2024. gada 27. septembrī Kultūras ministrijā uz pirmo sēdi pulcējās Dziesmu un deju svētku padomes (turpmāk – Padomes) jaunais sastāvs. Tikšanās laikā ievēlēja Padomes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku, klātesošie tika informēti par XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanas aktuālo statusu, kā arī Dziesmu un deju svētku plāna 2024.–2028.gadam izstrādes gaitu.
Par Padomes priekšsēdētāju tika ievēlēta kultūras ministre Agnese Lāce. “Paldies par izrādīto uzticību, atbalstot manu kandidatūru Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētājas amatā. Dziesmu un deju svētku padomi veido izcils ekspertu loks, un mans uzdevums ir rūpēties, lai mēs ar Padomes locekļu pieredzi un idejām rūpētos par dziesmu un deju svētku tradīcijas attīstību un turpināšanu,” uzsvēra kultūras ministre.
Padomes priekšsēdētājas vietnieka pienākumus pildīs diriģents, Dziesmu svētku biedrības priekšsēdētājs Ints Teterovskis.
Valsts izglītības satura centra Sadarbības atbalsta departamenta direktore Agra Bērziņa un XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Rīcības grupas vadītāja Inga Vasiļjeva informēja par sagatavošanas procesu 2025. gada vasarā (5.–13. jūlijs) plānotajiem Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem – Svētku sagatavošanas mākslinieciskajiem un organizatoriskajiem aspektiem, laika plānu, kā arī Svētku nedēļas programmu un norises vietām.
Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktore Signe Pujāte sēdē uzsvēra sadarbības partneru – pašvaldību un nevalstiskā sektora – būtisko lomu Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas nodrošināšanā, šoreiz īpaši atzīmējot Latvijas Pašvaldību savienības un Dziesmu svētku biedrības iniciatīvu dažādu ar nozari saistītu aktuālu jautājumu risināšanā.
LNKC Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un attīstības nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna un Dziesmu svētku biedrības vadītāja Vita Timermane-Moora informēja par Dziesmu un deju svētku tradīcijas un attīstības un saglabāšanas plāna 2024.–2028. gadam sagatavošanas procesu un galvenajiem stratēģiskajiem virzieniem Dziesmu un deju svētku ilgtspējas kontekstā. Vita Timermane-Moora iepazīstināja ar plāna septiņiem virzieniem (ataudze, rituāls, izcilība, puzurs, zutenis, stāsti, svētki), norādot, ka svētki ir īstenojami, ja tiek nodrošināti visi iepriekšminētie virzieni.
