Latvijas Mūzikas padome 27. oktobra sēdē, pēc iepazīšanās ar padziļinātās Rīgas Kongresu nama izpētes rezultātiem par Nacionālās akustiskās koncertzāles telpu un funkcionālās programmas savietojamību (veicot tā pārbūvi), lēma, ka nams Krišjāņa Valdemāra ielā 5 ir ietverams starp turpmāk izskatāmajām Nacionālās akustiskās koncertzāles novietnēm. Obligāts Mūzikas padomes nosacījums - Rīgas Kongresu nams ir paplašināms, lai Lielo zāli tajā varētu izvietot pilnā apjomā un arī nodrošināt pietiekamu platību tehniskajām telpām un mēģinājumiem.
Mūzikas padome lēmumu pieņēma 11 tās locekļiem balsojot par un 1 atturoties.
Mūzikas padome uz sēdi 27. oktobrī sanāca pēc kultūras ministra Naura Puntuļa iniciatīvas, lai iepazītos ar veiktās izpētes rezultātiem par Rīgas Kongresu namu un pieņemtu mūzikas profesionāļu lēmumu par tā un Nacionālās akustiskās koncertzāles telpu un funkcionālās programmas savietojamību.
SIA “Nams” veiktās izpētes “Rīgas Kongresu nams. Nacionālās akustiskās koncertzāles programmas iekļaušanas izvērtējums” rezultātā secināts, ka kopējā Nacionālajai akustiskajai koncertzālei nepieciešamā telpu un funkcionālā programma šobrīd nav ietilpināma Rīgas Kongresu nama esošajās platībās.
Tomēr koncertzāles realizācija Krišjāņa Valdemāra ielas 5 namā ir iespējama, ja tiek pieļauta Rīgas Kongresu nama pārbūve, to paplašinot. Mūzikas profesionāļi piekrīt kompromisam attiecībā uz programmu - savietot Mazās zāles un orķestra mēģinājumu zāles funkcionalitāti, tomēr uzsver, ka Lielo zāli nepieciešams namā ievietot pilnā apmērā, kā arī nodrošināt pietiekamu platību tehniskajām telpām un mēģinājumiem. Tāpat jāpārvar loģistikas izaicinājumi attiecībā uz aizskatuves zonu, lai visiem rezidentiem un viesmāksliniekiem būtu tai viegla pieeja. Nepieciešama arī arhitektu un kultūras mantojuma ekspertu gatavība iesaistīties saprātīgu risinājumu meklēšanā, kā arī Rīgas Domei ir jāparedz projekta attīstībai ne tikai Kongresu nama zemes gabals, bet arī tam piegulošā teritorija, lai pilnvērtīgi sakārtotu visa objekta loģistikas un teritorijas labiekārtojuma jautājumus.
Pēc SIA “Nams” izdarītā slēdziena Rīgas Kongresu namu iespējams paplašināt, Nacionālajai akustiskajai koncertzālei nepieciešamās publiskās platības tajā ietilpinot par 167,9% no nepieciešamā, Lielo zāli – par 120,4%, Mazo zāli - 59%, mēģinājumu telpas par 94,4%, koncertapvienību darbībai nepieciešamās telpas par 128%, administrācijas telpas par 99,3%, tehniskās telpas par 120%; attiecīgi kopumā koncertzāles programmai vajadzīgās platības Krišjāņa Valdemāra ielas 5 teritorijā iespējams ietilpināt pat pārsniedzot koncertzāles darbībai nepieciešamo - 124,8%.
Izpētes rezultāti publicēti Kultūras ministrijas tīmekļvietnē
Kultūras ministrija izpētes rezultātus ir iesniegusi Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē tās atzinuma saņemšanai par Rīgas Kongresa nama iespējamo pārbūvi un paplašināšanu.
Jau ziņots, ka Latvijas Arhitektu savienība (LAS) pēc 36 iespējamo novietņu izvērtēšanas kā piemērotākās novietnes ar vislielāko potenciālu attiecībā uz stratēģisko un pilsētvides attīstību, kā arī ietekmi uz nākotnes sabiedrību Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai Rīgā izvirzīja trīs vietas – Andrejsalu (Andrejostas iela 17), Rīgas Kongresu namu (Krišjāņa Valdemāra iela 5) un Rūpniecības preču tirgus teritoriju.
Š.g. jūnija beigās LAS darba rezultāts tika prezentēts Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta attīstības komitejai, kurā tika pieņemts lēmums apzināt projekta īstenošanas izaicinājumus katrā no trim izvirzītajām novietnēm.
Latvijas Mūzikas padomes būtiskākais uzdevums, sniedzot priekšlikumus par mūzikas nozari, ir efektīvi risināt ar šo kultūras jomu saistītus jautājumus, veicinot nozares attīstību un sekmējot kvalitatīvas kultūrvides veidošanu.
Padomi vada biedrības „Latvijas Mūzikas informācijas centrs” direktors Egīls Šēfers; tās sastāvā ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Zinātniskā un radošā darba prorektore Anda Beitāne, Valsts kultūrkapitāla fonda Mūzikas un dejas mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bergs, biedrības „Latvijas Mūzikas industrijas attīstības fonds/ Latvijas Mūzikas eksports” izpilddirektore Agnese Cimuška-Rekke, KM Kultūrpolitikas departamenta Nozaru politikas nodaļas vecākā referente Elīna Kalnakārkle, biedrības „Latvijas Komponistu savienība” valdes priekšsēdētājs Rolands Kronlaks, VSIA „Latvijas Koncerti” valdes loceklis Guntars Ķirsis, VSIA „Liepājas simfoniskais orķestris” valdes loceklis Uldis Lipskis, žurnāla „Mūzikas Saule” galvenais redaktors Orests Silabriedis, KM Kultūrpolitikas departamenta Nozaru politikas nodaļas vadītāja, Iluta Treija, Latvijas Radio 3 direktore Gunda Vaivode, Latvijas Radio bigbenda muzikālais direktors Kārlis Vanags, VSIA „Latvijas Nacionālā opera un balets” valdes loceklis Sandis Voldiņš, biedrības „Pašnodarbināto mūziķu biedrība” valdes priekšsēdētājs Kaspars Zemītis un SIA „Austrumlatvijas koncertzāle” valdes locekle Diāna Zirniņa.