Pēdējās desmitgadēs notikusī straujā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (internets, liela ātruma ciparu tehnoloģiju pārraides sistēmas u.c.) attīstība ir radikāli pārveidojusi informatīvo vidi. Šī procesa rezultātā ir izveidojusies “informācijas sabiedrība”, kurā ievērojama daļa ikdienas dzīves darbību ir vērstas uz informācijas radīšanu, izplatīšanu, izmantošanu un atkalizmantošanu.
Ir radītas tādas iespējas kā, piemēram, acumirklīga informācijas apmaiņa, attālinātais darbs, e-veselība, e-mācības. Taču ne visiem indivīdiem un uzņēmumiem ir nodrošināta godīga un finansiāli pieejama piekļuve tīkliem un pakalpojumiem, radot līdzvērtīgākus konkurences apstākļus. Tāpat ir jāveic pasākumi, lai stātos pretī jauniem noziedzības veidiem, piemēram, kibernoziedzībai, kā arī datu aizsardzības un intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem. Jāpalīdz pārvarēt „digitālā plaisa” starp tiem sabiedrības locekļiem, kuriem ir iespējas iekļauties informācijas sabiedrībā, un tiem, kuriem šādu iespēju nav, palīdzot apgūt tehnoloģiju izmantošanas prasmes, kā arī kritiski atlasīt un analizēt informāciju, kura tiek radīta un izplatīta milzīgos apjomos.