Nacionālajai akustiskajai koncertzālei Rīgā ir jābūt, taču neviens lēmums ceļā uz to netiks sasteigts vai pieņemts „aiz slēgtām durvīm”. Saskaņā ar 2019. gada 5. novembra Ministru Kabineta doto uzdevumu, uz šo brīdi tiek rūpīgi analizēti visi risinājumi. Ņemot vērā gaidāmās pārmaiņas Rīgas Domē, Kultūras ministrija atjaunos sarunas ar jauno Rīgas Domes vadību, kā arī cer paplašināt saturisku dialogu ar Valsts nekustamo īpašumu valdes jauno sastāvu, lai vēlreiz izvētītu visas pašvaldībā un valstī pieejamās zemes platības un iespēju tās izmantot šāda nacionāli svarīga projekta realizācijai.
Kultūras ministrija atbildīgi paziņo, ka šobrīd nav pieņemts neviens lēmums vai veiktas kādas darbības par labu kādam konkrētam koncertzāles vietas risinājumam vai projektam. Šobrīd notiek MK 5.11.2019. sēdes doto uzdevumu veikšana, pēc rezultātu apkopošanas tie tiks iesniegti valdībā kā informatīvais ziņojums.
Zemāk - atbildes uz dažiem jautājumiem
„Aiz slēgtām durvīm”?
Koalīcijas partneri darbībai koncertzāles attīstības komitejā izvirzījušas savus pārstāvjus (pārstāvniecība personu ziņā ir mainīga):
Jaunā Vienotība - Ints Dālderis; NA - Imants Parādnieks; JKP - Gatis Eglītis , uz atsevišķām sēdēm bijusi Evita Zālīte Grosa; KPV.LV – Iveta Benhena-Bēkena, vienā komitejas sēdē piedalījās arī Atis Zakatistovs un Jānis Vitenbergs; Attīstība/Par – Daniels Pavļuts, uz atsevišķām sēdēm bijuši Artūrs Toms Plešs un Inese Voika.
Sākot no 2019. gada jūnija Attīstības komitejas sapulces notika regulāri. Nākamo sanāksmi KM plāno sasaukt jau nākamnedēļ, iepriekšējā sapulce notika 2019. gada decembrī.
Visa aktuālā informācija un apskatāmie jautājumi ir komunicēti gan medijiem, gan sociālajos tīklos.
Kāpēc PPP (publiskā privātā partnerība)?
Pēc 2019. gada 5. novembra MK sēdes, kurā tika skatīts KM ziņojums„ Par nacionālās koncertzāles attīstības projekta izstrādes gaitu un nepieciešamo finansējumu juridisko risinājumu izstrādei” informēts par paveikto nacionālās koncertzāles attīstības projekta izstrādē un nosprausti tuvākie soļi – attīstīt to kā PPP (publiskā privātā partnerība); atbildīgi izvērtējot valsts finansiālās iespējas un prioritātes, pārskatāmā nākotnē valstij pašai būvēt koncertzāli nav iespējams, apzinoties visas nepieciešamības –mediķu, pedagogu u.c. nozaru vajadzības, tāpēc PPP ir visas iespējas kļūt par valstij izdevīgāko risinājumu. Vienlīdzīgas konkurences nodrošināšana ir svarīgākā komponente valstij izdevīgākā koncertzāles attīstīšanas modeļa īstenošanai. Akustiskajai koncertzālei un konferenču centram (viens komplekss, dažādas zāles) jābūt spēcīgai zīmei pilsētas tēla veidošanā. Un te svarīga ir gan ēka, gan vieta.