"Kas fotografē krāsās, kas tās redz un saprot to skaistumu, tas dzīvo pilnīgu dzīvi,” tā tālajā 1939. gadā teicis inženieris, publicists un amatierfotogrāfs Miķelis Tamužs. Aicinām ikvienu dalīties savā "krāsu pilnīgajā dzīvē“, kas iemūžināta personīgajās fotogrāfijās, un iekļauties topošās izstādes “Krāsainā Latvija” veidošanā! Pārskatiet fotoalbumus un diapozitīvu krājumus, atlasiet krāsu attēlus, kas uzņemti līdz 1990. gadu vidum, un kopā ar īsu anotāciju pievienojiet latvijasgadsimts.lv/albums! Spilgtākie laikmetam raksturīgie attēli tiks iekļauti arī jaunajā izstādē.
LNVM izstāde “Krāsainā Latvija”, ko plānots atvērt nākampavasar, ļaus ieraudzīt Latvijas vēsturi autentiskās krāsās, ieskicējot krāsu fotogrāfijas attīstību kopš 20. gadsimta sākuma, sākot no senākajiem kolorētajiem fotoattēliem, unikāliem 1930. gadu starpkaru Latvijas uzņēmumiem, cauri padomju laika fotogrāfu veikumam līdz pat moderno krāsu fototehnikas ēras sākumam pēc valsts neatkarības atgūšanas 1990. gadā. Blakus muzeja krājuma fotogrāfijām izstādē ievērojama loma būs mums visiem labi pazīstamai matērijai – Latvijas ģimeņu privātajiem krāsu fotouzņēmumiem.
Turpmākajās nedēļās LNVM sociālā tīkla Facebook kontā ar tēmturi #KrāsaināLatvija piedāvās vizuālu ieskatu dažādu laikmetu fotogrāfijās. Šoreiz – par 20. gadsimta pirmās puses privātajiem krāsu fotoattēliem.
Lai ikviens ieinteresētais varētu iemūžināt apkārt redzamo daudzkrāsu uzņēmumos, no fotogrāfijas izgudrošanas brīža 1839. gadā bija jāpaiet simt gadiem, līdz 1939. gadā latviski rakstošajā presē parādījās īsvēsts, ka beidzot krāsainās fotogrāfijas problēma ir atrisināta.
Nosaukums “krāsainā fotogrāfija” tiek dots dažādiem fototehniskiem procesiem, kuru rezultātā tiek izgatavoti daudzkrāsaini optiskās realitātes attēli. Šo fotogrāfijas veidu tradicionāli iegūst ķīmiskā ceļā fotogrāfijas procesa fāzē. Fotografētajā attēlā ekspozīcijas laikā gaismjutīgas ķimikālijas ieraksta krāsu informāciju. Informācijas pamatā ir trīs krāsu toņi – sarkanais, zaļais un zilais, kas imitē veidu, kā cilvēka acs uztver krāsas. Lai izgatavotu attēlu tuvu dabā esošajai krāsu realitātei un sabalansētu šos trīs krāsu toņus, gan foto jomas profesionāļi, gan amatieri pavadījuši laiku neskaitāmos eksperimentos daudzu gadu desmitu garumā.
No fotogrāfijas radīšanas brīža līdz pat mūsdienām fotogrāfu un gleznotāju vidū ritējusi sacensība par to, kura no mākslām ir ietekmējusi otru un kura no tām ir galvenāka. Pilnīgi skaidrs, ka tieši šī negurstošā sacensība 19. gadsimtā bija viens no fotogrāfijas tehnoloģijas straujajiem attīstības iemesliem. Portretu izgatavošanā, kas attiecīgajā laikā bija klientu pamatpasūtījums, fotogrāfija lētākas izgatavošanas dēļ pamazām aizstāja gleznoto. Tomēr daudzi pasūtītāji pēc uzņēmumu saņemšanas piedzīvoja vilšanos par to, ka foto ir melnbalts atšķirībā no gleznotās versijas. Tādēļ vēl 19. gadsimta beigās fotogrāfija bieži kalpoja tikai kā palīgmateriāls gleznošanai. Savukārt ainavu glezniecībā 19. gadsimta beigās ienāca tendence neattēlot precīzu realitāti. Tā bija fotogrāfijas lielā iespēja aizpildīt šo nišu, atlika vien rast komerciāli veiksmīgu risinājumu melnbaltā uzņēmuma padarīšanai par krāsainu.
