Ministru kabineta sēdē atbalstīts Kultūras ministrijas (KM) un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) virzītais ierosinājums pārdalīt finansējumu 445 778 eiro apmērā, lai mazinātu energoresursu cenu pieauguma izraisīto negatīvo ietekmi uz sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību. Latvijas Radio (LR) paredzēti 74 388 eiro, bet Latvijas Televīzijai (LTV) 371 390 eiro. Lēmums vēl jāapstiprina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.
Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio ir būtiska loma un tirgus līdera pozīcijas sabiedrības informēšanā, jo īpaši krīzes brīžos, nodrošinot ilgtspējīgu sabiedrības diskusiju platformu, kvalitatīvu žurnālistiku un tās pieejamību visplašākajai sabiedrības daļai, vienlaikus saglabājot satura, jo īpaši oriģinālās informācijas, apjomu, daudzveidīgumu un pieejamību.
Pēdējo divu gadu laikā ir noticis straujš būtiskāko energoresursu cenu kāpums, līdz ar to būtiski pieaudzis komunālo pakalpojumu izdevumu apmērs. Infrastruktūras uzturēšanai un rēķinu apmaksai tiek novirzīti LTV un LR resursi, kas nepieciešami pamatuzdevumu veikšanai – kvalitatīva satura veidošanai sabiedriskā pasūtījuma ietvaros. Tādēļ šo izmaksu kompensācija sniegs atbalstu sabiedriskajiem medijiem pamatfunkciju pildīšanai.
LTV un LR ir veikuši elektroenerģijas un apkures izmaksu sadārdzinājumu aprēķinus, ko veido 2023. gada pirmo mēnešu faktiskās un no tām atvasinātās pārējo š.g. mēnešu izmaksu prognozes. LTV šā gada energoresursu izmaksu prognozētais pieaugums, salīdzinot ar 2022. gada faktiskajām izmaksām, ir 34%, bet LR – 64%.
Latvijas Televīzija un Latvijas Radio ir rūpīgi sekojuši, lai energoresursu pieaugums vismaz daļēji tiktu kompensēts arī ar taupīgu pieeju to izmantošanai – veikta kustības sensoru uzstādīšana koplietošanas apgaismojumam, īstenota ventilācijas un apkures sistēmu atslēgšana brīvdienās un darba dienās nakts laikā atsevišķos ēkas segmentos, aktualizēta individuālo elektroierīču lietošanas paradumu maiņa.