Publicitātes foto no Liepājas teātra mācībizrādes “Kā top izrāde?”

Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogrammas “Programmas “Latvijas skolas soma” digitālā satura radīšana” konkursā atbalstīta 16 digitālu un tiešsaistes kultūras norišu radīšana. Projektu īstenošanas gaitā tiks veidotas jaunas dažādu jomu kultūras norises, kā arī tiks digitalizētas tādas kultūras norises, kas skolēnu auditorijā jau veiksmīgi darbojušās klātienē.

Konkursā atbalstīti projektu pieteikumi, kuros pārliecināja gan iecerētais saturs, gan piesaistītā profesionāļu komanda tā īstenošanai. Īpaša uzmanība pievērsta tam, vai rezultātā ar mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem skaidri būs izteikts saturiskais vēstījums, kas sekmēs mākslas izziņas procesu un emocionālo līdzpārdzīvojumu, veidos izpratni par Latvijas kultūras vērtībām un laikmetīgajām izpausmēm, kā arī rosinās diskusiju par personīgi nozīmīgiem un sabiedrībai aktuāliem jautājumiem.

““Programma “Latvijas skolas soma” sniedz jaunas nodarbinātības iespējas kultūras nozares profesionāļiem, un, kā liecina saņemtā informācija, tieši skolēniem veidoto digitālo un tiešsaistes kultūras norišu īstenošana Covid-19 pandēmijas laikā bijusi nozīmīga vai pat vienīgā iespēja strādāt daudziem māksliniekiem un kultūras institūcijām. Arī pedagogi, pārvarot sākotnējo skepsi, atklājuši priekšrocības, ko sniedz digitālo un tiešsaistes kultūras norišu izmantošana skolās. Kultūras norisi vieglāk integrēt mācību procesā kā mācību stundas daļu vai mājās veicamo uzdevumu, skolēns to var piedzīvot kopā ar ģimeni, skolas var brīvāk izvēlēties konkrētas norises, tai skaitā virtuāli apmeklēt kultūras institūcijas jebkurā Latvijas vietā, arī skolām ar nelielu skolēnu skaitu šāds formāts ir finansiāli izdevīgāks,” pauž programmas “Latvijas skolas soma” vadītāja Aija Tūna.

Esošo norišu digitalizācijai atbalstīti tādi skolēnu un skolotāju iemīļoti kultūras notikumi kā Mūzikas un mākslas atbalsta fonda veidotā režisora Viestura Roziņa izrāde “Gleznas ārpus rāmjiem” un ģitārista Jāņa Bērziņa izglītojošais koncerts “Atklāj ģitāru”. Digitālā formātā pārtaps arī “Istabas teātra” monoizrāde “Puika ar suni” pēc Ineses Zanderes stāsta motīviem un tiks veidota izrādes “Klusētāji” interaktīvā interneta versija “Klusētāji – ekrānā”.

Jauni piedāvājumi tiks radīti tādās jomās kā laikmetīgā deja, fotomāksla, industriālais mantojums, mūzika, teātris, kā arī taps kultūras norises, kas apvieno vairākus žanrus.

VKKF atbalstījis divu jaunu laikmetīgās dejas izrāžu tapšanu. Horeogrāfes Ksenija Simanova un Arina Buboviča veidos digitālo laikmetīgās dejas izrādi “Es esmu mākonis “parastais””, savukārt horeogrāfi Alise Putniņa, Ģirts Bisenieks un Katrīna Albuže, režisore Antra Austriņa-Seņkāne un komponists Rihards Zaļupe radīs izrādi pusaudžiem “Patiesība vai risks”. Abas izrādes aptvers jauniešiem aktuālas tēmas un palīdzēs ieraudzīt laikmetīgo deju kā mākslas izpausmes formu.

Kā kultūras norise tiks veidota arī VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” pieteiktā interaktīvā nodarbība, kas sniegs iespēju skolēniem iepazīt Zaķusalas TV torni gan saistībā ar vēstures notikumiem, gan no šodienas skatījuma.

Šobrīd skolu programmās fotogrāfija kā māksla vai izteiksmes valoda tiek apskatīta ļoti maz, tomēr pieprasījums pēc foto izglītības un vizuālās lasītprasmes aug, tāpēc Latvijas laikmetīgo fotogrāfiju trīs dažādās interaktīvās nodarbībās palīdzēs izzināt ISSP skolas pasniedzējas. Savukārt SIA “Luka Group” projektā “Skats uz pasauli” radīs virtuālu mākslas galeriju, kurā tiks integrēta laikmetīgās foto mākslas izstāde.

