Jaunieši un bibliotekāri – kopīgs ceļš medijpratībā

Teksts: “Jaunieši un bibliotekāri – kopīgs ceļš medijpratībā”

Pieejams jauns medijpratības veicināšanas atbalsta materiāls “Jaunieši un bibliotekāri – kopīgs ceļš medijpratībā”. Materiāls sagatavots Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrā sadarbībā ar organizāciju “Medijpratējs”.

Atbalsta materiāls bibliotekāriem darbā ar jauniešiem medijpratības veicināšanā “Jaunieši un bibliotekāri – kopīgs ceļš medijpratībā”


Informatīvs materiāls bibliotekāriem darbā ar senioriem

Izdevumu “Ar viedumu medijpratībā: padomi bibliotekāriem darbā ar senioriem” sagatavojis autoru kolektīvs: LNB medijpratības nozares eksperts Emīls Rotgalvis, maģistra darba “Rīgas plānošanas reģiona senioru medijpratība kibernoziedznieku komunikācijas izvērtēšanā” autore Endija Pirante un Latvijas Senioru kopienu apvienības (LSKA) informācijas speciāliste Ilona Bērziņa.

Informatīvs materiāls Ar viedumu medijpratībā: padomi bibliotekāriem darbā ar senioriem”


Datpratība ikdienā

Viegli lasāms izglītojošs materiāls par statistikas  un citu datu izvērtēšanu. Autore: Dr. sc. comm. Klinta Ločmele

Materiāls “Datpratība ikdienā”


Informatīvā kampaņa “Viltus ziņas ir lipīgas”

Lai uzlabotu senioru prasmes mediju satura lietošanā, kā arī stiprinātu dezinformācijas atpazīšanas iemaņas no 2022.gada 17.janvāra līdz 2022.gada 8.februārim tika īstenota kampaņa, aicinot seniorus ievērot 5 vienkāršus medijpratības soļus, kas palīdzēs veiksmīgi izvērtēt jebkuru informatīvo vēstījumu un atpazīt dezinformāciju jeb viltus ziņas:

1) Pārliecinies, kāds ir ziņas vēstījums!
Pievērs uzmanību, vai ziņa nav īpaši emocionāla, pārspīlēta, sensacionāla.

2) Pārliecinies par ziņas avotu!
Noskaidro, kas šo ziņu ir publicējis – par jomu atbildīgā iestāde, uzticams medijs vai arī ziņa tiek nodota kā baumas.

3) Izpēti ziņas saturu!
Aplūko, vai ziņas saturs sakrīt ar citos uzticamos medijos publicēto un vai ziņas saturs, teikumu uzbūve, pieturzīmju lietojums, foto vai video nerada šaubas!

4) Veido savu uzticamo avotu sarakstu!
Par uzticamiem avotiem var uzskatīt atbildīgās valsts iestādes un medijus, kas sevi pierādījuši kā objektīvus informācijas līdzekļus.

5) Neklusē, ja atpazīsti dezinformāciju!
Uzrunā savus tuvos – draugus, ģimeni, paziņas un līdzcilvēkus, ja viņi dalās ar nepatiesu informāciju. Par dezinformāciju, kas rupji pārkāpj sabiedrisko mieru un kārtību, jāziņo Valsts policijai.


CAPS un CIET jeb Vilks manipulators

Pamācošs stāsts bērniem un viņu vecākiem, kā arī vecmāmiņām un vectētiņiem par tradicionālajiem un sociālajiem medijiem.
Autore: Dr. sc. comm. Solvita Denisa-Liepniece, Vidzemes Augstskolas docente; Ilustrācijas: Marinas Heniņa.

CAPS un CIET jeb Vilks manipulators

Kā Tu lieto MEDIJUS?

2018. gadā, lai stiprinātu pašvaldību darbinieku un apmeklētāju medijpratību tika izveidots medijpratības sekmēšanas plakāts.


Uzlabo savu MEDIJPRATĪBU!

Ārvalstu interneta portāli atsaucas uz Siguldas Universitātes...(!) pētnieku atklājumu par džina... ietekmi uz cilvēku vielmaiņu.
Vai šim ieteikumam var ticēt?

Lasot, vienmēr pievērs uzmanību:

  • MEDIJAM - vai tas šķiet uzticams?

  • INFORMĀCIJAS DATUMAM - varbūt ziņa ir veca, to kāds cenšas aktualizēt un interpretēt savos nolūkos?

  • AUTORAM - vai ir norādīts?

  • NORĀDEI "REKLĀMPROJEKTS" / "SADARBĪBĀ AR..." - kaut kur pie/zem/blakus raksta vai sižeta malā maziem burtiem?

  • AUTORA VIEDOKLIM - vai tas pausts ziņu materiālā? Ja jā, materiāls ir komentārs. Ziņas kā žurnālistikas žanrs pieprasa maksimālu autora neitralitāti.

  • INFORMĀCIJAS AVOTIEM - vai un kādi tie ir (atsauce uz pētījumiem, ziņu aģentūrām, intervētajiem cilvēkiem u.tml.)? Tiesa, tie ne vienmēr liecina par informācijas ticamību...

  • VIEDOKĻU BALANSA NODROŠINĀJUMAM - vai nodrošināts līdzvērtīgs visu iesaistīto pušu viedoklis?

  • FAKTIEM - vai tie izmantoti? Vai arī materiālā dominē tikai emocionāli argumenti?

  • PERSONU / PRIEKŠMETU / NOTIKUMU APZĪMĒJUMIEM - vai tie regulāri un tendenciozi lietoti?

  • VIDEO ILUSTRĀCIJĀM - vai un kādas tās ir? Dažkārt autentiski attēli, video vai citāti tiek attiecināti uz neīstajiem notikumiem / personām.

  • ZIŅAS RADĪŠANAS IEMESLAM - kāds tas varētu būt?

  • ĪPAŠIEM PAŅĒMIENIEM - vai tie lietoti Tavas uzmanības pievēršanai?

  • VIRSRAKSTAM / SIŽETA PIETEIKUMAM - vai tas izceļ ziņas galveno būtību?
     

Attēls

2018. gadā tapusi kampaņa “Supervaroņi internetā”, kurā supervaroņi piesaka jaunu misiju un piecas jaunas superspējas, ko apgūt katram Latvijas bērnam. “Supervaroņi internetā” ir sociālā kampaņa, kuras mērķis ir veicināt bērnu medijpratību un drošību internetā, informējot gan bērnus, gan pieaugušos par riskiem un iespējām interneta vidē.

Ko nedrīkst teikt svešiniekam?
Kas internetā var būt manīgs?
Kā uzvesties internetā?
Kad saukt palīgā pieaugušo, kam uzticies?
Kā internets var palīdzēt?