No 2025. gada 12. aprīļa līdz 8. jūnijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā (Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā) būs skatāma DEVĪTĀ Purvīša balvas izstāde.
Ekspozīciju veido spilgts glezniecības, grafikas, tēlniecības, objektu un instalāciju mākslas kopums, ko radījuši devītajai Purvīša balvai par izcilāko sniegumu vizuālajā mākslā 2023. un 2024. gadā neatkarīgo ekspertu izvirzītie astoņi mākslinieki un autoru kolektīvi – Indriķis Ģelzis, Romāns Korovins, Ieva Kraule-Kūna, Inga Meldere un Luīze Nežberte, Luīze Rukšāne, Krišs Salmanis, Elza Sīle, Paula Zvane.
Kopumā Purvīša balvas 2025 fināla atlasei tika nominēti 24 mākslinieki / mākslinieku grupas, kuru radošais veikums atzīts kā nozīmīgs notikums Latvijas vizuālās mākslas ainā laikposmā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim. Izstādes kuratore ir Daiga Rudzāte.
Purvīša balvas 2025 kandidāti
Indriķis Ģelzis balvai nominēts par personālizstādi “Ūdeņaina dienas actiņa” Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (25.08.–08.10.2023.).
Nominācijas pamatojums: “Izstādes kopējā dramaturģija – objekti, skaņa un teksts, kustība, apgaismojums – ievelk skatītāju un iedarbojas kā kopums, kaut sastāv no suverēniem, pašvērtīgiem objektiem. Šī ir trauksmaina izstāde. (..) Ģelzim raksturīgie, medija ziņā grūti kategorizējamie skulpturālie objekti, līdzīgi kā citkārt, atgādina telpiskus zīmējumus, tomēr sagādā arī formālus pārsteigumus. “Ūdeņaina dienas actiņa” ir izstāde, kas atrodas ciešā saiknē ar šodienas informācijas piesātinājumā ik uz soļa signalizējošajām trauksmainajām aktualitātēm un briesmām. Skumji poētiskie objekti vēsta par un arī izraisa apjukuma stāvokli. Ir skaidrs, ka actiņu aizmiglojušas asaras,” stāsta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Latvijas tēlniecības un objektu kolekcijas glabātāja Arta Vārpa.
“Šī Indriķa Ģelža personālizstāde apliecina viņa mākslinieciskās ambīcijas – izstāde sniedz estētisku un konceptuālu baudījumu pasaules mākslas galeriju līmenī. Projekta centrā ir dziļa tēma par indivīdu, kas cīnās ar vētrainām pārmaiņu straumēm strauji mainīgajā pasaulē, veidojot netiešas atsauces uz “slīkšanu”. Personiskā un publiskā, fiziskā un digitālā pretstatīšana kalpo kā spēcīga metafora mūsdienu dzīves raksturošanai. Ekspozīcijā aplūkojami izcili nostrādāti mākslas darbi līdz perfekcijai pielāgotā scenogrāfijā, liekot skatītājiem ne tikai domāt par mūsdienu eksistences sarežģīto dinamiku, bet fiziski to piedzīvot. Ar multisensoras pieredzes palīdzību izstāde neizbēgami piespiež domāt par to, kā vairākas dzīves – personiskā, digitālā un kolektīvā – nemitīgi saplūst un rada mūsos dažādas reakcijas. Mūžīgi mainīgās dabas saplūšana raisa kā komfortu, tā diskomfortu, un šai Ģelža izstādei ir izdevies to uzskatāmi mums atgādināt,” papildina fonda “Mākslai vajag telpu” vadītāja Katrīna Jaunupe.
Romāns Korovins balvai nominēts par personālizstādi “Nomirsim kopā” Rotko muzejā Daugavpilī (01.03.–19.05.2024.).
Nominācijas pamatojums: “Romāns Korovins izstādē “Nomirsim kopā” runā par to, ka otra cilvēka kontrolēšana ir muļķīgākais, ar ko nodarboties, un bezjēdzīgākais, uz ko paļauties attiecībās. Vai mīlestībā, vai naidā, vai sapņos, vai ikdienas sīkumos – mēs katrs vispirms esam “precējušies” ar sava “es” nepārtraukto stāstu par pasauli un tikai pēc tam viens ar otru. Tas, kas vienam ir, otram – nav. Turklāt runa ir par niansēm, par akcentiem, par komatiem, kas maina jēgu. Bet tieši sīkumi ir attiecību lielākā saskares virsma, un Korovina ainavu pāros ar vizuālām mikroizmaiņām šī būtiskā dažādība parādās. Tam lieliski kalpo Korovina gleznu forma – mazie, it kā novērošanas skicējumu izmēri, “samazgātie”, saīsinātu vārdu pierakstu atgādinošie triepieni un šķietami neartikulētais krītainais kolorīts, kas ietin pelēkbaltā troksnītī zaļos, gaišzilos, brūnos un tikko jaušami sārtos. Izstāde veldzē ar minimālistisku scenogrāfiju, kur no žāvētāja nokritis dvielītis, vientulīgas dziesmas skanējums un tukšas nagliņas sienā rada lielāku optimismu nekā citkārt dzirdēti pasaules uzlabošanas uzsaukumi,” izvēli pamato mākslas zinātniece Inga Šteimane.
“Savā ļoti vienkāršajā glezniecības metodē Romāns Korovins darbojas kā asredzīgs būtisku izmaiņu reģistrētājs. Ekspozīcija pārliecina ar perfekti izplānoto dramaturģisko plānojumu un ritmu. Pēc novērojumiem izstādē, tā “ievelk” arī sākotnējus skeptiķus, jo piedāvā skaidrus saskares punktus, ar kuriem skatītājam identificēties. Kā allaž, Korovina ar roku rakstītie darbu nosaukumi ir arī to komentāri. Visa izstāde, kas sastāv no telpiskiem objektiem, skaņas un redīmeida instalācijām, uztverama kā nedalāms kopums,” uzsver mākslas zinātniece Arta Vārpa.
Ieva Kraule-Kūna balvai nominēta par personālizstādi “Rīma” galerijā “427” (27.09.–03.11.2024.).
Nominācijas pamatojums: “Rīmas mēdz būt dažādas. Kādam nepieciešams izmēģināt jaunāko, iegādāties labāko, dārgāko, spīdīgāko. Citam šī negausība mijas ar praktisko latvieti – vēl vienu kabacīti, vēl vienu maisu ar kartupeļiem, ko savā izstādi pavadošajā tekstā apraksta Ieva Kraule-Kūna. Interesanti, ka šajā reģionā gan vienu, gan otru rīmu varam izskaidrot caur padomju laika trūkuma un vienveidības prizmu. No vienas puses, valda vēlme no tā izbēgt caur pilnīgu iekļaušanos kapitālisma ritenī, no otras – tieksme turpināt piesardzības, taupības un neformālās ekonomikas garu. Mākslinieces radītajā telpā, ko apdzīvo galvenokārt viņas pašas krāsnī apdedzinātie keramikas tēli, – nebeidzamās alkas un sajūta, ka paši sevi aprijam šajā negausībā, ir klātesošas. Bet tās tiek arī nomierinātas – varbūt ir iespējams kāds vidusceļš, varbūt ir iespējams dzīvot laukos, bet nezaudēt saikni ar pilsētu, iegādāties to, kas nepieciešams, bet neapēst planētu,” komentē Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kuratore Inga Lāce.
Inga Meldere un Luīze Nežberte balvai nominētas par izstādi “Saulstāves” Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (21.09.–01.11.2024.).
