VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) vadībā vasaras karstumā turpinās vēsturiskās Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas Lāčplēša ielā 25, Rīgā pārbūve mūsdienīgā teātra kompleksā. Šobrīd tapušas aptuveni trešdaļa jaunās teātra ēkas galveno būvkonstrukciju un redzamas skatītāju zāles aprises. Pabeigti Smiļģa zāles balkona un mazās “black-box” zāles betonēšanas darbi, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Šobrīd strauji top kopējais ēkas apjoms - pagalmā notiek otrā stāva, t.sk. lielās “black-box” zāles izbūve. Teātra vajadzībām top galvenais ieejas vestibils, divas jaunās “black-box" zāles, trīs mēģinājumu zāles, noliktavas un citas JRT vajadzībām nepieciešamās telpas. Pazemes un pirmā stāva līmenī pabeigta darbnīcu konstrukciju izbūve, kas ļaus īstenot “teātris - māja” konceptu – no dekorāciju izgatavošanas līdz teātra izrādei – visu varēs īstenot vienkopus, netērējot liekus transporta, cilvēku vai laika resursus.
“Projekts ir tehniski sarežģīts, jo būvdarbi notiek vēsturiskajā centrā ciešā apbūvē starp kaimiņu ēkām. Pazemes daļas izbūve paveikta godam, apstiprinātais pāļu risinājums sevi attaisnojis - izvēlējāmies apkārtējai apbūvei drošāko metodi. Šāda mēroga projektā izaicinājumu netrūkst, bet progress ēkas būvniecībā ir acīmredzams un vēsturiskā ēka sāk iegūt skaidri redzamu veidolu. Gada nogalē paredzēti teātra ēkas jumta izbūves darbi. Aizvadītais 1,5 gads pandēmijas apstākļos iezīmējis nelielu novirzi kopējā darbu izpildes laika grafikā. Šobrīd pastiprināti sekojam būvnieka darbu izpildei – tās kvalitātei, darba drošībai un kopējai projekta virzībai. Augusta sākumā tiks atvieglota Lāčplēša ielas satiksme - tiks demontēts fasādes atbalsta rāmis un gājēju tunelis vairs neatradīsies uz velojoslas,” norāda R. Griškevičs.
Vienlaikus ar teātra būvniecības darbiem ārpus būvlaukuma – darbnīcās notiek restaurācijas darbi. Vēsturiskie būvgaldniecības izstrādājumi – logi, durvis un citi interjera apdares elementi tiek attīrīti no neskaitāmiem eļļas krāsas uzslāņojumiem. Interesanti, ka zem šīm krāsas kārtām dažviet samanāmas ugunsgrēka, kas izpostīja ēkas sākotnējo interjeru starpkaru periodā, pēdas. Plānots arī daļēji atjaunot teātra vēsturisko grīdas segumu.
Par Jaunā Rīgas teātra būvniecību noslēgts līgums ar pilnsabiedrību „SBSC” par 29,9 miljoniem eiro. Sadarbība būvnieku – pilnsabiedrību “SBSC” notiek pēc principa „Projektē un būvē”, kas nozīmē līguma izpildītāja visaptverošu atbildību par būvdarbiem un ļauj ātrāk risināt radušos izaicinājumus. Būvdarbi notiek saskaņā ar arhitektes Zaigas Gailes ieceri un tie jāpabeidz 2022. gada nogalē.
“Darbi rit raiti, un tiek darīts viss iespējamais, lai iedzītu laika grafikā neparedzētu apstākļu kopuma rezultātā izveidojušos novirzi. Strādājam pagarinātās maiņas, arī brīvdienas. Esam piesaistījuši vairāk darba roku nekā tika plānots, tomēr materiālu apgādes traucējumi, kas skar visu Eiropu, COVID sekas un ļoti karstais laiks ir liels izaicinājums tempu kāpināšanai būvlaukumā. Temperatūra uz veidņu virsmām bieži sasniedz +60℃, stiegras pēcpusdienā uzkarst pat līdz +70℃. Naktīs darbu ierobežo tas, ka apkārt ir dzīvojamās ēkas, kuru logi karstuma dēļ naktīs ir atvērti, attiecīgi trokšņot nevaram. Palīdz tas, ka ir ieveidojusies laba sadarbība ar būvkonstrukciju sadaļas būvuzraudzību. Ir kopīga izpratne, ka izaicinājumi, kuru ir ne mazums, ir jārisina kopīgi, lai sasniegtu mērķi,” atklāj PS SBSC projektu vadītājs Jānis Kreicburgs.
Pandēmijas apstākļos, ievērojot piesardzības un drošības prasības, VNĪ vadībā turpinās darbs pie 43 dažādiem valstiski nozīmīgiem būvniecības objektiem ar kopējo budžetu 156 miljoni eiro. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 400 ēku un būvju nekustamajiem īpašumiem ar 1100 ēkām 1,02 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 3600 zemes īpašumu 9,6 miljonu kvadrātmetru platībā. Kapitālsabiedrība ir viens no 23 Latvijas uzņēmumiem, kas šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēmis augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. VNĪ dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
Informāciju sagatavoja:
VAS “Valsts nekustamie īpašumi,
Korporatīvās komunikācijas un ilgtspējas daļa
E-pasts: inta.plumina@vni.lv; komunikacija@vni.lv;
Tālr.: 20235301