2023. gada 10. martā Latvijas Nacionālās bibliotēkas “Klīversalas” zālē Latvijas kultūras kanona konkursa finālā tikās 14 skolu komandas no visas Latvijas, lai prezentētu īstenotos jaunrades darbus un akcijas, kas tapušas, izmantojot mākslas valodu sociāli, politiski, ekoloģiski un ekonomiski nozīmīgu jautājumu risināšanā. Žūrijas komisija, kas vērtēja jauniešu prezentācijas, vienbalsīgi atzina, ka šis konkursa gads izcēlās ar ļoti emocionālu finālu, jo visas komandas savus jaunrades darbus un akcijas bija praktiski un jēgpilni īstenojuši savās skolās un pilsētās.
Pirmo vietu konkursā ieguva Jūrmalas Majoru vidusskola komanda par īstenoto projektu “Vienkārši NĒ!” Ukrainas atbalstam, otro vietu – Rīgas Hanzas vidusskolas komanda par mākslas telpā “Provodņiks” organizēto izstādi “Latvija pēdējā vietā”, bet trešā vieta tika piešķirta divām skolām – Rīgas 64. vidusskolas komandai, kas skolā īstenoja radošas pārvērtības, un Ādažu Brīvās Valdorfa skolas komandai, kas īstenoja akciju “Esi īsts, nemīz!”. Specbalvu par uzvaru erudīcijas viktorīnā par Latvijas kultūras kanonu saņēma Jēkabpils Valsts ģimnāzijas komanda.
Kultūras ministrijas speciālbalva tika pasniegta Rīgas 64. vidusskolas komandai, kura konkursa finālā prezentēja savu pretstāvi vienveidīgajam un vienmuļajam, īstenojot skolas telpās mākslas akciju. Sadarbojoties skolas jauniešiem, absolventiem un māksliniekiem, vienotā iniciatīvā tika apgleznotas neremontēto skolas gaiteņu sienas, kuras tagad pārsteidz ar radošo izdomu un krāsainību.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas specbalvas tika piešķirtas Krāslavas ģimnāzijas komandai (jaunrades darbs – dokumentālā filma “Krāslavai (ne?) būt”) par vietējo problēmu aktualizēšanu un uzņēmību, kā arī Brocēnu vidusskolas komandai (jaunrades projekts “PRETstāves stāsti”) par mutvārdu vēstures nozīmes aktualizēšanu un argumentāciju.
Programmas “Latvijas skolas soma” specbalvu saņēma Ādažu Brīvās Valdorfa skolas komanda, aicinot jauniešus būt pašiem, būt īstiem, nebaidīties novilkt savas maskas, lai kādas tās būtu. Komanda prezentēja arī uzsāktās iniciatīvas attīstības scenārijus, apliecinot vēlmi turpināt iesākto darbu arī pēc konkursa.
Mākslinieces Ievas Stalšenes specbalva tika pasniegta komandai no Rīgas Hanzas vidusskolas. Sadarbībā ar mākslinieci tiks atkārtoti eksponēti darbi no projekta “Latvija pēdējā vietā”. Izstāde būs skatāma no 30. marta apvienības POP UPs organizētajā grupas izstādē (Alksnāja ielā 16, Rīgā), kopā ar tādām Latvijas māksliniecēm kā Elīna Semane, Ieva Stalšene, Katrīna Ieva, Aleksandra Frederika Krastiņa, Sunya (Santa Kristiāna Krūze) un citiem.
UNESCO Latvijas Nacionālā komisija specbalvu piešķīra Ogres tehnikuma komandai par videospēli, kas ir labs piemērs tam, kā saistošā veidā skaidrot laikmetīgo mākslu un tās simbolus.
Projekta “Skola 2030” specbalvu saņēma Ogres tehnikuma komandas virtuālās spēles tehniskais izveidotājs un Liepājas Raiņa 6.vidusskolas komanda par perfektu performanci.
Skolu komandu veikumu vērtēja žūrija astoņu ekspertu sastāvā: Anda Laķe, Latvijas Kultūras akadēmijas profesore, prorektore zinātniskajā darbā, konkursa kuratore, Anita Smeltere, Latvijas Nacionālās bibliotēkas muzejpedagoģe, Lolita Rūsiņa, Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta eksperte, Lelde Kristiāna Paeglīte, Latvijas Nacionālā kultūras centra programmas "Latvijas skolas soma" eksperte satura un metodikas jautājumos, Inga Krišāne, Projekta "Skola 2030" mācību jomas "Kultūras izpratne un pašizpausme mākslā" vecākā eksperte, Beāte Lielmane, Komunikāciju un informācijas sektora vadītāja, Ieva Stalšene, māksliniece un scenogrāfe, Anna Andersone, teātra kritiķe, Satori.lv ziņu redaktore.
Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta eksperte Lolita Rūsiņa, vērtējot jauniešu paveikto, uzsver, ka “šī gada konkursa temats ļāva jauniešiem paskatīties uz Latvijas kultūras kanonā iekļautajām vērtībām un laikmetīgo mākslu kā iedarbīgu instrumentu, kas dod iespēju mākslas valodā apliecināt vērtības, pievērst uzmanību aktuāliem jautājumiem un veicināt pārmaiņas. Jauniešu ieinteresētā attieksme un aktīvā iesaiste liecināja, ka gatavošanās konkursam un dalība finālā deva iespēju paplašināt priekšstatus par kultūras un mākslas lomu nozīmīgu jautājumu risināšanā, gan veidojot un prezentējot savu skatījumu, gan iepazīstoties ar citu pilsētu un reģionu komandu paveikto”.
Latvijas Nacionālā kultūras centra programmas “Latvijas skolas soma” eksperte satura un metodikas jautājumos Lelde Kristiāna Paeglīte Kultūras kanona konkursa kārtās piedalās jau vairākus gadus un atzīst, ka vēl nekad iepriekš finālā nav bijis tāds miers: “Liekas, ka žūrija vēl nekad nebija uzdevusi tik maz jautājumu. Un tas tā bija ne tikai precīzā laika rāmja dēļ, viss gluži vienkārši bija skaidrs. To, ka jaunieši šī konkursa tēmā iedziļinājās ar patiesi dzirkstošām acīm, asiem prātiem un pārliecinošām domām un argumentiem, varēja manīt jau 1. kārtā. Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās 10.martā pulcējās vienaudži, kas drosmīgi atklāja savas sagatavotās tēmas, kas nebūt nebija vieglas. Un cik ļoti komandas viena otru atbalstīja! Mazliet pazuda sajūta, ka tas ir konkurss, jo zālē valdīja kopā sanākšanas sajūta, daloties domās, viedokļos un pārdzīvojumos par sev un sabiedrībai aktuālām tēmām, kā arī ieklausīšanās vienam otrā.”.
UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Komunikāciju un informācijas sektora vadītāja Beāte Lielmane kā konkursa lielāko ieguvumu vērtē tēmas izvēli, kas ļāva “jauniešiem radošos veidos pievērsties aktuālām un sabiedrībai neērtām problēmām, apkārtējos pārsteidzot, mulsinot, smīdinot un aizkustinot”.
Iespaidos par konkursu dalās māksliniece Ieva Stalšene: “Konkursa žūrijā biju pirmo reizi, un šī gada tēma cieši saistīta ar manu radošo praksi un personīgo nostāju, līdz ar to, man ir liels prieks gan par jauniešiem, kas realizēja patiešām augstvērtīgas iniciatīvas, gan par konkursa pastāvēšanu kopumā.”
Konkursa finālā tikās Smiltenes vidusskola, divas komandas no Ogres tehnikuma, Ādažu Brīvā Valdorfa skola, Liepājas Raiņa 6. vidusskola, Brocēnu vidusskola, Krāslavas ģimnāzija, Jēkabpils Valsts ģimnāzija, Jūrmalas Majoru vidusskola, Ikšķiles vidusskola, Rīgas Juglas vidusskola, Rīgas Hanzas vidusskola un Rīgas 64. vidusskola.
Konkursu organizē LKA kopā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju, Valsts izglītības satura centru, projektu “Skola 2030”, Latvijas Nacionālo bibliotēku, kultūrizglītības programmu “Latvijas skolas soma”, Latvijas Nacionālo kultūras centru un UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju. Sirsnīgi pateicamies konkursa sadarbības partneriem un atbalstītājiem, kas nodrošināja balvas visiem konkursa dalībniekiem: Latvijas Nacionālajai operai un baletam, Dirty Deal Teatro, Latvijas Leļļu teātrim, Dailes teātrim, Daugavpils teātrim, Latgales vēstniecībai “GORS”, Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim, Jaunajam Rīgas teātrim, Vidzemes koncertzālei “Cēsis”, Latvijas Nacionālajam teātrim, Ģertrūdes ielas teātrim, Valmieras drāmas teātrim, Liepājas teātrim, Liepājas koncertzālei “Lielais dzintars”, “Latvijas Koncerti”, “Purpurs” un “Zaļā bāze”.
Ar konkursa norises gaitu var iepazīties Latvijas Kultūras kanona mājaslapā www.kulturaskanons.lv, Facebook lapā www.facebook.com/kulturaskanons.
Plašāka informācija:
Kristīne Freiberga,
Projekta vadītāja
tālr. +37129939915, kristine.freiberga@lka.edu.lv
Aija Lūse,
Sabiedrisko attiecību speciāliste
tālr. +371 29107218, aija.luse@lka.edu.lv