Nominācijas pamatojums: “Ingas Melderes glezniecība un Luīzes Nežbertes tēlniecība organiski mijiedarbojas, saglabājot katras mākslinieces unikālo izteiksmes veidu. Mākslinieču jaunradē ir daudz viegluma gan izvēlētajos materiālos un valodā, gan savijušās atsauces uz kultūras un mākslas vēstures procesiem un figūrām, kas izstādi it kā vairāk iezemē. Piemēram, prominenti izvietotās koka skulptūras telpā raisa asociācijas ar Konstantīna Brankuši kolonādēm, bet tikpat cieši tās ir saistītas ar 18. gadsimta Latvijas koka arhitektūras “sauļotajām” kolonnām, sniedzot aizraujošu ieskatu lokālajā kontekstā. Spēcīgi darbojas gleznas, kurās abstraktas ikdienas piezīmes, piezūmotas līdz labākai redzamībai, veido jaunus tēlus un situācijas,” skaidro Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kuratore Inga Lāce.
“Izstāde “Saulstāves” veiksmīgi apvieno vēstures pētniecību ar laikmetīgo mākslu, piedāvājot unikālu skatījumu uz Latvijas arhitektūras mantojumu. Inga Meldere un Luīze Nežberte radījušas veiksmīgu telpisku instalāciju, kas kalpo kā dialogs starp dažādām mākslas formām un paaudzēm, vienlaikus risinot jautājumus par identitāti, autentiskumu un kultūras vērtību ilgtspējību. Izstāde izceļas ar novatorisku materiālu izmantošanu, dabisko pigmentu pielietošanu un ekoloģiski pamatotu pieeju. Tās daudzslāņainais vēstījums atklāj, kā tradicionālās formas var tikt pārinterpretētas un iedzīvinātas laikmetīgajā mākslā. “Saulstāves” apvieno augstu māksliniecisko meistarību ar jūtīgu un dziļi pārdomātu saturu, piedāvājot izcilu piemēru tam, kā vēsturisko un laikmetīgo mākslu var savienot jaunā kvalitātē,” piebilst fonda “Mākslai vajag telpu” vadītāja Katrīna Jaunupe.
Luīze Rukšāne balvai nominēta par personālizstādi “Locījuma vietas” izstāžu zālē “TUR_telpa” (19.01.–17.02.2024.).
Nominācijas pamatojums: “Luīzes Rukšānes izstāde ir jūtīgs mēģinājums ietērpt vizuālā valodā to trauslumu un maigumu, kas notiek dialogā starp mazmeitu un vecmāmiņu un daudz plašāk – sievietēm un dažādām paaudzēm. Viņas grafīta zīmējumi uz audekla atsaucas uz vecmāmiņas sūtītajām fotogrāfijām ģimenes čatā, gaišajā “TUR_telpā” radot precīzu sajūtu par rīta agrumā noķerto ziemas kadru – it kā nebūtisku, bet personisku vēstījumu –, lai saglabātu kontaktu, kad dzīvē vairs nenotiek tik daudz vērā ņemamu notikumu. Un vērienīgā kopā sašūto audumu instalācija, kas veidota no palagiem un galdautiem, kas piederējuši kādai jau aizgājušai paziņu paziņai, ir kā bērzu birzs ziemā, paplašinot zīmējumos radīto telpu,” izstādi raksturo Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kuratore Inga Lāce.
“Šajā izstādē Luīzes Rukšānes pietuvināšanās māksla vai spēja stāstīt par visu, kas nav attēlos redzams, piezemējas pavisam gaišā un atklātā telpā, kur no baltā ir sarežģīti aizbēgt. Caururbjošais tiešums un atklātība ir tik atbruņojoši, ka nedaudz pat sabiedē, jo var izgaismot kaut ko pavisam paslēptu katrā skatītājā, līdzīgi kā zīmējumos, kuros attēloti mājdzīvnieki, kas apspīdēti ar gaismu, bet izgaismotā telpā neturpinās tālāk par pāris metriem, visu pārējo ietinot noslēpumainā tumsā,” papildina mākslas zinātniece Antra Priede.
Krišs Salmanis balvai nominēts par personālizstādi “Rūgts” Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (05.05.–11.06.2023.).
