Tā kā 1991.gada barikāžu dalībnieku biedrība Covid-19 ierobežošanai noteikto drošības pasākumu dēļ 1991. gada barikāžu muzeja šā gada finansējuma ietvaros nespēj pilnībā nodrošināt savu Nacionālajā muzeju krājumā esošo priekšmetu un kolekciju uzturēšanu un saglabāšanu atbilstoši Muzeju likumā noteiktajām prasībām, Kultūras ministrija (KM) pēc trūkstošā finansējuma 21 704 eiro apmērā šodien vērsās valdībā.
1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība un tās struktūrvienība - 1991. gada barikāžu muzejs - 2020. un 2021. gadā veiksmīgi īstenoja barikāžu 30 gadu atceres pasākumus, neskatoties uz Covid-19 pandēmiju un tās izraisītajiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem. Tika īstenoti arī papildu darbi, kas prasīja papildu izdevumus, taču valstī noteikto epidemioloģisko drošības pasākumu dēļ nespēja gūt 2021. gadā plānotos ieņēmumus, kas segtu daļu izdevumu.
1991. gada barikāžu muzeja uzturēšanas izmaksu lielāko daļu sedz nomas maksas no pastāvīgajiem ēkas īrniekiem (kafejnīcas un suvenīru veikals). Ārkārtējās situācijas laikā darbu pārtrauca ēkas nomnieki un muzeja ieņēmumi samazinājās par 85%.
1991. gada barikāžu dalībnieku biedrībai 2021. gadā vairāk nekā pusgadu nebija iespējams gūt ieņēmumus par zāles īri pasākumiem, kā arī muzeja publiskajiem pakalpojumiem (ekskursijām), jo kopš 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 3. jūnijam muzeji bija slēgti apmeklētājiem.
Tādēļ valdība 17. augustā lēma piešķirt 21 704 eiro, lai 1991. gada barikāžu muzejs nodrošinātu Muzeju likumā noteikto attiecībā uz savu Nacionālajā muzeju krājumā esošo priekšmetu un kolekciju uzturēšanu un saglabāšanu – segtu atlīdzības izdevumus un maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem.
1991.gada barikāžu muzejs ir 1991.gada barikāžu dalībnieku biedrības struktūrvienība, kurai ir valsts atzīta akreditēta muzeja statuss. Muzejs ir vienīgā institūcija Latvijā, kas sniedz sabiedrībai vispilnīgāko informāciju par Latvijas valstij vēsturiski un politiski nozīmīgiem notikumiem – 1991. gada janvāra barikāžu laiku un 1991. gada augusta puču, veicot šo notikumu sistematizētu izpēti, popularizēšanu un vēstures liecību vākšanu un saglabāšanu. viens no uzdevumiem ir veicināt valstiskuma apziņas veidošanos Latvijas sabiedrībā, īpaši jaunās paaudzes vidū, kuri šos vēsturiskos notikumus nav piedzīvojuši.
1991. gada barikāžu muzeja krājums veidots, mērķtiecīgi atlasot unikālas laika liecības, kas nozīmīgas visai Latvijas sabiedrībai. Šobrīd 1991. gada barikāžu muzejā glabājas aptuveni 9 000 krājuma vienību (no tām valsts aizsardzībā esošajā Nacionālā muzeju krājumā iekļautas gandrīz 7 000 vienības), kas tematiski atver gan 1991.gada notikumus, gan plašāk visu Atmodas laika periodu. Īpaši vērtīga un unikāla ir muzeja foto un video materiālu kolekcija, kas ir apjomīgākā starp citiem Latvijas muzejiem (apmēram 5 000 krājuma vienības). Šo kolekciju veido gan Latvijas ievērojamāko profesionālo fotogrāfu – Vilhelma Mihailovska, Ilmāra Znotiņa, gan daudzu fotogrāfu-amatieru barikāžu laika notikumu fotofiksācijas. 1991.gada barikāžu muzeja krājumā glabājas izcilo fotodokumentālistu – Andra Slapiņa, Gvido Zvaigznes un Jura Podnieka fotokameras, ar kurām iemūžināti barikāžu laika notikumi. Plašu videomateriālu kolekciju muzejam nodevuši dokumentālā kino meistari – Zigurds Vidiņš un Raitis Valters.