21. decembra Ministru kabineta sēdē apstiprināts Kultūras ministrijas (KM) iesniegtais Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības padomes nolikums.
Nolikums ir izstrādāts, lai nodrošinātu Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteikto, ka pamatnostādņu uzraudzības un koordinācijas funkcijas nodrošinās starpinstitucionāla padome.
Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam īstenošanas uzraudzības padome ir koleģiāla uzraudzības institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt saskaņotu pamatnostādņu rīcības virzienu - nacionālā identitāte un piederība, demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums, integrācija - īstenošanu.
Padomes funkcijas ir vienotas valsts politikas izstrādes un īstenošanas veicināšana saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstībai, kā arī valsts pārvaldes un citu iesaistīto institūciju sadarbības veicināšana pamatnostādņu rīcības virzienu apakšmērķu sasniegšanā.
Padome veic šādus uzdevumus:
- uzrauga pamatnostādņu īstenošanu un iesaista to īstenošanā valsts institūcijas, pašvaldības, biedrības un nodibinājumus, augstākās izglītības un pētniecības institūcijas un ekspertus;
- izskata KM sagatavoto ikgadējo progresa pārskatu par pamatnostādņu īstenošanu, tostarp par pamatnostādņu īstenošanā izlietoto valsts budžeta finansējumu;
- izskata KM sagatavotos informatīvos ziņojumus par pamatnostādņu īstenošanas plānu izpildi pirms to iesniegšanas Ministru kabinetā;
- identificē problēmas, kas kavē pamatnostādņu īstenošanu, un sniedz Kultūras ministrijai priekšlikumus šo problēmu novēršanai un pamatnostādņu pasākumu aktualizēšanai;
- sniedz priekšlikumus par saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības politikas īstenošanai nepieciešamo finansējumu (tai skaitā valsts budžeta līdzekļiem);
- apstiprina ikgadējo padomes darba plānu un nodrošina darba plāna izpildes kontroli.
Padomi vadīs kultūras ministrs. Tajā strādās 25 padomes locekļi, kuri pārstāv šādas institūcijas: Ministru prezidenta biroju, Aizsardzības, Ārlietu, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Satiksmes, Tieslietu, Veselības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Pārresoru koordinācijas centru, Valsts kanceleju, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, Sabiedrības integrācijas fondu, Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, Latvijas Pašvaldību savienību, divas augstākās izglītības un pētniecības institūcijas, kuras piedalās sabiedrības procesu analizēšanā un pētīšanā, kā arī sešas nevalstiskās organizācijas, kuru darbība saistīta ar kādu no pamatnostādņu rīcības virzieniem. Padomes locekļi atlīdzību par darbu padomē nesaņem.