Publicēts: 10.05.2022.
Ministrijas jaunumi Kultūras pieminekļi Starptautiskā sadarbība
Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” paziņošanas preses konferences vizuālais materiāls

Otrdien, 10. maijā, starptautiska, neatkarīgu ekspertu žūrija pabeigs darbu pie konkursa “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” finālistu izvērtēšanas un mediju pasākumā paziņos Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 titula ieguvēju Latvijā. Pasākuma tiešraide plkst. 16:00 notiks no Latvijas Nacionālās bibliotēkas kores; to būs iespējams vērot arī KM Facebook lapā.*

Atgādinām, ka konkursa “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” fināla kārtā sacensība norit starp 3 Latvijas pilsētām - Daugavpili, Liepāju un Valmieru. Visas trīs pilsētas nedēļā no 2. līdz 6. maijam klātienes vizītēs apmeklēja žūrijas delegācija - Beatrise Garsija (Beatriz Garcia) no Spānijas, Hrvoje Laurenta (Hrvoje Laurenta) no Horvātijas un abi Latvijas eksperti – Diāna Čivle un Ģirts Majors, kā arī novērotāju statusā esošie Eiropas Komisijas un Kultūras ministrijas pārstāvji; 9. un 10. maijā - žūrijas komisija pilnā sastāvā uzklausīs un iztaujās visu trīs pilsētu delegācijas

Daugavpils, Liepājas un Valmieras pieteikumi konkursa fināla kārtā izvērtēti šādās kritēriju kopās: ieguldījums ilgtermiņa stratēģijā, Eiropas dimensija, kultūras un mākslas saturs, izpildes spēja, sabiedrības iesaiste un pārvaldība.

Konkursa žūrijā darbojas deviņi Eiropas Parlamenta, Eiropas Padomes, Eiropas Komisijas un Eiropas Reģionu komitejas atlasīti eksperti, kā arī divi nacionālie eksperti, kurus izvirzījusi Nacionālā kultūras padome un Kultūras ministrija.

Latvijas finālistu pieteikumus vērtē –

Eiropas Parlamenta deleģētie žūrijas pārstāvji:

  • Suvi Innile (Suvi Innilä, Somija) – starptautisku kultūras projektu eksperte ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi, vadījusi Turku pilsētas sagatavošanos Eiropas kultūras galvaspilsētas konkursam un programmas īstenošanu, Somijas valsts simtgades programmas vadītāja;
  • Else Kristensena-Redžepoviča (Else Christensen-Redžepović, Dānija) – vietējās un starptautiskās kultūras sadarbības konsultante un eksperte, tai skaitā Eiropas kultūras galvaspilsētas iniciatīvas jautājumos, vadījusi Senderborgas pilsētas pieteikuma sagatavošanu Dānijas Eiropas kultūras galvaspilsētas konkursam;
  • Žorže Serveira Pinto (Jorge Cerveira Pinto, Portugāle) – Eiropas Komisijas eksperts izglītības, kultūras un uzņēmējdarbības jautājumos ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi, Īrijas Dizaina un amatniecības padomes konsultants, iepriekš sniedzis konsultācijas arī Lielbritānijas Dizaina padomei.

Eiropas Padomes deleģētie žūrijas pārstāvji:

  • Merilina Gona Redana (Marilyn Gaughan Reddan, Īrija) – kultūras programmu vadītāja ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi mākslas un kultūras menedžmentā, tostarp bijusi arī Golveja 2020 Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas vadītāja, darbojas arī kā neatkarīga vērtētāja un padomniece dažādām reģionāla, nacionālā un Eiropas līmeņa asociācijām;
  • Goda Giedraitīte (Goda Giedraityte, Lietuva) – dažādu kultūras projektu un pasākumu producente un vadītāja, Lietuvas Republikas Kultūras ministrijasSkatuves mākslas ekspertu padomes priekšsēdētāja, kopš 2005.gada starptautiska laikmetīgo mākslu festivāla “PLArTFORMA” producente;
  • Rozella Tarantino (Rosella Tarantino, Itālija) – reģionālās politikas plānošanas dokumentu izstrādes eksperte ar plašu pieredzi sadarbības programmu vadīšanā un novērtēšanā ar trešajām valstīm kultūras un izglītības jomā, vadījusi Matera 2019 Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikuma sagatavošanas un programmas īstenošanas procesus.

