Noskaidroti Latvijas Televīzijas dokumentālo īsfilmu konkursa “Latvijas kods. Latvija šodien” 2022. gada uzvarētāji. Desmitajā – jubilejas gadā – piecus jaunus stāstus, dokumentējot Latviju, veidos režisori Mārtiņš Jansons, Betija Zvejniece, Una Cekule, Ivars Zviedris, Mārcis un Lauris Ābeles.
Ik gadu galvenais filmu cikla “Latvijas kods” mērķis ir padziļināti pētīt šodienas Latvijas realitāti. 2022. gada filmu izlase piedāvās daudzveidīgu Latvijas šodienas portretējumu, atsedzot šim laikmetam raksturīgus paradoksus, fenomenus un novērojumus. Šī gada filmu tēmās dominēs pilsoniskā un sociālā līdzdalība, kultūras mantojums un sabiedrības pašrefleksija.
“Līdzās pieredzes bagātiem režisoriem, trīs no piecām filmām šogad būs debijas filmas. Projekta īstenotājiem tā ir uzdrīkstēšanās, ko vērtējam pozitīvi – sniegsim iespēju jaunajiem režisoriem veidot savu šodienas Latvijas interpretāciju. Šī gada filmu cikls piedāvās stāstus par indivīdu un kopienu uzdrīkstēšanos, ļaus pietuvoties Latvijai te un tagad,” atzīmē projekta vadītāja Zane Valeniece.
Konkursā atbalstīti šādi projekti:
- SIA „MataMata” projekts „Lapsas ādā”, rež. Mārtiņš Jansons;
- SIA „Vides filmu studija” projekts „Einaratīvs”, rež. Betija Zvejniece;
- SIA „TV kompānija Māra” projekts „Viena maza ballīte”, rež. Una Cekule;
- Biedrība „Dokumentālists” projekts „Birokrātijas līķis”, rež. Ivars Zviedris;
- SIA „ Tritone studio” projekts „Pilnmēness serenāde”, rež. Mārcis Ābele, Lauris Ābele.
Gaidāmo filmu anotācijas:
„Lapsas ādā” – debijas projekts režisoram Mārtiņam Jansonam.
Šis ir pozitīvi iedvesmojošs stāsts par Katrīnu Krīgeri, draugu lokā sauktu par Kati, kura jau no 5. klases cīnās par dzīvnieku tiesībām. Šobrīd cīņa par dzīvnieku labturību ir Kates vienīgā nodarbošanās, aizraujot un iedvesmojot tūkstošiem jauniešus Latvijā sekot viņas piemēram. Cīņa par labāku pasauli ir Kates dzīves mērķis – viņa jau 10 gadus cīnās par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijas fermās. Pastāv liela iespēja, ka šī gada rudenī, Saeimai pieņemot lēmumu par aizliegumu, viņas mūža cīņa būs noslēgusies.
„Einaratīvs” – debijas projekts režisorei Betijai Zvejniecei.
Filmas galvenais varonis Einārs Pelšs ir dzejnieks un atdzejotājs no Preiļiem. Dzeju ar pārtraukumiem viņš raksta pēdējos 44 gadus. Eināram ir deviņi dzejas izdevumi, no kuriem pirmie – tradicionāli, bet pēdējie pilnīgs avangards, piemēram, dzejas kārtis, ķieģelis, grāmata bez lapaspusēm u.c.. Viņa eksperimentālajos krājumos izmantotas ne tikai rakstītā vārda, bet arī dažādu grafisku un internetā atrastu zīmju iespējas, tādējādi paplašinot latviešu mūsdienu dzejas robežas. Ciemojoties pie viņa Preiļos, vairāki Latvijas dzejnieki ir izveidojuši jaunu dzejas virzienu – Preiļu konceptuālismu. Ar to beidzot arī Latvijā aktualizēti konceptuāli dzejas izteiksmes līdzekļi un formāli eksperimenti dzejā. Preiļu konceptuālisma pārstāvji ir šobrīd zināmākie Latvijas dzejnieki, no kuriem lielākā daļa ir arī literatūrzinātnieki un pētnieki.
