23. novembrī plkst. 17.00 LNVM Tautas frontes muzejs sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu aicina pieslēgties tiešsaistes sarunai „Albervila un Barselona, tu aizrāvi man elpu…” muzeja Facebook lapā facebook.com/tautasfrontesmuzejslnvm.
Pasākumā atzīmēs trīsdesmito gadadienu, kopš Latvijas olimpieši pēc neatkarības atjaunošanas atkal savas valsts komandā piedalījās olimpiskajās spēlēs. 1992. gada 8. februārī Albervilā sākās XVI Ziemas olimpiskās spēles, kurās sarkanbaltsarkano karogu olimpiskajā stadionā ienesa Jānis Ķipurs, bet 1992. gada 25. jūlijā, kad Barselonā sākās XXV Vasaras Olimpiskās spēles, karognesējs bija svarcēlājs Raimonds Bergmanis.
Žurnālists Anatolijs Kreipāns, atceroties straujās pārmaiņas Latvijas sportā kopš Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošanas konferences sporta namā "Daugava"1988. gada 19. novembrī, norādījis: “Diezin vai kāds no tās dalībniekiem domāja, ka jau 1992. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Albērvilā Latvija atkal piedalīsies ar savu valsts komandu.”
Diskusijas dalībnieki Tautas frontes muzejā atcerēsies, kā 1988. gadā atjaunoja Latvijas Olimpisko komiteju un kā sākās Latvijas sportistu atgriešanās pasaules sportistu saimē, kā un kāpēc sportisti lēma par startēšanu Latvijas komandā, nevis Neatkarīgo valstu savienības (NVS) komandā.
Sarunā piedalīsies leģendārie sporta žurnālisti Gunārs Jākobsons un Anatolijs Kreipāns un sportisti – bijušais bobslejists Jānis Ķipurs un bijušais svarcēlājs Raimonds Bergmanis. Sarunu vadīs Latvijas Universitātes sociālās atmiņas pētnieks, komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja nodaļa kopš 2016. gada organizē atceres sarīkojumus un diskusijas par padomju okupācijas, Trešās Atmodas un Latvijas valsts atjaunošanas laiku, savienojot dzīvo atmiņu ar mūsdienām.
Sarunu ciklu “Trešā atmoda. 1992. gads. No pašiem pamatiem” LNVM Tautas frontes muzejs 2022. gadā veido sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu.
Kontaktpersona:
Anna Zeibārte
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja
Tautas frontes muzeja nodaļas vadītāja
Tālr. 67224502
anna.zeibarte@lnvm.lv
LNVM
www.lnvm.lv
facebook.com/LNVMuzejs
twitter.com/LNVMuzejs
instagram.com/LNVMuzejs
youtube.com/LNVMRigaspils
„DAUDERI”
twitter.com/Dauderi_LNVM
facebook.com/dauderi.lnvm
TAUTAS FRONTES MUZEJS
twitter.com/frontes_muzejs
facebook.com/tautasfrontesmuzejslnvm
instagram.com/tautas_frontes_muzejs_lnvm
___________________
LATVIJAS NACIONĀLAIS VĒSTURES MUZEJS (LNVM)
ir trešais vecākais muzejs Latvijā un vienīgais Latvijas vēstures muzejs pasaulē. LNVM ir kļuvis par lielāko latviešu tautas muzejisko vērtību krātuvi – tā kolekcijās ir vairāk nekā miljons priekšmetu: arheoloģiskajos izrakumos iegūtas senlietas, rotu un monētu depozīti, tautastērpi, tradicionālie darbarīki, tautas lietišķās mākslas darinājumi, sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti, kartes, gravīras, gleznas un citas Latvijas vēstures liecības.
Muzeja misija ir Latvijas valsts un tautas interesēs vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kam ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures vai mākslas vēstures nozīme.
Muzeja kolekciju pirmsākumi datējami ar 1869. gadā nodibināto Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisiju un tās sākto etnogrāfisko vērtību vākšanu, kas rezultējās Latviešu muzejā. 1920. gada februārī to pārņēma jaunā Latvijas valsts, lai turpinātu attīstīt kā nacionāla mēroga kultūras un atmiņas institūciju ar nosaukumu Latvijas Etnogrāfiskais muzejs, ko 1924. gadā pārdēvēja par Valsts Vēsturisko muzeju. Kopš 1920. gada muzejs atradās Rīgas pilī.
Pēc 2013. gada jūnija ugunsnelaimes Rīgas pilī LNVM ekspozīcijas un izstāžu zāles atrodas pagaidu telpās Brīvības bulvārī 32. Savā vēsturiskajā mājvietā – rekonstruētajā Rīgas pilī – muzejs plāno atgriezties 2025. gadā, bet tā krājums, administrācija un speciālisti izvietoti jaunajā Muzeju krātuvē Pulka ielā 8.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir nozīmīgs pētnieciskais centrs un aktīvs Latvijas vēstures un kultūras popularizētājs. Muzeju raksturo liela krājuma, pētniecības tēmu, izstāžu un izglītības programmu daudzveidība – tas veic pētniecisko darbu, organizē konferences un seminārus, veido ceļojošās izstādes, sadarbojas ar Latvijas skolām, iestādēm, izdod rakstu krājumus un citas publikācijas.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļas ir Dauderu nodaļa un Tautas frontes muzejs.
Konrāda Adenauera fonds (KAF) ir bijušā pirmā Vācijas kanclera Konrāda Adenauera vārdā nosaukta politiska organizācija, kas dibināta 1955. gadā kā Kristīgi demokrātiskās izglītības sabiedrība, kopš 1964. gada Konrāda Adenauera fonds. Fonds izveidots ar mērķi popularizēt demokrātiju, mieru un iecietību. Vācijā atrodas sešpadsmit KAF reģionālās filiāles un divi konferenču centri, kas piedāvā dažādus pilsoniskās izglītības pasākumus un konferences. Fondam ir 75 filiāles dažādās pasaules valstīs, to skaitā Latvijā. KAF ik gadu īsteno vairāk nekā 200 projektu 120 valstīs. Ārvalstu pilsoniskās izglītības programmu mērķis ir brīvības, miera, taisnīguma popularizēšana. KAF savā darbībā koncentrējas uz demokrātijas konsolidāciju, Eiropas vienotību, transatlantisko attiecību stiprināšanu un savstarpēju sadarbību.