Pēc aptuveni gadu ilgiem būvdarbiem Grobiņa ir ieguvusi sen lolotu un vērienīgu objektu - Ālandes upes atpūtas kompleksu. Pārvērtības piedzīvojušās senās pilsdrupas un no jauna izbūvēta pastaigu taka no Pils ielas līdz Priedulājiem. Kopā ar šī projekta vadītāju, Grobiņas novada domes Attīstības un uzņēmējdarbības nodaļas vadītāju Gintu Ločmeli izstaigājam to, izvērtējot padarīto.
Pilsdrupu pārvērtība un jauna pastaigu taka
Vispirms paskatīsimies uz paveiktajiem darbiem. Pilsdrupu pārvērtības sākas jau no Lielās ielas puses, kur paaugstināts uzbērums, kas izklāts ar bruģakmeni. Šī paša materiāla segums turpinās daļā pilsdrupu iekšienes. Veikta skatuves pārbūve, izveidojot to par mūsdienīgu platformu dažādu publisku pasākumu rīkošanai. Izveidota arī aizskatuves daļa, kas nodrošinās māksliniekiem pienācīgu vietu, kur sagatavoties priekšnesumiem un izvietot nepieciešamo aprīkojumu, inventāru un rekvizītus. Skatuvei izveidots arī viegli transformējams jumts.
Pilsdrupu rietumu daļa uz Ālandes upes pusi nogruvušie mūri papildināti ar gabioniem – akmens žogu metāla pinumā. To pakājē izvietoti soliņi. Bet nogāzē aiz gabioniem izbūvēta vaļēja plaša koka terasē ar kāpņu kaskādēm, kas ved līdz pašai upei. No Pils ielas promenādes gar vasaras tūrisma informācijas centru pilsdrupu virzienā pa upes krastu vijas pastaigu taka, kas harmoniski papildina Pils ielā jau iepriekš izveidoto skatu laukumu kompleksu.
Pastaigu taka – vietām grants un cita seguma, vietām izlikta ar koka dēlīšiem - 2,5 kilometru garumā ved līdz Priedulājiem. Visā tās garumā izvietotas 15 labiekārtotas atpūtas vietas ar soliņiem un informācijas stendiem, uz kuriem var izlasīt stāstus no pagājušajā gadā izdotās grāmatas “100 stāsti par Grobiņas novadu”. Ir arī trīs stendi, kuros izvietota informācija par Ālandes upes atpūtas kompleksu, Grobiņas arheoloģisko ansambli un citu.
Pastaigu taka vijas gar pilsdrupām un Skābaržkalnu pilsētas pusē, bet Zentas Mauriņas ielas galā šķēršos Ālandes upi, lai pēc pārsimts metriem atkal atgrieztos pilsētas pusē un sasniegtu Priedulājus, kur ierīkota vieta laivu ielaišanai upē.
Pastaigu taka savienos gandrīz visus Grobiņas arheoloģiskā ansambļa pieminekļus. Kā zināms, tas sastāv no Grobiņas pilskalna (Skābarža kalna) un senpilsētas, Grobiņas viduslaiku pils ar bastioniem, Priediena senkapiem, Atkalnu senkapiem, Smukumu senkapiem un Porānu (Pūrānu) senkapiem, kas kompakti izvietoti Grobiņā un tās tuvākajā apkārtnē. Šie pieminekļi lielākoties datējami ar 7. - 9.gs. un ir saistāmi ar iespaidīgu skandināvu koloniju, kas kā Seeburg (Jūrpils) minēta arī 9.gs. rakstītajos avotos.
Grobiņa no cita skatu punkta
“Man patiešām ir prieks par visu to, kas te ir padarīts!” vaļsirdīgi saka G.Ločmelis. “Man šķiet, līdz ar šī projekta pabeigšanu Grobiņa ir ieguvusi lielisku vietu, kādas līdz šim nebija. Pastaiga taka atklāj Grobiņu no pilnīgi cita skatu punkta nekā iepriekš.” Un viņš pievērš uzmanību ar jautājumu, kur iepriekš Grobiņā varēja doties pastaigās? Lielākoties pa privātmāju rajoniem, lai papriecātos par skaistiem dārziem. Bet Ālandes upe ar dažiem nelieliem izņēmumiem bija praktiski nepieejama – pirms tās tīrīšanas vispār lielākoties ieaugusi brikšņos. Toties tagad vairāk nekā 2,5 kilometru garumā iespējams baudīt upes klātbūtni, turklāt bērni, ejot pa šo taku, var brīnišķīgi baudīt un mācīties dabu: redzēt gan zivtiņas, gan, ja palaimējas, arī bebru vai vismaz tā darbus, var iepazīt augus upes krastos, ieraudzīt avotiņus, kas nāk no zemes, un daudz ko citu. Faktiski Ālandes upe ir ienākusi mūsu dzīvē.