VKKF atbalstu saņems dzejnieka Klāva Elsberga dzīvi un daiļradi izgaismojošs muzikāls video stāsts “Elsbergs divos naktī”, ko, turpinot muzikālo dzīvesstāstu ciklu par latviešu literatūras dižgariem, veidos SIA “Liepaja Music”. Grupa “DAGAMBA” un radošā komanda iepazīstinās skolēnus ar crossover (starpžanru) mūziku, savukārt Liepājas teātris veidos dzejas un mūzikas performanci “Orbīta. Čaklais”. 

Muzejpedagoģisko nodarbību klāstu papildinās Rakstniecības un mūzikas muzeja, Andreja Upīša memoriālā muzeja un Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja piedāvājums, kā arī ”Rīgas vēsturiskā teātra un mūzikas biedrības” veidoti izglītojoši podkāsti par Rīgas mūzikas vēsturi.

Pieteikumus vērtēja komisija, kurā iekļauti VKKF eksperti – režisors Kārlis Krūmiņš, dizainers Ivars Pilips-Matisons un mūziķis Jānis Ozols, Brocēnu vidusskolas skolotāja un pedagogu tālākizglītotāja Laura Miķelsone, Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Nozaru politikas nodaļas referente Andra Rutkēviča, programmas “Latvijas skolas soma” vadītāja, Latvijas valsts simtgades biroja Izglītības un jauniešu projektu vadītāja Aija Tūna un Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja p. i., projektu koordinatore Ilze Tormane-Kļaviņa.

Konkursam kopumā tika iesniegti 87 projektu pieteikumi. Iesniedzēju vidū bija valsts kultūras institūcijas, kā arī privātā un nevalstiskā sektora kultūras organizācijas. Mērķprogrammas finansējumam atvēlēti 100 000 eiro. Konkursa rezultāti: https://www.kkf.lv/.

Pielāgojot mācību procesu Covid-19 pandēmijas radītajiem ierobežojumiem, 2020./2021. mācību gadā Kultūras ministrijas administrētajā kultūrizglītības programmā “Latvijas skolas soma” tika iekļautas tiešsaistes un digitālās kultūras norises, ko aizvien plašāk izmanto skolās visā Latvijā. Pāreju uz digitālo formātu 2020./2021. mācību gadā pozitīvi vērtē 76% aptaujāto programmas “Latvijas skolas soma” koordinatoru reģionos, arī kultūras pakalpojumu sniedzēji to saredz kā jaunas, radošas formas meklējumu iespēju. Gan kultūras organizāciju pārstāvji, gan pedagogi pauž viedokli, ka digitālās norises ieņems paliekošu vietu skolu mācību procesā.

Programmas “Latvijas skolas soma” mērķis ir nodrošināt iespēju ikvienam no vairāk nekā 200 000 Latvijas skolēniem vismaz reizi katrā mācību semestrī iepazīt Latviju mākslas un kultūras norisēs (mūzikā, teātrī, dejā, cirkā, vizuālajā mākslā, kino, arhitektūrā, dizainā, materiālajā un nemateriālajā kultūras mantojumā, literatūrā un grāmatniecībā), sasaistot tās ar mācību un audzināšanas darbu. Programma aptver visas izglītības iestādes, kas klātienē īsteno pamata un vidējās vispārējās un profesionālās, t. sk., speciālās izglītības programmas.

“Latvijas skolas soma” veidota kā iekļaujoša, sociālās atstumtības riskus un diskrimināciju mazinoša programma, kas būtiski paplašina kultūrizglītības jēdzienu, mācību procesa ietvaros padarot kultūras un mākslas norises pieejamas ikvienam skolēnam pamata un vidējās izglītības posmā, radot klātbūtnes efektu un līdzpārdzīvojumu, iespēju līdzdarboties un veidot savu viedokli. Piedāvāto norišu apjoms un daudzveidība aktivizē jaunu kultūras produktu veidošanu bērnu un jauniešu auditorijai, paaugstinot nodarbinātību kultūras nozarē un veicinot kultūras un izglītības jomu profesionāļu un ekspertu sadarbību. Programma izpelnījusies augstu atzinību gan no pedagogu, gan skolēnu, vecāku un kultūras profesionāļu puses, uzsverot nepieciešamību turpināt tās darbību.

Plašāk par programmu “Latvijas skolas soma”: