2017.gadā 14.martā notika praktiskajā darbnīcā Jelgavā. Pasākuma piedalījās pašvaldības iestāžu speciālisti, sociālie darbinieki, pedagogi, izglītības iestāžu vadība, kā arī romu aktīvisti no Jelgavas pilsētas, Jūrmalas pilsētas, Dobeles novada un Tukuma novada.
Darbnīcā tika apspriesta romu mērķauditorijas iesaistīšanās Eiropas Sociālā fonda atbalstāmajās darbības aktivitātēs, lai samazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus; Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras īstenotā projekta „PROTI un DARI!” aktivitātēs, kas ir vērstas uz jauniešiem, kas nemācās un nestrādā; kā arī Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotā projekta „Atbalsts ilgstošajiem bezdarbniekiem” atbalsta pasākumos un aktivitātē „Diskriminācijas novēršanas un sociālās iekļaušanas pakalpojumu īstenošana sociālās atstumtības un diskriminācijas riskiem pakļautajiem iedzīvotājiem”. Īpaši vērtīgi darbnīcā bija iepazīties ar romu tautības pārstāvju viedokli par viņu sadarbību ar pašvaldību izglītības iestādēm un sociālo dienestu, kā arī par iespējām sniegt atbalstu trūcīgajām romu ģimenēm. Pašvaldību speciālisti uzsvēra romu mediatora lomu, lai nodrošinātu romu mērķauditorijas iesaisti minētajās Eiropas Sociālā fonda darbības aktivitātēs.
Liesma Ose, praktiskās darbnīcas vadītāja: „Ir ļoti būtiski, lai pakalpojumu sniedzēji pašvaldībās saprastu, ka viņiem nevis jāgaida, kad potenciālie klienti, tai skaitā romu tautības cilvēki, atnāks un lūgs kaut ko, bet pašiem jābūt gataviem doties pie viņiem. Vislabāk sadarbību ar romu ģimenēm un to iesaisti var nodrošināt ar romu tautības mediatora palīdzību. Jo romu cilvēks, īpaši grūtā sociālajā situācijā, uzticēsies otram romu cilvēkam. Tad saruna visdrīzāk veidosies savstarpējas uzticēšanās gaisotnē.”
Kaspars Arhipovs, projekta „Latvijas romu platforma I: dialogs, sadarbība un iesaistīšana” asistents uzskata, ka: „Lai veicinātu aktīvu romu iekļaušanos Eiropas Sociālā fonda atbalsta pasākumos, vispirms romu atbalsta personai kopā ar vietējas pašvaldības sociālo darbinieku būtu nepieciešams apzināt un apsekot romu ģimenes, izvērtējot situāciju uz vietas. Tad, savstarpēji vienojoties, izstrādāt kādu konkrētu piedāvājumu šo ģimeņu locekļiem, kas palīdzētu ilgtermiņā atrisināt konstatēto problēmsituāciju. Ir apsveicami, ja aktuāla informācija par atbalsta pasākumiem būtu pieejama arī saprotama romu valodā, ko var nodrošināt, piemēram, romu mediators. Rosinu romu aktīvistus domāt vairāk par tiem tautiešiem, kuriem nav lasīt un rakstīt prasmju, kuri saskaras ar diskrimināciju darba tirgū. No sadarbības starp romiem, izglītības iestādēm, sociālo dienestu, uzņēmējiem un Nodarbinātības valsts aģentūru ir atkarīgs kā tiks izmantotas tās atbalsta iespējas, lai veicinātu šo romu izglītošanu un nodarbinātību.”