Eiropas Komisijas deleģētie žūrijas pārstāvji:

  • Beatrise Garsija (Beatriz Garcia, Spānija) – Liverpūles universitātes Kultūras pilsētu pētniecības observatorijas direktore, padziļināti pētījusi Eiropas kultūrpolitiku, īpaši – Eiropas kultūras galvaspilsētu iniciatīvu un tās ilgtermiņa ietekmi;
  • Hrvoje Laurenta (Hrvoje Laurenta, Horvātija) – kultūrpolitikas un mākslas menedžmenta eksperts ar ilggadēju pieredzi starptautisku kinofestivālu organizēšanā un Horvātijas kinomākslas institūciju vadīšanā. Vairāku starptautisku kino nozares asociāciju pārstāvis, tostarp Eiropas Kinoakadēmijas loceklis.

Eiropas Reģionu komitejas deleģētā žūrijas pārstāve:

  • Anne Karjalainena (Anne Karjalainen, Somija) – ilggadēja Somijas pilsētas Keravas domes pārstāve, Eiropas Reģionu komitejas locekle un Sociālās politikas, izglītības, nodarbinātības, pētniecības un kultūras komisijas (SEDEC) priekšsēdētāja.

Kultūras ministrijas deleģētie žūrijas pārstāvji:

  • Diāna Čivle – pasākumu producente ar lielu pieredzi dažāda mēroga vietēju un starptautisku pasākumu organizēšanā („Rīgai 800”, Eiropas koru olimpiāde, „Staro Rīga” u.c.), programmas „Rīga – Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2014” vadītāja. Veic doktora darba pētījumu par lielpasākumu satura veidošanu mūsdienu kontekstos;
  • Ģirts Majors – mūzikas un mākslas festivāla „Positivus” rīkotājs, koncertaģentūras „Positivus Music” vadītājs, koncertzāles „Palladium” līdzīpašnieks un Latvijas Pasākumu rīkotāju un pasākumu producentu padomes priekšsēdētājs.

Jau ziņots, ka pirmajā konkursa kārtā savus pieteikumus Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027. gada titulam bija izvirzījušas 9 Latvijas pilsētas – Cēsis, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Kuldīga, Liepāja, Ogre un Valmiera. Pēc trīs dienu tiešsaistes prezentācijām 2021. gada jūlija sākumā starptautiska un neatkarīga ekspertu komisija tālākai dalībai konkursā izvirzīja Daugavpils, Jūrmalas, Liepājas un Valmieras pilsētu; Jūrmalas pilsēta 2021. gada rudenī paziņoja par savu izstāšanos no konkursa.

Šogad kāda no 3 finālam izvirzītajām Latvijas pilsētām Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu Latvijai iegūs jau otro reizi. Tālajā 2008. gadā pieteikumus Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014 atlasei iesniedza Rīga, Cēsis, Jūrmala un Liepāja. Otrajai atlases kārtai tika virzītas Rīga, Liepāja un Cēsis. 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas gods tika piešķirts divām pilsētām - Latvijas galvaspilsētai Rīgai un Ūmeo pilsētai Zviedrijā.

Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu piešķir ik gadu kopš 1985. gada. To ikgadēji piešķir ne vairāk kā vienai pilsētai katrā no divām ES dalībvalstīm, ņemot vērā īpašā kalendārā noteiktu secību. Šis kalendārs paredz, ka 2027. gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu piešķir divām dalībvalstīm – Latvijai un Portugālei. Katra no minētajām divām valstīm izrauga vienu pilsētu, kurai piešķir Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu, pamatojoties uz starptautiskas un neatkarīgas žūrijas atlases ziņojumā izklāstītajiem ieteikumiem, un ne vēlāk kā 4 gadus pirms Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukuma gada par piešķiršanu paziņo Eiropas Parlamentam, Eiropas Savienības Padomei, Eiropas Komisijai un Eiropas Reģionu komitejai.

Abas jaunizvēlētās Eiropas kultūras galvaspilsētas pēc žūrijas vērtējuma pretendēs arī uz Melinas Merkuri vārdā nosaukto naudas balvu 1,5 miljonu eiro apmērā.