Teātris
Izrādes “Lēdija Makbeta” mēģinājums
Publicitātes foto no izrādes “Lēdija Makbeta” mēģinājuma, foto: Jaroslavs Kaščejevs.

14. februārī Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra Lielajā zālē pirmizrādi piedzīvos Lauras Grozas izrāde “Lēdija Makbeta” pēc Artūra Dīča lugas, kas tapusi pēc slavenās Viljama Šekspīra "skotu lugas" motīviem. Tieši nedēļu pirms tam, 7. februārī, Čehova teātra galerijā tiks atklāta jauna izstāde, ko radījuši šīs izrādes scenogrāfijas un kostīmu autori – talantīgais duets MAREUNROL’S; izstādes nosaukums sakrīt ar izrādes žanru – “Sapņu sonāte”. Savukārt 17. februārī platformā “Bez punkta uz i” Čehova teātris rīkos kārtējo tiešraides diskusiju, kuras tēma arī ir tieši saistīta ar izrādi “Lēdija Makbeta”.

Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra 141 gada pastāvēšanas laikā Viljama Šekspīra lugas tika iekļautas repertuārā 41 reizi, savukārt pie “Makbeta” vērsies tikai viens iestudētājs – izcilais režisors eksperimentators Sergejs Radlovs 1957. gadā. Šī ir Viljama Šekspīra visīsākā luga, kuras sižetu viņš ņēmis no “Anglijas, Skotijas un Īrijas hronikām” (kaut gan diezgan tālu novirzījies no vēstures faktiem). Šis stāsts par skotu muižnieku un viņa sievu, kuri nogalina savu karali, lai iegūtu troni, pirmo reizi skatītājiem tika piedāvāts 1606. gadā, un kopš tā laika tas ticis vairākkārt atdzīvināts uz skatuves un ekrāna, bet trīs raganas un citi varoņi caur citātiem un daudzām atsaucēm ir joprojām dzīvi elementi pasaules kultūrā.

Parasti, runājot par lugu "Makbets", tiek atzīmēts, ka tā ir ambīciju un varaskāres traģēdija, kā arī ļaunuma būtības pētījums. Taču esošās sezonas vadmotīvs Čehova teātrī ir mīlestības tēma, un izrādē “Lēdija Makbeta” režisore plaši pazīstamajam sižetam atradusi citas atslēgas un neparastu izteiksmīgu līdzekļu paleti.

Par “skotu lugu” Laura Groza ieinteresējās vēl studiju gados. Viņa atzīst, ka no visām V. Šekspīra lugām šī viņu aizķērusi visvairāk un uzreiz – pirmkārt, tieši lēdijas Makbetas ārprātīgās mīlestības pret vīru dēļ un tā paradoksālā fakta dēļ, ka tā mērķtiecība un apņēmība, kas iedvesmojusies no šīs mīlestības, šo mīlestību galu galā arī iznīcina. Tomēr izrādes fināls, pēc režisores ​​un dramaturga iecerēm, būs jūtami dzīvi apliecinošāks nekā Šekspīram. Citādi tie, kas pazīst lugu “Makbets”, bez grūtībām atpazīs gan sižetu, gan varoņus; vienīgais – tie tiks parādīti caur lēdijas Makbetas uztveres prizmu, kura, protams, neinterpretē faktus pilnīgi objektīvi: viņa kaut ko palaiž garam, kaut ko nesaprot līdz galam pareizi, un pats galvenais – līdz pat pēdējai ainai viņa redz Makbetu kā ideālu varoni.

“Vēlme iestudēt Šekspīra “Makbetu” tieši caur sievietes jeb Lēdijas Makbetas ķermeni un garu man bija ļoti sen, bet sanāca tā, ka šī doma materializējās tieši tagad. Viņa beidzot atrada savu brīdi, savu teātri un savus aktierus. “Makbets” ir kara drāma, bet mana Lēdija Makbeta dzīvos starp sapni un īstenību, jo īstenība mēdz būt pārāk cieta, bet sapnis ir svētnīca, lai gan spēj pārvērsties arī murgā. Kad mīlestība tiek sajaukta ar apsēstību, rodas pārpasaulīgas bēdas, kuras apraud pat debesu un elles spēki un steidz notiekošajā iejaukties. Mīlēt vajag, bet mīlēt ir arī jāprot."

"Lēdija Makbeta" ir ne tikai stāsts par mīlestību un kaislību, bet arī detektīvs, un fona izmeklēšanai būs interesanti sekot gan tiem, kuri zina sižetu, gan tiem, kuri ar šiem varoņiem tiekas pirmo reizi. Lauras Grozas radošajā komandā ir scenogrāfijas un kostīmu veidotāji MAREUNROL'S, videomāksliniece Katrīna Neiburga, komponiste Anna Fišere, gaismu mākslinieki Oskars Pauliņš un Maksims Ustimovs; tekstu krievu valodā tulkojusi Lina Ovčiņņikova (tiek nodrošināti titri latviešu un angļu valodā). Lomās: Veronika Plotņikova, Jevgeņijs Proņins, Volodimirs Gorislavecs, Šamils ​​Hamatovs, Ivans Streļcovs, Rodions Kuzmins, Konstantīns Ņikuļins, Aleksandrs Maļikovs, Jekaterina Frolova, Natālija Živeca, Elīna Bartkeviča (LKA studente), Adriana Tatjana Začeste, Darja Fečina, Jeļena Sigova, Tatjana Lukašenkova un Čehova teātra studijas audzēknis Artjoms Tihonovs.

Iestudējuma "Lēdija Makbeta" pirmizrāde notiks 14. februārī plkst. 19.00.

Formulējot izrādes žanru, režisore Laura Groza izvēlējusies vārdu savienojumu “sapņu sonāte”, jo sapņu telpai patiešām ir liela nozīme stāstā, ko konstruē izrādes “Lēdija Makbeta” radošā komanda. Tāds pats nosaukums – “Sapņu sonāte” – ir arī MAREUNROL'S veidotajai mākslas ekspozīcijai, kas būs skatāma Čehova teātra galerijā no 7. februāra; atklāšana paredzēta plkst. 17.00.

Par sapņiem runās arī septītās diskusijas dalībnieki Čehova teātra platformā “Bez punkta uz i”. Diskusijas tēma ir “Sapņu un realitātes sadursme”. Diskusijā piedalīsies māksliniece Katrīna Neiburga, fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs, filosofe Elvīra Šimfa, plastikas ķirurgs Jānis Ģīlis, meditācijas skolotājs Georgs Rubenis, savukārt diskusiju vadīs žurnālists Pauls Timrots. Diskusija notiks 17. februārī plkst. 19.00. Tiešraide – LSM portālā, kā arī Čehova teātra Facebook lapā un YouTube kanālā.

Informāciju sagatavoja:
Lina Ovčiņņikova

 

Papildu informācija:
Agnese Rozentāle,
Projekta PR vadītāja
e-pasts: agnese.rozentale@gmail.com

tālr. +371 26313455