29. novembrī Briselē (Beļģija), piedaloties Ukrainas kultūras un informācijas politikas ministram, notika Eiropas Savienības Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta ministru padomes sanāksme, kurā tika debatēts par atbalsta sniegšanu Ukrainas kultūras nozarei, tostarp kultūras mantojuma jomā.
Eiropas Savienības Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta ministru padomes sanāksmē Latvijas nacionālo pozīciju (apstiprināta Ministru kabineta 22. novembra sēdē) pārstāvēja Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone, informējot par līdzšinējo Latvijas sniegto atbalstu Ukrainai kultūras jomā - gan Latvijas valdības pieņemto lēmumu iesaistīties Ukrainas Čerņihivas apgabala rekonstrukcijā, gan Latvijas nodomu atrast iespējas specifiski atbalstīt Ukrainas mediju vajadzības, lai tie varētu turpināt darbu kara apstākļos.
“Ukrainas kultūras ministrs lūdza ES dalībvalstis atvēlēt 1% no katras dalībvalsts Kultūras ministrijas budžeta, lai sniegtu atbalstu Ukrainai un atkārtoti aicināja pārtraukt jebkuru sadarbību ar Krieviju, jo Krievijas kultūra “baro” kara mašinēriju tāpat kā naftas un gāzes tirdzniecība,” pēc sanāksmes norāda KM valsts sekretāre D.Vilsone.
Papildu Latvija kopā ar Igauniju, Lietuvu un Poliju aicināja Komisiju un dalībvalstis kompetences ietvaros aktīvi iesaistīties, lai pārtrauktu Kremļa kontrolēto propagandas kanālu izplatīšanu ar Eiropas satelītu pakalpojumu sniedzēju starpniecību, kas atrodas ES dalībvalstu jurisdikcijā.
Tāpat D.Vilsone padomes locekļus informēja, ka par 2027. gada Eiropas Kultūras galvaspilsētu Latvijā ir izraudzīta Liepāja. Ņemot vērā to, ka tieši Liepājā piedzimst vējš, kas ir gan miera un nemiera radītājs, gan radošuma urdošais un miera iemidzinošais spēks – Liepājas pieteikuma koncepcijas pamatā ir stāsts par (ne)mieru, ko veido piecu līniju programma, lai runātu par svarīgām problēmām, kas ir aktuālas gan Liepājai, gan Eiropai kopumā.