“Es šo veikumu uzdrīkstos salīdzināt ar to, kas atklājās Liepājā, kad apmeklētājiem atvēra agrāk slēgto ostas promenādi,” saka G.Ločmelis. “Abi šie objekti atklāja iepriekš nepieejamas vietas.”
Virzienā uz Priedulājiem, lai šķērsotu upi, uzbūvēts pagaidu tilts. G.Ločmelis skaidro, kāpēc tā. “Pēc projekta šajā vietā bija paredzēta pontonu pārceltuve līdzīga tai, kas ir pie Skābaržkalna, taču pagājušā gada sausā vasara, kad upē strauji samazinājās ūdens līmenis, pierādīja, ka šāds risinājums šajā vietā nav izmantojams,” viņš skaidro. “Tāpēc uzlikts pagaidu tilts, par kuru lūdzam nepārvietoties vienlaikus vairāk kā četriem cilvēkiem. Īstā tilta projekts jau ir saskaņots un izsludināta iepirkuma procedūra tā būvniecībai.”
Nonākot pilsdrupu pakājē, G.Ločmelis norāda uz pilsdrupu pieejamību no Lielās ielas puse, kur paaugstināts uzbērums, kas noklāts flīzēm. “Tagad nokļūt uz pasākumiem vai vienkārši apskatīt pilsdrupas vieglāk būs arī cilvēkiem ar pārvietošanās grūtībām,” viņš skaidro. “Un arī dāmas tagad uz pasākumiem varēs droši nākt ar augstpapēžu apaviem, nebaidīties, ka tos sabojās.”
Bet pilsdrupu iekšpusē viņš norāda uz apkārt esošo plašumu, sakot: “Tagad ir sajūta, ka atrodies plašā publiskā un sakārtotā vietā! Sienas ierāmē teritoriju, akmens gabioni aizsargā no vēja upes pusē un skatuvei ir jumts, bet apkārt plaša telpa.”
Absolūts pārsteigums ir aiz skatuves esošā skatu platforma, no kuras paraudzīties uz Grobiņu no augšas. G.Ločmelis smejas: “Vējainākās dienās gan no Liepājas nākošais pūtiens papurina diezgan stipri, toties skats ir ļoti skaists. Īpaši skaidrā saulainā laikā, kad visapkārt daba zied vai kad kokiem rudenī krāsojas lapas.”
Otrs patīkamais pārsteigums – plašā koka terase, kas upes pusē ved līdz pat ūdenim. “Kur Grobiņā atrast vēl labāku vietu mierīga vakara izbaudīšanai?” G.Ločmelis jautā, piebilstot, ka lieliska šī vieta būs arī dažādiem pasākumiem.
“Un man prieks arī par to, ka ģenerāluzņēmējs, kas uzvarēja konkursā par šī projekta īstenošanu, ir mūsu vietējais uzņēmums “Grobiņas SPMK”,” vēl piebilst šī projekta vadītājs. “Lai gan šis bija nestandarta projekts un būvniekiem ne vienā vien vietā bija, ko palauzīt galvu, manuprāt, darbi ir paveikti lieliski!”
Informāciju sagatavoja:
Kristīne Pastore
Uzziņai:
Projekts “Ālandes upes atpūtas kompleksa būvniecība” daļa no lielāka projekta “Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem”, kuru īsteno Grobiņas, Liepājas, Nīcas un Pāvilostas pašvaldības.
Projekta īstenošanas laikā pārvērtības
Grobiņas projekta kopīgās izmaksas ir 972 840,30 eiro.
No tā pašvaldības līdzfinansējums – 513 110,87 eiro, Eiropas Savienības finansējums - 400 000,00 eiro un valsts dotācija 59 729,43 eiro
Projektu izstrādājis arhitekts Uģis Šēnbergs.
Konkursā par būvdarbu veikšanu uzvarēja uzņēmums SIA “Grobiņas SPMK”.