Rīgas folkloras kopas “Budēļi”, “Laiva”, “Lāns”, “Savieši”, Ādažu “Ābols”, Ropažu “Oglīte” un etno kompānija “Zeidi”, ar savām zināšanām dalīsies stāstniece un zāļu sieva Līga Reitere, kā arī visu novadu cimdu rakstus izrādīs un adīt mācīs tautas lietišķās mākslas studiju “Irbi”, “Rītausma” un “Valdziņš” zinošās rokdarbu meistares. Usmas luterāņu baznīcā, Hernhūtiešu saiešanas namā un Eleonorvilas kapelā notiks svētbrīži.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā glabājas ēkas un sadzīves priekšmeti, kas atspoguļo lauku dzīves veidu no 17. gs.-20. gs. 30.gadiem, bet tieši pēdējā pus gadsimta laikā ir notikušas visstraujākās pārmaiņas lauku vides infrastruktūrā. Dekoratīva un kultūrvēsturiska nozīme vairs nav tikai dzirnavām, bet arī lopu kūtīm un klētīm zemnieku sētās. Uz lauku ceļiem nav sastopami zirgu pajūgi, pļavās siena gubiņas. Lielākajai daļai savulaik izmantoto darba rīku un sadzīves priekšmetu vairs nav atpazīstams pielietojums. Par vēsturi ir kļuvušas vairāku svētku svinības un sadzīves norises.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir viens no senākajiem un plašākajiem brīvdabas muzejiem Eiropā. Tas dibināts 1924. gadā. Tā platība ir 87 hektāri un tajā izvietotas 114 senceltnes no visiem Latvijas novadiem. Muzejā notiek krājumu komplektēšanas un glabāšanas, izglītojošais, pētnieciskais un restaurācijas darbs. Muzejam ir arī divas lauku ekspozīcijas to dabiskajā atrašanās vietā – muzejs “Vēveri” Vecpiebalgas pagastā un zvejnieku sēta “Vītolnieki” jūras krastā Rucavas pagastā.
Tuvāka informācija:
Līga Rimšēviča
Komunikācijas projektu vadītāja
+371 29422779