Nominācijas pamatojums: “Personālizstādē Krišs Salmanis, izmantojot konceptuāli precīzu un stilistiski lakonisku izteiksmes formu, piedāvā sociāli kritisku un daudzslāņainu komentāru par padomju laika atstāto mantojumu Latvijas kultūrtelpā un sabiedrības apziņā. Mākslinieks netieši uzdod jautājumus par to, cik lielā mērā savā domāšanā un rīcībā joprojām esam ieslodzīti dažādās padomju laika kultūrzīmju kombinācijās un vai vairāk nekā 30 gadus pēc Berlīnes mūra krišanas esam spējuši no šīm ietekmēm atbrīvoties,” pamato biedrības “Latvijas kultūras projekti” direktors Māris Vītols.
“Izstādē līdz šermuļiem precīzi, lakoniskos, redīmeidam tuvos, bet ietilpīgos objektos atsegtas ilgstošās sekas, kuras Latvijas kultūrtelpā un mentalitātē atstājis padomju okupācijas režīms. Padomju mantojumu mākslinieks salīdzina ar dzīvi simbolu pasaulē, un šie simboli ir rūgti un biedējoši. Īpaši izceļama instalācija – dārga Rietumu apģērba zīmola vateņu komplekts ar garām un vēl garākām piedurknēm un cenu zīmēm “2014” un “2022”, kas uzrāda impērisko ambīciju bīstamību, kuru ēnā patlaban atrodas ne tikai Ukraina, bet visa Eiropa. Šī ir izstāde par nepārvarēto un par traģiskajām sekām, kuras šis nepārvarētais atstāj,” piebilst LNMM Latvijas tēlniecības un objektu kolekcijas glabātāja Arta Vārpa.
Elza Sīle balvai nominēta par personālizstādi “Zaķīšu pirtiņa / bailes un trīsas” izstāžu zālē “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa” (07.09.–27.10.2024.).
Nominācijas pamatojums: “Elzas Sīles darbi fascinē ar meditāciju par sākumu, par situāciju pēc visa izjukšanas, sadalīšanās pirmstāvokļos, kad formveides vienīgais instruments ir cilvēka dvēseles spēja radīt. Šķietami bezcerīgā haosa patoss ir optimistisks, jo zudība skārusi tikai kultūru (cilvēces saražotās lietas), nav skarts cilvēka genoms, un tas dzen jaunus kultūras asnus. Darbojas daži no psihes dzīlēm nākuši impulsi par savienojamību, struktūru radīšanu. Un tāda ir visa lielizmēra izstāde – kā siltā ūdenī sastingušas olas baltuma stīdziņas, kas nepakļaujas inženierloģikai un pragmatismam. Zīmīgi, ka arī Elza Sīle (līdzīgi kā Eglītis) veido intuitīvus tīklojumus starp sevi un citiem māksliniekiem, tādējādi radot laikmetīgi paplašinātu personālizstādes modeli,” ekspertu izvēli pamato mākslas kuratore Inga Šteimane.
“Apakšzemes izstāžu telpa aicina labirintā, taču fiziskās vietas sienas un šķēršļi neeksistē, Elzas radītie līkloči vijas mentāli, empātiski un ķermeņa sajušanas līmenī. Līdz šim mākslinieces veidotie pasaules moduļu maketi ieņēmuši mērogu viens pret viens, kurā izstādes apmeklētājs saskaras ar cilvēka radīto dabu un antorpocēnas dominantes norietu. Ir nedaudz auksti un cerīgi, kā arī pietiekoši viegli maldīties, jo tā vairs nav lietu pasaule, komercijas diktāts vai komandantstunda pēc nezināmas panikas, kas pārņem pasauli. Elzas Sīles intuitīvie pavedieni šķetināt šodienas attīstības scenārijus neierobežo, katram piedāvājot iespēju nosliekties utopijas vai distopijas virzienā, taču kā meistarīgai labirinta vērpējai, ir veidota vide, lai atrašanās ceļā tomēr katrs tiktu apbruņots ar rīkiem, kuri rada pasauli no jauna,” saka mākslas zinātniece Antra Priede.
Paula Zvane balvai nominēta par personālizstādi “Neredzams” galerijā “LOOK!” (02.–24.02.2024.).
