2018.gada 3.oktobrī Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, notika ekspertu diskusija „Romu integrācijas politikas īstenošanas koordinācijas prakses valstīs ar nelielu romu iedzīvotāju skaitu”, ko organizēja Kultūras ministrija sadarbībā ar Eiropas Padomes Ad hoc ekspertu komitejas romu jautājumos sekretariātu.
Diskusijā piedalījās Gruzijas, Igaunijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas un Slovēnijas eksperti, eksperts no Eiropas Centra minoritāšu jautājumos, kā arī Latvijas Republikas līdzatbildīgo ministriju un valsts aģentūru pārstāvji, reģionālie eksperti romu integrācijas jautājumos no vairākām Latvijas pašvaldībām (Jelgavas, Jūrmalas, Jēkabpils, Dobeles, Kandavas, Rūjienas, Rīgas, Tukuma, Valmieras, Ventspils un Viļakas) un romu pilsoniskās sabiedrības pārstāvji.
Valstu eksperti dalījās ar iegūtajām atziņām romu integrācijas politikas koordinācijas un īstenošanas jomā, iezīmējot izaicinājumus un problemātiskus jautājumus, lai sasniegtu labākus rezultātus romu integrācijā.
Apspriežot pozitīvās prakses piemērus, mācoties vienam no otra, pavērās iespēja skaidrāk definēt romu integrācijas politikas izaicinājumus un atrast efektīvus risinājumus ilgtspējīgai romu integrācijas politikas īstenošanai valstīs ar nelielu romu iedzīvotāju skaitu. Īpaši nozīmīgi bija iepazīties ar kaimiņvalstīs pastāvošo pieredzi sadarbības attīstībā starp valsts, pašvaldības iestādēm un romu kopienas pārstāvjiem, kā arī ar Latvijas romu pilsoniskās sabiedrības pārstāvju un mediatoru viedokļiem par īstenotajiem romu integrācijas pasākumiem un iespējamajiem praktiskajiem risinājumiem, kas uzlabotu romu situāciju vietējā līmenī. Pārstāvji no Jelgavas, Ventspils un Valmieras iepazīstināja ar romu integrācijas labo praksi, savukārt citu pašvaldību eksperti apliecināja savu gatavību iespēju robežās atbalstīt romu integrācijas pasākumus, ja romu iedzīvotāji pašvaldībās būs gatavi aktīvāk iesaistīties sabiedriskajā dzīvē, uzņemties atbildību un mudināt savus tautiešus uzlabot esošo situāciju.
Diskusijās laikā apstiprinājās fakts, ka romu mediācijas prakse ir viena no daudzsološām pieejām romu ģimeņu stāvokļa uzlabošanā un to sociālajā iekļaušanā. Turklāt, attīstot romu integrācijas politiku, lielāks uzsvars būtu jāliek uz romu bērnu un jauniešu izglītošanu un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu.
Kultūras ministrijas nacionālā romu kontaktpunkta pārstāvis D.Kretalovs atzina: “Romu integrācijas, sociālās iekļaušanas un kultūras attīstības jautājumi ir viens no aktuālākajiem un sensitīvākajiem starptautisko organizāciju dienas kārtības jautājumiem. Šodien lielākā daļa Eiropas valstu īsteno mērķtiecīgu romu integrācijas politiku, saskaņojot to ar starptautiskā līmeņa rekomendācijām un ieteikumiem. Bet ir jāatceras, ka romu situācija un to dzīvošanas apstākļi ir visai atšķirīgi dažādās Eiropas valstīs. Valstīm ar nelielu romu iedzīvotāju skaitu ir liels izaicinājums efektīvi attīstīt romu integrācijas politiku, jo bieži vien trūkst politiska un finansiāla atbalsta, turklāt romu pilsoniskajai sabiedrībai ir vāja kapacitāte un izglītotu cilvēku trūkums, nav pietekami attīstīts starpkultūru dialogs un sadarbība starp romu un citām organizācijām un interešu pārstāvjiem.
Latvijā jau daudz paveikts, īstenojot pasākumu kopumu romu integrācijas jomā – ar ES atbalstu tiek izveidota un attīstīta Latvijas romu platforma, reģionālajā līmenī regulāri atbalstītas romu nevalstisko organizāciju iniciatīvas, īpaši romu kultūras jomā, īstenota romu mediacijas prakse lokālā līmenī, izveidots reģionālo ekspertu tīkls, kurā iekļauti pārstāvji no 18 pašvaldībām, arvien vārāk romu tautības pārstāvju tiek iesaistīts Eiropas Sociālā fonda atbalsta pasākumos.”
Diskusijas rezultāti ir apkopoti kopējā noslēguma ziņojumā (angļu valodā), kurā atspoguļota romu integrācijas politikas attīstības un koordinācijas prakse valstīs ar nelielu romu iedzīvotāju skaitu - Gruzijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas un Slovēnijas.
