Brīvības laukumā atklāta Latvijas neatkarības atjaunošanas trīsdesmitgadei veltīta lielformāta fotoizstāde

Foto no kreisās: Selga Laizāne, Velta Čebotarenoka, Gunārs Janaitis, Ināra Mūrniece, Māra Sprūdža, Nauris Puntulis, Aivars Endziņš, foto: Reinis Oliņš, Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs
Foto no kreisās: Selga Laizāne, Velta Čebotarenoka, Gunārs Janaitis, Ināra Mūrniece, Māra Sprūdža, Nauris Puntulis, Aivars Endziņš, foto: Reinis Oliņš, Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs.

Ceturtdien, 20. augustā, Brīvības laukumā, Rīgā atklāta lielformāta fotogrāfiju izstāde, kas veltīta deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” trīsdesmitgadei. Izstādē apskatāmas Latvijas Nacionālā arhīva, kā arī Lietuvas un Igaunijas nacionālo arhīvu dokumentārās liecības, kurās atspoguļoti 1990. gada 4. maija un Atmodas laika notikumi.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis izstādes atklāšanā uzsvēra: “Pirms simts gadiem Latvija tika atbrīvota un sāka apgūt parlamentārisma pieredzi, pirms 30 gadiem notika vēsturisks balsojums par neatkarības deklarāciju – radio tiešraidē, klātienē pie Augstākās Padomes ēkas vai krastmalā teju ikviens Latvijas iedzīvotājs sekoja deklarācijas pieņemšanas procesam, skaitīja balsis, līksmoja, sadzirdot katru no 138 “par”! Šādu emocionāli patiesu un spēkpilnu kopību un vienotību izjūtam dziesmusvētkos un vēstures pagriezienu brīžos – mums tie ir jāglabā sirdīs un tautas atmiņā kā neizsmeļamu tautas garīgā spēka un iedvesmas avotu.

Mūsu tautas griba gan pirms vairāk nekā simts gadiem, gan vēstures izšķirošajos posmos pēc tam ir bijusi tik liela, lai mēs šobrīd vārdus un vērtības – neatkarība un brīvība - uztvertu tik pašsaprotamus, ka pašu esību. Bet vēsture un pasaulē aktuālie procesi rāda, ka brīvība netiek dāvināta, tā jāiegūst un jānosargā. Un šajā procesā ir būtisks katra ieguldījums.”

“Ja 4. maija balsojums Augstākajā Padomē nesa galveno pagriezienu ceļā uz Latvijas valstiskuma atjaunošanu, tad augusta balsojums pavēra ceļu svarīgākajam – iespējai pieņemt konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu. Šis likums pilnībā atjaunoja Satversmes darbību visā Latvijā!,” atklājot izstādi, akcentēja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. “Man šajos notikumos ļoti būtiska ir parlamenta loma. Tas, ka izšķirošie lēmumi tika pieņemti demokrātiskā ceļā. Tas stiprināja lēmuma leģitimitāti no starptautisko tiesību viedokļa un ļāva īstenot valsts nepārtrauktības doktrīnu.”

Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža pauda: “1990. gada 4. maijs ir viena no emocijām bagātākajām dienām Latvijas valsts pastāvēšanas vēsturē. Tādēļ tradicionālo dokumentu vietā izstādē runā fotogrāfijas. Fotogrāfijas, kas iemūžinājušas šo dienu, ļaujot kaut nedaudz atkal sajust tās dienas elpu un notikumu gaitu.”

Fotogrāfs Gunārs Janaitis, kurš līdz ar citiem plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem atradās Augstākās Padomes sēžu zālē vēsturiskajā brīdī, kad notika debates un balsojums, piebilda: “Arī es un mani cienījamie kolēģi fotogrāfi balsojām, tikai mūsu balsis neskaitīja klāt oficiālajam balsojumam. Mūsu biļeteni ar "jā" ir redzami šajā izstādē.”

Izstādes atklāšanā piedalījās Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kultūras ministrs Nauris Puntulis, Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece Latvijas valsts simtgades jautājumos Selga Laizāne, Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža, viens no Neatkarības deklarācijas autoriem Aivars Endziņš, fotogrāfs Gunārs Janaitis un 4. maija deklarācijas kluba prezidente Velta Čebotarenoka. Izstāde Brīvības laukumā apskatāma līdz 30. augustam.

2020. gadā aprit 30 gadi, kopš 1990. gada 4. maijā demokrātiskās vēlēšanās ievēlētā LPSR Augstākā padome, paužot tautas gribu, pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Tādējādi tiek atjaunota Latvijas Republika, daļēji spēkā stājas 1922. gada Satversme un sākas pārejas periods līdz pilnīgai valsts neatkarības atjaunošanai. Latvijas Republikas Augstākā padome 1991. gada 21. augustā pieņēma konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā tika pasludinātas pārejas perioda beigas un Latvijas valstiskuma atjaunošana.

Izstādi veido Latvijas Nacionālais arhīvs sadarbībā ar Lietuvas Centrālo valsts arhīvu, Igaunijas Nacionālo arhīvu un Latvijas Republikas Kultūras ministriju.

Latvijas neatkarības atjaunošanas trīsdesmitā gadadiena ir viens no Latvijas valsts simtgades programmas akcentiem 2020. gadā, kad svinam notikumus, kas pirms simts un pirms trīsdesmit gadiem bija izšķiroši mūsu brīvībai.

Izzini Latvijas neatkarības atjaunošanas laiku un 1990. gada 4. maija notikumus: lv100.lv/jaunumi/izzini-4maijs30/

 

Informāciju sagatavoja:
Dace Vizule,
Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste
67330254, 29192298
Dace.Vizule@km.gov.lv

Papildu informācija:
Ilze Tormane
Kultūras ministrijas
Latvijas valsts simtgades biroja projektu koordinatore
67330323
Ilze.Tormane@km.gov.lv
www.lv100.lv