Nominācijas pamatojums: “Apvienojot skulpturālus darbus un gleznas, Paula Zvane radījusi pasauli, kurā netradicionāli materiāli un to sakausējumi piešķir formu neizprotamai pieredzei, kas pastāv starp miegu un nomodu. Izceļama ir Paulas Zvanes unikālā prasme veidot poētiskus un trauslus, bet tajā pašā laikā ļoti robustus skulpturālus objektus, kas sniedz komplicētu emocionālu gandarījumu brīdī, kad uz tiem raugies. Katrs darbs aicina skatītāju uz sirreālu, taču pārdomas rosinošu ceļojumu. Viņas spēja nevainojami orientēties dažādos mākslas medijos un materiālos, vienlaikus pētot cilvēka un necilvēcisko parādību krustošanos dabā, ir tiešām pārliecinoša,” vērtē fonda “Mākslai vajag telpu” vadītāja Katrīna Jaunupe.
“Viņa fokusējas uz figūru, bet tā nav cilvēka figūra, kas ir centrā. Tikpat nozīmīgs var būt kurmis, mataina zvaigzne, kāds augs vai materializējusies enerģija. Sajūtās balstīti estētiski spriedumi, šķiet, ir viens no Zvanes pamatkritērijiem formveidē – māksliniece tiecas pēc netipiska, iepriekš neizziņota skaistuma,” atklāj savu viedokli mākslas kuratore Inga Šteimane.
Purvīša balva 2025
Purvīša balvas 2025 ieguvēju noteiks starptautiska žūrija septiņu profesionāļu sastāvā, izvērtējot astoņu fināla kandidātu veikumu viņu kopējā izstādē. Laureāta vārds tiks nosaukts 23. maijā.
Purvīša balva
Purvīša balva ir lielākā un prestižākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā. Tā dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un izvērtēt izcilāko sniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti un analīzi, sekmēt jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.
Balva nosaukta latviešu glezniecības vecmeistara Vilhelma Purvīša (1872–1945) vārdā, kurš bija izcils sava laika mākslinieks un mākslas pedagogs un guvis atzinību ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā līmenī. Būdams gudrs un tālredzīgs kultūrpolitiķis, Vilhelms Purvītis aktīvi atbalstīja jaunos māksliniekus un atklāja daudzus turpmākajos gados Latvijas mākslā īpašu vietu ieguvušus talantus. Vilhelma Purvīša vārds Latvijas mākslas vēsturē un plašākas sabiedrības apziņā kļuvis par nacionālās identitātes zīmi.
Balva tiek pasniegta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kurš dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm un kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām. Par balvas laureātu kļūst autors, kurš saņēmis ekspertu un īpaši izveidotas starptautiskas žūrijas augstāko vērtējumu. Balvas apjoms ir 28 500 eiro (ieskaitot nodokļus).
Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu “Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi “Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gadā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi “Zemes darbi”. Ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika piešķirta Miķelim Fišeram par personālizstādi “Netaisnība”. Purvīša balvu 2017 pasniedza mākslinieku kolektīvam – Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam – par izstādi “Dziesma”. Sesto Purvīša balvu 2019. gadā saņēma māksliniece Ieva Epnere par personālizstādi “Dzīvo atmiņu jūra”. Par septītās Purvīša balvas laureāti 2021. gadā kļuvusi māksliniece Amanda Ziemele par personālizstādi “Kvantu matu implanti”. Astoto Purvīša balvu 2023 pasniedza māksliniecei Ancei Eikenai par personālizstādi “Dievs Tēvs Debesīs”.
Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar balvas patronu SIA “Alfor” un SIA “Kultūras projektu aģentūra INDIE”. Līdz ar 9. Purvīša balvas pasniegšanu SIA “Alfor” un Jānis Zuzāns noslēdz sadarbību ar Purvīša balvas institūciju.
Projektu atbalsta SIA “Alfor”.