„Viena maza ballīte” – debijas projekts režisorei Unai Cekulei.
Šis būs dokumentāls stāsts par aizrautīgiem un ļoti dažādiem cilvēkiem, kuri Covid-19 pandēmijas laikā nolēmuši izveidot deju kolektīvu, lai sāktu mācīties tautas dejas un nokļūtu uz 2023. gada Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem. Senu draugu Whatsapp grupā kā joks dzimst ideja, kas stundas laikā pārtop par nopietnu apņemšanos – tiek uzrunāta potenciālā kolektīva vadītāja un atrastas mēģinājuma telpas Iļģuciema kultūras centrā. Šovasar jaunizveidotais deju kolektīvs “Latve” tiks pieteikts dziesmu un deju svētku atlases skatēm. Vai deju kolektīva sapnis piepildīsies? Filma aktualizēs arī problēmu, ka divu pandēmijā pavadīto gadu laikā izjukuši daudzi amatiermākslas kolektīvi, jo dalībnieki ir zaudējuši cerību, ka ierobežojumi beigsies.
“Birokrātijas līķis” – režisors Ivars Zviedris.
Stāsta pamatā ir astoņus gads ilgs paradokss. Valmieras morgā jau astoņus gadus atrodas kāda vīrieša līķis, kuru neizdodas dabūt prom, jo notiek savdabīga piederīgo un dažādu atbildīgo institūciju komunikācija. Šī savā ziņā traģikomiskā situācija ļauj ar kinematogrāfiskiem līdzekļiem runāt par Latvijā tik svarīgo birokrātijas problēmu.
„Pilnmēness serenāde” – režisori Mārcis Ābele un Lauris Ābele.
Dokumentālās īsfilma piedāvās skatītājiem iespēju doties vizuālā un pašreflektīvā ceļojumā mistikas apvītajā pilnmēness laikā Rīgas ielās. Filmā tiks izmantoti gan mūsdienu video novērošanas sistēmās ierakstītie materiāli, gan pašu autoru filmētas dokumentālas un inscenētas kinomatogrāfiskas pilnmēness nakts ainas, kā arī iekļauts četru neatkarīgu speciālistu – astronoma, astrologa, psihologa un mitoloģijas profesora komentārs par pilnmēness fenomenu un tā ietekmi uz sabiedrībā notiekošo.
Filmu projektus izvērtēja konkursa žūrija: projekta “Latvijas kods. Latvija šodien” vadītāja Zane Valeniece, VKKF Filmu mākslas nozares ekspertu komisijas pārstāve Madara Dišlere, projekta “Latvijas kods. Latvija šodien” satura redaktore Zane Balčus, LTV Filmu iepirkšanas nodaļas redaktore Liene Laviņa, LTV satura redaktore Vikija Valdmane-Rozenberga, LTV satura redaktore Anna Platpīre, LTV Mārketinga un komunikācijas daļas tekstu redaktore Evita Mamaja.
LTV ēterā filmas būs skatāmas valsts svētku laikā novembrī.
Par konkursu “Latvijas kods. Latvija šodien”
Konkurss “Latvijas kods. Latvija šodien” tiek organizēts jau desmito gadu. Projekts īstenots sadarbībā ar Valsts Kultūrkapitāla fondu un Nacionālo Kino centru. Tā mērķis ir atbalstīt filmas, kas dokumentē Latvijas dzīvi, vidi un cilvēkus šodien, meklē plašāku sociālo, kultūras un vēstures kontekstu un atsedz laikmetam raksturīgas tendences dažādās dzīves jomās.
Iepriekšējos gados tapušās filmas iespējams noskatīties sabiedrisko mediju satura atskaņotājā REplay.lv, savukārt portālā LSM.lv filmas skatāmas ar subtitriem angļu valodā.
Papildu informācija:
Anita Jansone
komunikācijas speciāliste
Tālr. +371 29139497
E-pasts: anita.jansone@ltv.lv