Latvijas radio 3 “Klasika” direktores G. Vaivodes profesionālais un zināšanām bagātais darbs ļāvis vairākām paaudzēm iepazīties ar Latvijas un pasaules ievērojamāko klasiķu darbiem. LR3 viņa vada jau kopš radiokanāla izveides 1996. gadā. Gunda ir iestājusies par šī kanāla nozīmi, tā darbu nav pārtraukušas ne finanšu krīzes, ne iepriekš plānotās reformas. Gunda atzīstami darbojusies kā publiciste, bijusi galvenā redaktore avīzē Opera. Veidojusi raidījumus LTV un scenārijus nozīmīgiem kultūras pasākumiem (Lielajai mūzikas balvai, Dziesmu svētku un Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertiem). Gundas zināšanas un pieredze ir novērtēta arī daudzajās žūrijās, kur viņa piedalījusies (Lielā mūzikas balva, “Kilograms kultūras”, Valsts Kultūrkapitāla fonda ekspertu komisija, Ordeņa kapitula sastāvs un Latvijas mūzikas padome, arī Eiroradio mūzikas kanālu darba grupā.
Režisore, producente un scenāriste L. Žurgina ir Latvijas dokumentālā kino tradīciju veidotāja un attīstītāja, viena no Rīgas poētiskā dokumentālā kino stila pamatlicējām. Laimas daiļrade iekļauj gandrīz 50 dokumentālās filmas, vairāk nekā 100 kinožurnālu un hronikas sižetus. Īpaši ievērojams ir Laimas veikums citu izcilu Latvijas mākslinieku personību atspoguļošanā, ieskaitot Raimondu Paulu, Ojāru Vācieti, Imantu Ziedoni, Džemmu Skulmi, Elzu Radziņu, Māri Liepu). Šogad Laimas darbs ir kļuvis plašāk pieejams, jo daļa no viņas filmu kolekcijas nodota Nacionālā Kino centra portālam filmas.lv. Režisore šogad atzīmēja savu 80. jubileju. Viņas darbs ir izceļas ar precīzu skatu, cilvēcību, tas devis mums iespēju būt tuvāk cilvēkiem, kas veidojuši Latvijas kultūras gadsimtu.
LNB Bērnu literatūras centra vadītājas S. Tretjakovas aicinājums ir iepazīstināt bērnus, jauniešus un viņu vecākus ar literatūras nozīmi, ar lasītprieku. Jau kopš 2002. gada viņas vadībā LNB Bērnu literatūras centrs īstenojis valsts mēroga lasīšanas veicināšanas programmas. Ik gadu tās aptver 30 000 bērnu un jauniešu visā valstī. Silvijas iniciatīva ļāvusi ieviest vairākas programmas, tostarp, “Bērnu, jauniešu un vecāku žūriju,” “Grāmatu startu” un “Skaļās lasīšanas konkursu.” Silvija aktīvi seko līdzi starptautiskiem pētījumiem, pārņemot labākās ārvalstu prakses piemērus, panākot, ka šīs iniciatīvas saņem darbības finansējumu.
Silvijas Tretjakovas darbs ir īpaši nozīmīgs, jo digitālajā laikmetā būtiski ir gan saglabāt lasīšanas aktivitāti, gan spēt analizēt iegūto informāciju. Esmu īpaši gandarīta, ka varu pasniegt atzinību personībai, kas profesionālo mūžu saista ar bibliotēku darbu, kas ļauj mūsu bērniem un jauniešiem izglītoties un pilnveidoties, neatkarīgi no viņu izcelsmes vai materiālajām iespējām.
Mūzikas pedagoga, klarnetes spēles skolotāja G. Kļaviņa darbs ir devis Latvijai un pasaulei simtiem lielisku mūziķu, vairākas klarnetistu paaudzes. Kā skolotājs viņš ir strādājis Jaunjelgavas vidusskolā, Pāvula Jurjāna mūzikas skolā, Ogres Mūzikas skolā un Jūrmalas Mūzikas skolā, taču lielākais dzīves posms aizritējis Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas, tagadējās Nacionālās Mākslu vidusskolas zīmē, tostarp arī pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu nodaļas vadībā.
Gunārs Kļaviņš mums ir devis visu Latvijas profesionālo orķestru klarnešu grupu koncertmeistarus - Mārtiņu Circeni, Ivaru Kalniņu, Kārli Catlaku, Gunti Kuzmu, Annu Gāgani, Jāni Tretjuku, Uldi Lipski. Viņa audzēkņi - Mārcis Kūlis, Raivo Lallo, Kristaps Catlaks, Artūrs Perts, Anna Marija Kubecka un daudzi, daudzi citi ir ieguvuši starptautiskas atzinības. G.Kļaviņa audzēkņu turpina pedagoģisko darbu dažādās Latvijas skolās. Un, ja reiz būtu tāda iespēja, kad visi Kļaviņa kunga audzēkņi, caur septiņām desmitgadēm skoloties, vienā mirklī pulcētos uz pateicības apsveikumu, tad ne šī zāle, ne visa ministrija, būtu pietiekami plaša.
Literatūrzinātnieces G.Grīnumas mūža ieguldījums latviešu literatūrzinātnē saistāms ar Raiņa un Aspazijas vārdu, viņas līdzdalībā un vadībā 20. gs. 80.–90. gados Raiņa un Aspazijas daiļrades izpēte jeb t. s. rainoloģija kļuva par nozīmīgu pētniecības virzienu. Uz Grīnumas kundzes un Saulcerītes Vieses veikto pētījumu pamata veidotas gan atjaunoto Raiņa un Aspazijas muzeju telpu jaunās ekspozīcijas, gan nodrošināta dzejnieku darbu pētniecība 21. gadsimtā. G.Grīnuma pētījusi Raiņa literāro mantojumu: nepabeigtās un aizsāktās lugas, to ieceres, vēstules, kā arī Raiņa un Aspazijas un viņu laikabiedru biogrāfijas. Literatūrzinātniece piedalījusies Raiņa Kopotu rakstu zinātniskā izdevuma sagatavošanā un tekstu komentēšanā (13–15, 21, 5. variantu sējums, 1981–85), publicējusi vairākus desmitus Raiņa un Aspazijas arhīva materiālu, izveidojusi Raiņa gadagrāmatu (1985–1989, 1990, 1992, 1994, kopā ar Saulcerīti Viesi), krājumu Rainis un Gēte. Fausta tulkojuma simtgade (1999, arī priekšvārda autore), Rainis radošo meklējumu spogulī (2001). G.Grīnuma publicējusi daudzus rakstus par Raini zinātniskos izdevumos un žurnālos.
Latvijā un ārzemēs organizējusi vairākas starptautiskas konferences un piedalījusies ar zinātnisko referātu lasījumiem. Pēdējo gadu laikā G.Grīnuma publicējusi grāmatu Piemiņas paradoksi. Raiņa un Aspazijas atcere Kastanjolā (2009), apzinājusi un apstrādājusi Kastanjolas Raiņa un Aspazijas muzeja bibliotēkas krājumu, veikusi Raiņa atmiņu grāmatas Kastaņola (1928) jaunu zinātnisku redakciju (izdota apgādā „Atēna” 2011. gadā), kas ar G.Grīnumas īpaši ārzemju lasītājiem rakstītiem komentāriem 2015. gada beigās un 2016.gada pirmajā pusē iznāks angļu, franču, vācu un itāliešu valodā Šveicē. 2016. gadā apgādā „Mansards” klajā nāca G.Grīnumas apjomīgā monogrāfija par Raiņa un Aspazijas dzīvi un daiļradi Šveices trimdā Rainis un Aspazija Kastanjolā. Jaunatklāti tuvplāni. 2015. gadā G.Grīnuma aktīvi iesaistījās Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubilejas organizēšanā. Kopā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta kolēģiem viņa tika organizējusi Rainim un Aspazijai veltītu zinātnisku konferenci „Letonikas” VI kongresa ietvaros, kur uzstājusies ar ievadziņojumu Raiņa “personas kods” 21. gadsimta zīmē. Pēc G.Grīnumas iniciatīvas 2015. gada oktobrī Rīgā norisinājās starpdisciplināra konference Rainim -150.