Izstādes kuratore:
Daiga Rudzāte, mākslas zinātniece, kritiķe
Izstādes iekārtotājs:
Martins Vizbulis, mākslinieks
Izstādes koordinatore:
Astrīda Rogule, Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja / Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
T: +371 60007718, E: Astrida.Rogule@lnmm.gov.lv
INTERNETA RESURSI:
lnmm.gov.lv
www.purvisabalva.lv
FACEBOOK: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs; Purvīša balva
X: @LNMM_muzejs
INSTAGRAM: @makslasmuzejs
YOUTUBE: MĀKSLAS MUZEJI / LNMMvideos
#lnmm
#MansMuzejs
#PurvisaBalva
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka / Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
DARBA LAIKS:
Otrdienās, trešdienās, ceturtdienās 10.00–18.00, kase 10.00–17.30
Piektdienās 10.00–20.00, kase 10.00–19.30
Sestdienās, svētdienās 10.00–17.00, kase 10.00–16.30
Pirmdienās slēgts
Muzejs ir slēgts oficiālajās svētku dienās: 1. janvārī, Lielajā Piektdienā, Lieldienās, Līgo un Jāņu dienās (23.–24. jūnijā), Ziemassvētkos (25.–26. decembrī), 31. decembrī.
BIĻEŠU CENAS:
Pieaugušie: 8,00 EUR
Skolēni, studenti, pensionāri: 4,00 EUR
Ģimenes biļete (1–2 pieaugušie ar 1–4 bērniem vai viena daudzbērnu ģimene): 8,00–12,00 EUR
Gada biļetes īpašniekiem izstādes apskate bez maksas.
Apmeklētājiem grupā virs 10 personām (neieskaitot grupas vadītāju – pedagogu vai gidu), piemēro 20% atlaidi. Grupas vadītājam ieeja bez maksas.
Bezmaksas ieeja (uzrādot atbilstošu dokumentu): pirmsskolas vecuma bērniem; bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem; dienas aprūpes centra, krīzes centra un speciālo izglītības iestāžu audzēkņiem; bērniem, kas ievietoti sociālās rehabilitācijas centrā, un tos pavadošajām personām (viens pedagogs vai viena persona uz 10 bērniem vai audzēkņiem); personām līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti; personām ar I un II invaliditātes grupu; vienai personai, kas pavada personu līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti vai personu ar I invaliditātes grupu; surdotulkam, kas pavada personu ar I, II un III invaliditātes grupu; Latvijas mākslas skolu un mākslas profesionālās vidējās izglītības iestāžu izglītojamiem; Latvijas Mākslas akadēmijas pilna un nepilna laika studentiem; profesionālās vidējās izglītības iestāžu izglītojamiem vai augstskolu studentiem, kas apgūst vai studē vizuālo un lietišķo mākslu, dizainu, kultūras vēsturi, muzeoloģiju, kultūras mantojumu, arhitektūru, restaurāciju, izglītības vai studiju procesa ietvaros; Latvijas Mākslinieku savienības biedriem; Latvijas muzeju darbiniekiem; Starptautiskās muzeju padomes (ICOM) biedriem; Starptautiskās pieminekļu un ievērojamu vietu padomes (ICOMOS) biedriem; LNMM “Drauga kartes” īpašniekiem; muzeja programmu “Brīvprātīgo programma” un “Jauniešu klubs” dalībniekiem; plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kas atspoguļo norises muzejā; grupu (ne mazāk par 10 apmeklētājiem) vadītājam (gidam) vai pedagogam; Ukrainas civiliedzīvotājiem; muzeja rīkoto pasākumu apmeklētājiem ikgadējās starptautiskās akcijas “Eiropas Muzeju nakts” un Mūsdienu kultūras foruma “Baltā nakts” laikā, visiem apmeklētājiem pastāvīgās ekspozīcijas apskate katra mēneša pēdējā svētdienā un Starptautiskajā muzeju dienā – 18. maijā.
Preses materiālu sagatavoja:
Nataļja Sujunšalijeva
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja
Preses centra vadītāja
T: +371 67357527
GSM: +371 26593495
E: pr.service@lnmm.gov.lv
I: lnmm.gov.lv
X: www.x.com/LNMM_muzejs