Ministru kabinets 15. novembra sēdē lēma apstiprināt vairākas izmaiņas Autortiesību likumā un Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā, lai pārņemtu un īstenotu Latvijā divu Eiropas Savienības direktīvu* noteikto.
“Straujas tehnoloģiju attīstības ietekmē ir mainījušies autoru darbu un blakustiesību objektu radīšanas, producēšanas un izmantošanas veidi digitālajā vidē, vienlaikus autortiesības regulējums pagaidām Latvijā nebija tam pielāgots,” norāda Kultūras ministrijas Autortiesību nodaļas vadītāja Ilona Pētersone, skaidrojot, ka līdz ar šīm izmaiņām normatīvajā regulējumā gan autoriem, gan izpildītājiem, fonogrammu producentiem, filmu producentiem un raidorganizācijām, gan autordarbu izmantotājiem tiks nodrošināti skaidrāki nosacījumi par izmantošanu digitālajā vidē.
Vienas no izmaiņām regulē darba tiesisko attiecību ietvaros radītu darbu autortiesību piederību. Šobrīd likums paredz, ka mantiskās tiesības uz darbu pieder autoram, taču tās atbilstoši līgumam var nodot arī darba devējam. Veiktie grozījumi nosaka, ka mantiskās tiesības uz šo darbu joprojām pieder autoram, bet darba devējs iegūst tiesības izmantot minēto darbu mērķim, kādam tas radīts, un šim mērķim atbilstošā apjomā.
Tāpat veiktas izmaiņas normatīvajā regulējumā attiecībā uz autoru darbu izmantošanu bez atļaujas un bez maksas izglītības jomā - autordarbu fragmentu izmantošanu mācību procesā. Izstrādātie grozījumi papildina likumu ar nosacījumu, kā autordarbu fragmenti izmantojami digitālā vidē. Kultūras ministrijas piedāvājums saglabā iespēju skolotājiem un skolēniem izmantot autordarbu fragmentus mācību procesā bez jebkādiem administratīviem vai finanšu šķēršļiem.
Mainīts regulējums arī autordarbu izmantošanai arhīvu, bibliotēku un muzeju darbā, ļaujot kultūras mantojuma institūcijām reproducēt (pavairot) to krājumos esošus darbus saglabāšanas mērķim jebkādā formātā un datu nesējā. Tāpat turpmāk kultūras mantojuma institūcijas varēs to krājumā esošo darbu kopijas iekļaut informatīvos materiālos, piemēram, plakātos, skrejlapās vai brošūrās nekomerciālā nolūkā. Kultūras mantojuma iestādēm atvieglota arī komerciālā apritē nepieejamu darbu vai blakustiesību objektu licencēšana.
Attiecībā uz autordarbu izmantošanu reklāmas vajadzībām normatīvais regulējums papildināts ar normu, kas paredz iespēju reklamēt vizuālās mākslas darbus, lietišķās mākslas darbus, dizaina un fotogrāfiskos darbus vai to fragmentus publiskas izstādes vai publiskas mākslas darbu pārdošanas organizēšanai.
Normatīvais regulējums papildināts arī ar jaunu prasību, kas paredz pienākumu noteikt taisnīgu atlīdzību līgumos ar autoriem un izpildītājiem, kā arī pienākumu izmantotājiem vismaz reizi gadā sniegt autoriem un izpildītājiem aktuālu un visaptverošu informāciju par viņu darbu izmantošanu.
Grozījumi normatīvajā regulējumā ietver jaunu iespēju autoriem un izpildītājiem vienpusēji atkāpties no līguma, ja divu gadu laikā kopš līguma noslēgšanas vai darba nodošanas pasūtītājam nav uzsākta darba izmantošana.
Tāpat izmaiņas paredz iespēju preses izdevējiem atļaut vai aizliegt preses izdevumu kopēšanu un ievietošanu tiešsaistē; vienlaikus tās paredz informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem (piemēram, Google) obligātu prasību iegūt preses izdevēju atļauju šādai preses izdevumu izmantošanai.
Izmaiņas paredz arī to, ka turpmāk tiešsaistes satura kopīgošanas platformām, kurās lietotāji augšupielādē gan pašu radītu saturu, gan citu autoru darbus un blakustiesību objektus (piemēram, YouTube), turpmāk būs pienākums saņemt atļauju no autortiesību un blakustiesību īpašniekiem par platformu lietotāju augšupielādētiem autoru darbiem un blakustiesību objektiem.
*- 1)Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa direktīva (ES) 2019/789, ar ko paredz noteikumus par to, kā īstenojamas autortiesības un blakustiesības, kuras piemēro noteiktām raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm un televīzijas un radio programmu retranslācijām, un ar ko groza Padomes direktīvu 93/83/EEK;
2)Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa direktīva (ES) 2019/790 par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko groza direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK.