Kultūras ministrijas (KM) darba grupa izstrādājusi pirmos priekšlikumus profesionālās ievirzes kultūrizglītības sistēmas modeļa pilnveidei. Minētos priekšlikumus ar pašvaldību kultūrizglītības iestāžu un skolu vecāku padomju pārstāvjiem plānots apspriest un analizēt īpaši organizētās sanāksmēs visos Latvijas reģionos.
„Darba grupas mērķis, nodrošinot gan kultūrizglītības pieejamību, gan mērķtiecīgu atbalstu jaunu talantu attīstībai, ir izstrādāt profesionālās ievirzes kultūrizglītības sistēmas attīstības scenārijus un jaunu tās finansēšanas kārtību,” atgādina kultūras ministrs Nauris Puntulis.
„Lai gan kultūrizglītības sistēma kopumā darbojas veiksmīgi, sasniedz izvirzītos mērķus, un pēc tās ir augsts pieprasījums, ir pienācis laiks izvērtēt gan tās atbilstību darba tirgus pieprasījumam, gan potenciālo reģionālās reformas ietekmi uz kultūrizglītības pieejamību, pārskatot principus, pēc kuriem tiek veidots valsts pasūtījums kultūrizglītībā un piešķirts finansējums. Protams, izmaiņas nedrīkst negatīvi ietekmēt nedz kultūrizglītības pieejamību, nedz talantu attīstību, tāpēc šajā procesā mēs vēlamies uzklausīt visas ieinteresētās puses – gan pedagogus, gan vecākus,” papildina kultūras ministrs.
Valsts iegulda būtiskus līdzekļus profesionālās ievirzes kultūrizglītībā, sniedzot iespēju teju 28 000 bērnu un jauniešu apgūt mūzikas, mākslas un dejas pamatus 159 mūzikas un mākslas skolās visos Latvijas reģionos.
Kopumā pieprasījums pēc profesionālās ievirzes kultūrizglītības ir augsts, taču ir arī iesaisti ierobežojoši faktori. Liela daļa no tiem vecākiem, kuri ir apsvēruši bērnu iespējas mācīties mūzikas, mākslas vai deju skolā, to nav tomēr darījuši arī mācību slodzes dēļ – 36% no šiem vecākiem norādījuši, ka mācības ir grūti savienot ar vispārizglītojošo skolu un 21%, ka kultūrizglītībā ir pārāk liela slodze. Pētījums apliecina, ka atšķiras profesionālās ievirzes izglītības iestāžu lomas izpratne izglītojamo vecāku un skolu direktoru priekšstatos: liela daļa vecāku to uztver kā interešu izglītību, savukārt profesionālās ievirzes kultūrizglītības iestādes pašidentificējas kā profesionālās izglītības pirmais posms*. Pārskatot kultūrizglītības sistēmu, skaidrāk definējams tās mērķis - atbalstīt jauno talantu kaldināšanu mākslā, mūzikā un dejā.
Informatīvas sanāksmes, kurās pārrunāt un apspriest darba grupas priekšlikumus ar kultūrizglītības iestāžu dibinātājiem, vadītājiem un pedagogiem 2020.gada pirmajā ceturksnī plānotas visos reģionos.
Jau ziņots, ka pēc kultūras ministra Naura Puntuļa iniciatīvas izveidotā KM darba grupa profesionālās ievirzes kultūrizglītības sistēmas pilnveidei darbu uzsāka š.g. augustā.
Darba grupu vada KM valsts sekretāres vietnieks Kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš, darba grupas vadītāja vietniece ir Latvijas Nacionālā Kultūras centra (LNKC) direktore Signe Pujāte; darba grupas locekļu vidū ir gan KM un LNKC eksperti, gan KM un pašvaldību padotībā esošo kultūrizglītības iestāžu pārstāvji no visiem Latvijas reģioniem. Piesaistīti arī pārstāvji no Profesionālās ievirzes izglītības iestāžu direktoru padomes, Vizuālās un lietišķās mākslas pedagogu asociācijas, Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācijas un Latvijas Profesionālo orķestru mūziķu arodbiedrību asociācijas.
KM darba grupas uzdevums ir izstrādāt un Ministru kabinetā iesniegt grozījumu projektu noteikumiem par kārtību, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmas, tostarp aktualizēt izglītības programmas, to prasības profesionālās ievirzes izglītības programmu izstrādei un īstenošanai, un izstrādāt profesionālās ievirzes izglītības programmu noslēguma prasības, nodrošinot kultūrizglītības pēctecību.
Arī Valdības rīcības plāns paredz saskaņot kultūrizglītības profesionālās ievirzes nacionālo pasūtījumu ar valsts administratīvi teritoriālo reformu un kultūras darba tirgus un kvalitātes prasībām, pilnveidojot kultūrizglītības sistēmu un izveidojot jaunu tās finansēšanas kārtību.
Profesionālās ievirzes izglītība — sistematizēta zināšanu un prasmju apguve, kā arī vērtīborientācijas veidošana mākslā, kultūrā vai sportā līdztekus pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpei, kas dod iespēju sagatavoties profesionālās izglītības ieguvei izraudzītajā virzienā (saskaņā ar Izglītības likumu).
*- SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” 2018. gadā pēc LNKC pasūtījuma veikts pētījums “Kultūrizglītība Latvijā: pieejamība, pieprasījums, kvalitāte”
Papildu informācijai:
Lita Kokale,
Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
67330343, 26469946
Lita.Kokale@km.gov.lv