Lai gan Francijā pirmais krāsu fotogrāfijas patents tika iesniegts jau 1868. gadā, tas bija sarežģīts un komerciāli neizmantojams. Laika periodu no 1900. līdz 1940. gadam dēvē par “krāsošanas gadiem”, jo tieši šajās desmitgadēs, izejot cauri vairākiem attīstības procesiem, nonāca līdz krāsu fotofilmas patentēšanai komerciālām vajadzībām. Sākotnēji fotoattēlu bija populāri kolorēt, iegūstot tā dēvēto piktorālo fotogrāfiju. Krāsoja ar akvareļu vai anilīna krāsām, galvenokārt – cilvēku sejas un tērpus, pēc tam apkārtējo vidi un ēkas, tādējādi cenšoties paust darba emocionālo noskaņojumu. Tā kā to veica gan jomas profesionāļi, gan amatieri, rezultāts bija atšķirīgs. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja kolekcijā rodami dažādas meistarības krāsošanas piemēri.
Pirmo komerciāli veiksmīgo krāsu fotoprocesu 1907. gadā patentēja brāļi Limjēri Francijā, radot tā dēvēto autohromu. Izmantojot šo metodi, pirmo reizi bija iespējams izveidot krāsainu attēlu tikai ar vienu kadru. Uzņēmuma izgatavošanas procesā fotonegatīvu stikla plate tikusi pārklāta ar ļoti plānu krāsu daļiņu slāni, kas iegūta no kartupeļu vai kukurūzas cietes un iekrāsota sarkanā, zaļā un zilā tonī. Ciete darbojās kā gaismas filtri. Plati noeksponējot, tā kļuva par trīskrāsu diapozitīvu ar ļoti reālām krāsu niansēm. Tāpat kā visi iepriekšējie fototehnikas jaunumi, arī autohroma lietošana Latvijas teritorijā ienāca strauji un veiksmīgi. Piemēram, jau 1910. gadā Rīgā notiekošā starptautiskā izstādē fotogrāfi Jānis Rieksts un Mārtiņš Lapiņš par saviem autohroma uzņēmumiem ieguvuši sudraba un bronzas medaļas.
Turpmākajos gados krāsu attēlu izgatavošanas jomā, strādājot pie krāsu fotofilmiņas izgudrošanas, notika sīva sacensība starp Vācijā bāzēto “Agfa” un ASV “Kodak” filmu rūpnīcām, no kurām prototipu izgudrošanā un patentu iesniegšanā veiksmīgāka bija “Agfa”. 1936. gada oktobrī sabiedrībai tika prezentēts krāsu slaida dienasgaismas un šauras filmas formāta "Agfacolor-Neu-Film” prototips. No 1936. līdz 1939. gadam tika izstrādāts arī “Agfacolor” negatīva-pozitīva process. Ar šo brīdi varēja teikt, ka krāsu fotogrāfijas izstrādes jautājums ir atrisināts.
Lai gan Eiropā jau no 1930. gada krāsu fotogrāfijas izmantoja tā saucamajā lietišķajā fotogrāfijā, proti, reklāmās, modes fotogrāfijās, tomēr tikai ar 1939. gadu tās ienāca plašākā sabiedrības ikdienā. Arī Rīgā iznākošais žurnāls “Objektīvs” jau 1932. gadā vēstī, ka “Agfacolor” spolīšfilmas, filpakas un plakanfilmas ar attiecīgiem filtriem tagad dabūjamas katrā fotoveikalā, tomēr sarežģītās izmantojamības dēļ tās vēl neiekaroja plašu sabiedrības daļu. Tikai ar 1938.–1939. gadu, neskatoties uz to, ka krāsu fotofilmas bija dārgas, Latvijas turīgā sabiedrības daļa, kas aizrāvās ar fotografēšanu amatieru līmenī, varēja atļauties ģimeni un atpūtas izbraukumus fiksēt krāsu diapozitīvos.
Slavenais amerikāņu fotogrāfs Gordons Parks reiz teicis, ka fotogrāfijā vissvarīgākais ir cilvēki, fotogrāfu slavenu padarot tieši uzņēmumos redzamās personas. Arī mēs krāsainās fotogrāfijas parādi sākam ar uzņēmumiem, kuros redzami ļaudis mājās, darbā un izbraucienos.
Informācija:
Latvijas Nacionālais Vēsturwes muzejs
Tālr. 67221357
e-pasts: info@lnvm.lv