Ministrijas jaunumi
Austas vilnas segas, foto: Reinis Oliņš
Foto: Reinis Oliņš.

Lai noteiktu Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes funkcijas, uzdevumus un tiesības, sabiedrības pārstāvju izvirzīšanu darbam padomē un padomes sastāva apstiprināšanu, kā arī padomes darba organizāciju un lēmumu pieņemšanas kārtību, valdība pēc Kultūras ministrijas (KM) iniciatīvas 21. decembra sēdē apstiprināja Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes nolikumu.

2021. gada 1. jūlijā stājies spēkā jaunais “Latviešu vēsturisko zemju likums”, kura mērķis ir veicināt latviešu vēsturisko zemju iedzīvotāju kopējo apziņu, identitāti un piederību Latvijai, kā arī garantēt latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību, tādējādi apliecinot, ka ikviena kultūrtelpa, liela vai maza, dod savu artavu Latvijas kopējās identitātes veidošanā.

Saskaņā ar likumā noteikto Kultūras ministrija ir uzsākusi gan darbu pie Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna izstrādes, gan Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes izveides.

Padomes nolikumā noteikts, ka Latviešu vēsturisko zemju attīstības padome ir konsultatīva institūcija, kuras locekļi par darbu atalgojumu nesaņem. Tā koordinēs valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību sadarbību un lēmumu pieņemšanu jautājumos par latviešu vēsturisko zemju identitāti, kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību. Padome koordinēs un nodrošinās saskaņotu politikas un atbalsta pasākumu izstrādi latviešu vēsturisko zemju identitātes, kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanas un ilgtspējīgas attīstības veicināšanai, noteiks politikas prioritātes un pārraudzīs tās īstenošanu un novērtēšanu, kā arī Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna īstenošanu. Padome sniegs priekšlikumus par latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu saglabāšanas un attīstības veicināšanu, izvērtēs šajā jomā saņemtos priekšlikumus, kā arī priekšlikumus par šo jomu skarošiem normatīvajiem aktiem un plānošanas dokumentiem. Padomes sekretariāta funkcijas veiks KM padotībā esošais Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomē darbosies kultūras ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, finanšu ministrs, ekonomikas ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, satiksmes ministrs, tieslietu ministrs un zemkopības ministrs (padomes sastāvā iekļauto ministru var aizvietot ministra pilnvarota persona - ministrijas parlamentārais sekretārs, valsts sekretārs vai valsts sekretāra vietnieks, ministra biroja pārstāvis), Valsts prezidenta pārstāvis, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs vai viņa deleģēts pārstāvis no attiecīgās komisijas locekļu vidus, viens pašvaldību pārstāvis no katras latviešu vēsturiskās zemes, kuru darbam padomē izvirza pašvaldību biedrība, kas saskaņā ar likumu ir tiesīga pārstāvēt pašvaldības sarunās ar Ministru kabinetu, Rīgas domes priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota Rīgas valstspilsētas pašvaldības amatpersona, viens sabiedrības pārstāvis no katras latviešu vēsturiskās zemes, kā arī viens lībiešu kopienas pārstāvis, kurus darbam padomē izvirza kultūras ministrs. Padomes darbā ar padomdevēja tiesībām var piedalīties arī citi latviešu vēsturisko zemju, kultūrtelpu un vietējo kopienu pārstāvji.

Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes sekretariāta darbības nodrošināšanai (likumā noteikto mērķu sasniegšanai, t.sk. lai īstenotu pasākumus latviešu vēsturisko zemju identitātes, kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanas un ilgtspējīgas attīstības veicināšanai), sagatavojot likumu „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam” un likumu „Par valsts budžetu 2022.gadam,” atbilstoši Saeimas apstiprinātajiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2022., 2023. un 2024. gadam piešķirts 97 096 eiro apmērā gadā.

Tāpat šodien valdība lēma veikt grozījumus MK 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr.931 Latvijas Nacionālā kultūras centra nolikums,” nosakot, ka Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes darbības organizēšanu un tās sekretariāta funkciju nodrošināšanu no 2022. gada 1. janvāra veiks KM padotībā esošais Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

 

Lita Kokale

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Lita.Kokale [at] km.gov.lv