Internetā publicēti video, kuros tādas sabiedrībā atpazīstamas personības kā Dailes teātra aktieris Ģirts Ķesteris, influencere Beta Beidz (Beāte Bērziņa), komiķis Edgars Bāliņš un radio raidījumu vadītāja Sanda Dejus, kā arī citi ir dalījušies ar sensacionāliem paziņojumiem, kas raisa domas par neticamiem pavērsieniem slavenību dzīvēs un nākotnes plānos.
Video, kas pavisam nesen izplatīti publiskajā vidē, aktieris Ģirts Ķesteris skaidro iemeslu vārda un uzvārda nomaiņai bez mīkstinājuma zīmēm. Savukārt citos kadros radio raidījumu vadītāja Sanda Dejus dalās ar to, ka atklājusi jaunu Kāmasūtras pozu ar nosaukumu “Baudas kruasāns”, kamēr komiķim Edgaram Bāliņam izdevies izturēt lielu atlasi un doties lidojumā ar “Space X” uz Mēnesi. Bet influencere Beta Beidz min, ka saņēmusi uzaicinājumu kļūt par jauno “Playboy” modeli ASV.
Tomēr videomateriālos uzskatāmi atspoguļots, ka iepriekš minētās personības ar asprātīgām ziņām piedalās Kultūras ministrijas (KM) organizētā medijpratības eksperimentā. Tā mērķis ir aicināt iedzīvotājus neuzķerties uz viltus ziņām, bet gan kritiski izvērtēt informāciju un vēstošo ziņu avotu uzticamību. Tādējādi cilvēki, kuri uzspiež uz attiecīgās ziņas, tiek novirzīti uz vietni www.vizulitis.lv, kur viņus iepazīstina ar medijpratības pamatprincipiem.
“Dezinformācijas izplatīšanas veidi kļūst arvien viltīgāki. Mēs cīnāmies ar uguni pret uguni, jo viltus ziņu virsraksti ir tik absurdi, ka to lasītājam uzreiz ir skaidrs – tā nevar būt. Bet cilvēks saprot, ka ir saskāries ar līdzīgiem virsrakstiem ikdienā un turpmāk tos izvērtēs piesardzīgāk,” pauž KM Mediju politikas nodaļas eksperte Agnese Berga.
KM uzsver, ka kritiskam informācijas patēriņam ir nepieciešams ievērot 5 medijpratības soļus, kas aprakstīti arī medijpratības kampaņas mājaslapā vizulitis.lv:
- Pārliecinies, kāds ir ziņas vēstījums! Pievērs uzmanību, vai ziņas vēstījums ir sensacionāls, emocionāls, tiek lietoti dažādi pārspīlējumi.
- Pārliecinies par ziņas avotu! Kas šo ziņu ir publicējis – par jomu atbildīgā iestāde, uzticams medijs vai arī ziņa tiek nodota kā baumas.
- Izpēti ziņas saturu! Vai ziņas saturs sakrīt ar citos uzticamos medijos publicēto? Kādi foto un videomateriāli izmantoti? Vai ir atsauces uz informācijas avotiem? Vai ziņas satura izkārtojums, teikumu konstrukcija, pieturzīmju lietojums nerada šaubas?
- Veido savu uzticamo avotu sarakstu! Par uzticamiem avotiem var uzskatīt atbildīgās valsts iestādes un medijus, kas sevi pierādījuši kā objektīvus informācijas līdzekļus.
- Neklusē, ja atpazīsti dezinformāciju! Uzrunā savus draugus, ģimeni, paziņas un līdzcilvēkus, ja viņi dalās ar nepatiesu informāciju! Par dezinformāciju, kas rupji pārkāpj sabiedrisko mieru un kārtību, raksti Valsts policijai, e-pasts: vpdd@vp.gov.lv.
No aizvadītā gada 27. decembra turpinot informatīvo kampaņu “Zini, kā neuzķerties!” ar mērķi sniegt ieguldījumu iedzīvotāju medijpratībā, KM un reklāmas aģentūra “McCANN” sabiedrībai, īpaši Latgales reģionā, atgādina par nepieciešamību izvērtēt patērēto saturu. Kampaņas ietvaros ar informatīviem materiāliem aicina cilvēkus identificēt objektīvas ziņas, uzticamus avotus un Latvijas žurnālistikas profesionāļus.
Papildu informācijai:
Lita Kokale,
Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
67330343, 26469946 Lita.Kokale@km.gov.lv
Matīss Rutks
“Golin Riga”
mediju attiecību projektu vadītājs
+371 20376200
mrutks@golin.com